Ko Braļukas lietuviešu tirgū Aurēlija Anužīte-Lauciņa pastāstīja Mārtiņam Rītiņam?
Mani iespaidi par jauniekārtoto Centrāltirgus ēdienu zonu. Šo rakstu 7. martā publicēja žurnāls IR, pārpublicēju šeit ar redakcijas atļauju
“Vāru vāru bulināru” skaitīja Elza, kad bija maziņa. Man šķiet, ka visu pagājušo ziemu un daļu pavasara pavadīju slimojot, auklējot slimniekus un vārot buljonu.
Sestdienišķā zupa Stockpotā
Es ar Andru Neiburgu iepazinos caur šo blogu. Viņa bieži rakstīja komentārus, es atbildēju, un viena tāda sarakste beidzās ar to, ka es Andru ielūdzu ciemos, lai uzdāvinātu viņai salvijas pušķi no sava dārza, jo viņa man prasīja, kur es to Rīgā dabūju.
sniegpulkstenīši Andrai. manā dārzā uzplauka par vēlu
Par recepti paldies Rutai – viņa ar to mani cienāja, kad ciemojos Burkānciemā, un es jau nākošajā vakarā pēc atgriešanās mājās to uztaisīju. Noteikti varat ņemt arī “parastu” fetu, bet pie Rutas un Stefena var nopirkt lielāku gabalu, ko viegli piegriezt atbilstoši trauka izmēram.
Lasīt tālāk…
Pašā vasaras karsonī aizbēgu no pilsētas uz Vidzemes pļavām netālu no Ļaudonas, kur Ruta un Stefens kopj vairāk nekā simts kazu. Viņi taisa gardāko kazas sieru Latvijā, ko paši ik sestdienu tirgo Kalnciema tirdziņā.
Pārtaisīju savu aukstās tomātu zupas recepti, jo vairs nevar nopirkt garšīgo Mežvidu tomātu sulu – nu jāblenderē pašiem! Zupa sanāk spirdzinoša, veldzējoša un teju vienīgais ēdiens, ko gribas ēst vasaras svelmē.
Lai arī pagājuši 28 gadi kopš pēdējiem Dziesmusvētkiem, kuros piedalījos dejotāja lomā, man vēl aizvien ir dīvaina sajūta, sēžot skatītāju tribīnēs. Jo svētkos taču jādejo, nevis jāskatās, kā to dara citi! Katru reizi, kad dzirdu Audēju vai Gatves dejas mūziku, man kaklā sakāpj smeldzīgs kamols, atceroties tā laika emocijas – tik spēcīgs un neaizmirstams ir Dziesmusvētku saviļņojums. Šodien pirmo reizi skatījos svētku gājienu kopā ar savu meitu un skaidroju Elzai, kas tas ir – Dziesmusvētki. Lasīt tālāk…
Tas nebija vienkārši. Veikalā pārtika bija tikai dažreiz, un tad pēc tās bija jāstāv garās rindās, kur uz maiņām dežurēja vairāki ģimenes locekļi, bieži nezinot, vai un ko tieši rindas galā būs iespēja nopirkt. Tāpēc arī runāju par “dabūšanu” – sarežģītu procesu, kura rezultātā iegūsti ēdamo. Lasīt tālāk…
Pīrāgus vienmēr cepa mamma – esmu to darījusi vien pāris reizes mūžā. Vakar sapratu, ka beidzot ir pienākusi mana kārta: meitai tūliņ paliks septiņi gadi, tāpēc sameklēju pierakstos mammas un omītes receptes, un kopā ar Elzu pirmoreiz cepām pīrāgus. Paldies arī mana bloga lasītājai Andrai par sirsnīgo uzmudinājumu! Sanāca lieliski, priecīgi dalos ar recepti un vēlu jums laimīgu Jaunogadu, draugi!
So, you’re at a reception for this or that, and amongst the shop-small-talk you spot a foodie who’s new to town and wants to know where to eat in central Riga. The conversation explodes and before you know it, you’ve promised to email her The List. You are busy and overwhelmed with end-of-year work, but since eating well is close to heart, you compile the list in your sleep that same evening, and write it up the following night. Here goes mine, for all to share, enjoy and add on! Lasīt tālāk…
Adventes laikā šo ruleti (vai torti) man nākas taisīt ik pārdienas, jo visi to pieprasa kā ciemakukuli. Ar samazinātu cukura daudzumu taisu to bērnu ballītēm un dodu līdzi Elzai uz bērnudārzu – visi mazie parasti ir sajūsmā. Recepte ir viegla un labi pakļaujas improvizācijām!
Lielisks saldums kategorijā starp kūku un plātsmaizi, ko var ērti improvizēt ar sezonāliem augļiem un ogām.
Paviršs, Pārspīlēti dekorēts ēdiens, Pārāk augstas cenas, Pārlieku stilīgs interjers… izklausās pazīstami? Nē, mēs neesam Rīgā. Šoreiz Cēsīs, konkrēti – Izsalkušajā Jānī. Lasīt tālāk…
Ko likt galdā Līgovakarā vai vest ciemos Jāņamātei?
Vistu spārni ir kraukšķīgi, gardi, lēti un uz grila ātri gatavi. Marinādi samaisīt prasa 5 minūtes, tāpēc nav iemesla tos pirkt jau samarinētus nezināmās sulās veikalā.
Jāņu siera pašrocīga siešana ir gandarījuma pilna nodarbe, kas aizņem tikai pusstundu! Līgo 🙂
Nesen draudzene palūdza uz ballīti atnest nevis kūkas vai macarons, bet mērces, ko ēst ar sagrieztiem dārzeņiem vai smērēt uz krekeriem.
Jau otro gadu Bērnu slimnīcas fonds starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā rīkoja dārza svētkus par prieku mazajiem pacientiem, viņu vecākiem un slimnīcas darbiniekiem. Šogad gan atbalstītāju, gan apmeklētāju bija vairāk kā pērn. Atnāca arī prezidenta kundze Iveta Vējone ar zemeņu grozu, ko izdalīja Minjons!
Šādi pasniegt salātus ir stilīgi, gardi, grilsezonai piemēroti un veiklāk, nekā plucināt pa lapiņai un tad maisīt bļodā kopā ar mērci un citām sastāvdaļām. Pagājšvasar man līdzīgu versiju par Cēzaru pasniedza Ingmārs Ladigs – viņš gan salātu mērci lika virsū pirms cepšanas, bet man labāk patīk to darīt jau apgrillētiem salātiem.
Ņemiet kaudzi ar lētākajiem lielveikala vai tirgus tomātiem, sacepiet tos krāsnī ar olīveļļu, un jums būs supergarda tomātu zupa pašā nesezonas vidū!
Mīļie draugi, sadarbībā ar foršo kafejnīcu Madam Brioš rīkošu kulināro meistarklasi, kur kopā gatavosim divas manas un manu draugu iemīļotas receptes – vistas aknu pastēti un pildītus sarkanos piparus.
Visu janvāri eksperimentēju ar lēni ceptu kraukšķīgu cūkas pavēderi – galvenokārt tāpēc, ka tas ir sasodīti garšīgs, vienkāršs, pieejams un lēts cepetis, kam nav nekā kopīga ar karbonādēm franču gaumē vai citādi sacūkātu cūkgaļu, ko plaši piedāvā sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Piedāvāju jums vairākus variantus, ceru, ka patiks!
Lazanja ir mans ultimate comfort-food, jeb labākais, ko apēst, kad gribas, lai ēdiens sasilda un samīļo. To gatavot ir ilgi un nesteidzīgi, tāpēc iesaku to taisīt brīvdienās vai izstiept gatavošanas procesu pa divām dienām.
Man bija iespēja ar dažiem aprunāties, un nu piedāvāju jums garāku viņu iespaidu versiju nekā to, ko pagajušajā nedēļā publicēju žurnālā IR.
Antons Bjūrs, Pīters un Sonja Frīzammeri
Piparkūku mājiņas pirmoreiz trīcošām rokām taisīju pasākumā patvēruma meklētājiem Kaņepes kultūras centrā, toreiz man bija virtuālas draudzenes sarūpētas sagataves un brīnišķīgi izstrādāts paraugs. Nedēļu vēlāk izdomāju taisīt pati kopā ar vīru un meitu, un iekritu azartā – tik daudz iespēju improvizācijai un prieka palīgiem!
Svētdien Kaņepes kultūras centrā Facebook domubiedru grupa “Gribu palīdzēt bēgļiem” sarīkoja sirsnīgu Piparkūku Piedzīvojumu patvēruma meklētājiem, kas šobrīd dzīvo Muceniekos.
Foto: Krista un Martin Jakub (KKC)
Ir klāt gada nogale, kad daudz laika pavadīsim ciemojoties un uzņemot viesus. Galvenais, protams, ir sirsnīga kopābūšana nevis izēšanās, tāpēc padalīšos savā pieredzē, kā samazināt stresu un vairot prieku gada nogales svētkos. Priecāšos arī par jūsu ieteikumiem komentāros!
Šai receptei uzdūros, klejojot pa Lindas Mazures blogu, un man uzreiz degunā iesitās silta kanēļa smarža. Savulaik pāris reizes cepu “parastas” kanēļmaizītes, kur galvenais īsceļš bija raudzēšana pa nakti, lai brīvdienu rītā tik vien darāmā, kā laicīgi izvilkt tās no ledusskapja un iešaut krāsnī. Piedāvāju jums Lindas recepti savā redakcijā ar autores laipnu atļauju.
Šo recepti izdomāju, lai izmantotu no iepriekšējās dienas pārpalikušos rīsus. Pasniedziet kā piedevu gaļai vai veģetāru pamatēdienu. Vienkārši un gardi!
Mēs ar Elzu šīs kompetes taisījām dārziņa Mārtiņdienas tirdziņam – tas ir superviegli, garšīgi un ļoti daiļi. Varbūt jums noderēs kā dāvanu ideja!
Liellopa gaļa ir Latvijas gardēžiem sāpīgs temats – mums nav šo dzīvnieku audzēšanas tradīciju, tāpēc labu steiku galvenokārt ēdam ārzemēs vai importētu. Bet lietas mainās uz labu, un man par to bija iespēja pārliecināties bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Rūķīši”.
Foto: Kaspars Teilāns
Trešais raidījums būs par pienu. Sāksim Džūkstē, pa vidu ciemosimies Tukumā un nobeigsim, kā parasti, Ingmāra virtuvē.
Foto: Kaspars Teilāns
Pagājušajā vasarā beidzot iemācījos – ko tas “bioloģiski” īsti nozīmē, un nu provēšu saviem vārdiem jums to pastāstīt.
Man liekas diezgan loģiski, ka pirmais raidījums “Ēdiena daba” būs par pamatlietām: bioloģiski audzētiem graudiem un maizīti, ko no tiem cep Svētes maiznīcā.
Atpūtas, nē, raidījuma “galviņas” filmēšanas brīdis kopā ar Ingmāru siena ķīpās. Foto: Kaspars Teilāns
Šovasar daudz laika pavadīju kūtīs un vagās, glaudot govis, meklējot olas, ostot zālītes, kaplējot nezāles un novācot ražu. Par šo privilēģiju pateicos kampaņas BioLoģiski rīkotājiem, kas man atvēra durvis uz daudzu Latvijas eko-zemnieku saimniecībām un sirdīm. Tas bija iedvesmojošs ceļojums, kurā sākot ar 18. oktobri ceru dalīties ar jums, kad TV3 sāks jaunu raidījumu sēriju ar nosaukumu “Ēdiena daba”.
Taisīt gulašu mani pamudināja Jespers, kas savā bioloģiskajā saimniecībā Latgalē audzē Hereford šķirnes liellopus, ko piektdienās ved Rīgas kundēm. Viņš man uzdāvināja vairākas pakas gaļas ar uzrakstu “gulašam” un aicināja eksperimentēt, ko es sāku darīt pavasarī, un nu – iestājoties rudens drēgnumam – atkārtoju, tā ka varu jums piedāvāt recepti, kas pārbaudīta ģimenes un draugu lokā!
Šogad tomātu sezonas plaukumā padevos virtuāliem mudinājumiem gatavot tomātu mērci lielākos apjomos. Daļu no rezultāta ar ģimeni noēdām pirmajā vakarā, jo sanāca supergaršīgi, bet pārējo sasaldēšu un glabāšu ziemai.
Šī nav recepte, bet drīzāk ideja, kā bez gandrīz nekādas iepriekšējas sagatavošanas tikt pie garšīgiem grillētiem dārzeņiem.
Vakar, starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Bērnu slimnīcas fonds sarīkoja dārza svētkus mazajiem pacientiem, viņu vecākiem un slimnīcas personālam. Vēl viens iemesls svinēt bija Vecāku mājas 5. jubileja. Šis raksts ir kā pateicība visiem lieliskajiem restorāniem un citiem kulinārajiem meistariem par sirsnīgo atsaucību, bez maksas cienājot lielos un mazos svētku apmeklētājus ar saviem gardumiem. Ceru, ka jūs guvāt tikpat daudz prieka kā jūsu meistardarbu baudītāji!
Pavāri darbā – Elmārs Tannis, Kārlis Celms un Ingmārs Ladigs cienā svētku viesus
Janvāra beigās Kuldīgas tūrisma attīstības centrs mani laipni uzaicināja uzstāties gadskārtējā novada tūrisma gada saietā, lai pastāstītu viesmīlības jomas uzņēmējiem par aktuālām tendencēm komunikācijā ar klientiem. Mans vēstījums īsumā bija: klienti ir jūsu labākā reklāma un klātbūtne internetā atvieglo jūsu viesiem iespēju par jums pastāstīt visai pasaulei. Gatavojot savu uzstāšanos, sarakstīju piezīmes par dažādām ar labu un sliktu viesmīlības praksi saistītām tēmām, ko tagad nopublicēju ar domu, ka varbūt kādam restorānam vai viesu mājai noder pirms tūrisma sezonas sākuma!
Rabarberu laiks ir ļoti piemērots, kad gatavot eleganto balerīnas Annas Pavlovas vārdā nosaukto desertu, rotātu ar pirmajām zemenēm!
Draugi un radi man bieži jautā, kur Rīgā ir kāda jauna/lēta/dārga/latviska/forša/veģetāra/etc. vieta pusdienām. Tādas tiešām ir daudz, jo īpaši nišā starp ēdnīcu un restorānu. Piedāvāju savu iecienītāko pusdienotavu sarakstu trīs cenu grupās, ar uzsvaru uz jaunām vietām, kas vaļā mazāk nekā gadu.
Manas attiecības ar Londonu kļuva īpaši tuvas pirms 5 gadiem, kad tur dzīvoju divus mēnešus un paralēli darbam domnīcā DEMOS izmantoju katru izdevību baudīt bagāto kultūras un kulinārās dzīves piedāvājumu. Kopš tā laika vismaz reizi gadā cenšos atrast ieganstu turp aizbraukt un esmu izveidojusi savu mīļāko kulināro pieturvietu sarakstu, kas tapis, vadoties pēc draugu ieteikumiem un pašas ekspedīcijām. Ceru, ka jums noderēs!
Šosezon jau vairākas reizes esmu grilējusi, jo nepacietīgi gribēju izprovēt sava jaunā liellopu gaļas avota – Hereford Agro – malto gaļu burgeriem. Tagad ar pārliecību varu ieteikt, ka tas ir labākais, ko līdz šim esmu atradusi! Priecīgu pavasari 🙂
Tradīcija Lielajā piektdienā cept bagātinātas rauga mīklas bulciņas ar rozīnēm iekšā un krustu virsū nāk no Anglijas. Šogad Lieldienās izprovēju pāris receptes un izveidoju mashup (kombināciju) no Džeimija un Naidželas versijām. Ļoti ērti ir iejaukt mīklu vakarā, likt lēni rūgt pa nakti ledusskapī un cept nākošajā rītā brokastīs. Lai izmēģinātu, negaidiet Lieldienas, tikai kārtējo nedēļas nogali!
Lieldienas neizbēgami nozīmē vārītu olu pārpilnību. Pildīšana ir skaists un garšīgs veids, kā tās apēst!
Šis populārais ēdiens restorānos mēdz būt gan vienkārši izcils, gan pilnīgi sacūkāts. Sāls ir mērcē, kas gatavota ar anšoviem un ir feini pikanta. Beidzot uztaisīju tos mājās – sanāca tik gardi, ka aizrāvos un taisīju trīs dienas no vietas. Aicinu nemaitāt klasiku ar vistu vai garnelēm, bet izbaudīt tīrā veidā.
Šogad aukstajos mēnešos eksperimentēju ar dažādiem liellopa gabaliem, vārot buljonus. Izšķirošais grūdiens šim kulinārajam virzienam bija kvalitatīva gaļas avota atrašana – pērku to no bioloģiskās saimniecības Hereford Agro, kur audzē Hereford šķirnes liellopus un ik pārnedēļas piegādā gaļu klientiem Rīgā un citviet Latvijā. Buljoni sanāca spēcinoši, sildoši un ļoti gardi – īsti piemēroti saltajam pavasara noslēgumam.
Pēdējais laiks iztīrīt saldētavu no ziemas krājumiem! No saceptajām sēnēm parasti taisu mērci vai risotto, bet vakar izvārīju šādu supergardu, krēmīgu zupu. Ja mājās ir sēnes un labs buljons, pusstundas laikā jums būs supergarda zupa.
Elza tā sauc smūzijus jeb smūtijus jeb kā nu pieņemts dēvēt augļu un sulu sablenderējumus. Te tiešām recepte nav nepieciešama, piedāvāju savu “nereceptes” versiju iedvesmai, ja nu jums noder pavasari gaidot un domājot, kā iztērēt pēdējās ziemai sasaldētās ogas. Priekā!
Vakar pavadīju jauku rītu savas meitas Elzas dārziņā, kur stāstīju mazuļiem par veselīgu uzturu. To darīt mani lūdza citi vecāki, kad sapulcē apspriedām, kādus viesus gribam aicināt aprunāties ar bērniem par interesantām un svarīgām lietām. Dalos ar savu pieredzi, ja nu kādam citam noder!
Lillā burkāni, dažreiz dabonami ekoveikalā Unce Mārupē, Daugavas ielā 27a (importa) un Kalnciema ielas tirdziņā (vietējie)
Šie salāti ir pārsteidzoši garšīgs rezultāts vienam izmisīgam pēcpusdienas gājienam caur ekoveikalu un tirgu, kur nopirku dažus svaigus dārzeņus, kas nu bija šajā nesezonā dabonami. Izmēģiniet un improvizējiet!
Atsaucoties kampaņas BioLoģiski aicinājumam, novienkāršoju savu mīļākās zupas recepti. Tā ir ātri pagatavojama, viegli improvizējama, pielāgojama vegāniem, nav dārga un labi garšo maziem bērniem!
Pagājušā gada nogalē mani aicināja vērtēt vairākus kulināros konkursus, tāpēc īsā laika posmā redzēju daudz dažādas ēdienkartes. Vēl tagad gar acīm griežas virkne kulināru svešvārdu un neveiklu tulkojumu, kas ēstuvēs brīvi pieejamo Wi-Fi spiež lietot, gūglējot kārtējo miglā tīto terminu. Vai tiešām nevar vienkāršāk?
Makaroni ar tomātu mērci ir vienkārša, veselīga un lēta ikdienas maltīte, ko taisu vismaz reizi nedēļā. Galvenokārt tāpēc, ka paštaisīta tomātu mērce ir garšīgs un veselīgs ēdiens, tā padodas bezgalīgām improvizācijām un sanāks arī tad, kad “mājās nekā nav”, ja vien pieliekamajā glabājat bundžas ar tomātiem savā sulā un kādu spageti paciņu. Tomātu sezonas plaukumā to, protams, vislabāk taisīt ar svaigiem dārzeņiem, bet nesezonā čaklie konservētāji var izmantot rudenī savārītus un sasaldētus tomātus.
To, cik Ziemassvētki var būt dažādi, pa īstam sapratu tad, kad vairs nebiju bērns un varēju svinēt, kā gribu.
Vairākus gadus svētku tītarus un citus putnus pērku Centrāltirgū pie Tamāras. Viņa mani visu laiku aicināja ciemos uz savu saimniecību, un nesen beidzot aizbraucu – gribēju ieskatīties tītaram acīs!
Šo sildošo kariju pusdienās dod manā iecienītajā kafejnīcā MŪ, un saimniece Linda laipni piekrita dalīties ar recepti. Dalos tālāk!
Ziemassvētku laikam piestāv rupjmaizes torte. To manā bērnībā cepa mamma, pildītu ar putukrējumu un rotātu ar mandarīnu šķēlītēm, kas padomju laikos ziemā bija vienīgais pieejamais auglis. Es to cepu katru gadu, jo tā nav baigi trekna un man ļoti garšo. Maniem viesiem un draugiem arī!
Kulinārā literatūra ir brīnišķīgs un ļoti ietilpīgs žanrs – papildus pavārgrāmatām ir sarakstīts milzum daudz pavāru memuāru, virtuves piedzīvojumu un vienkārši labu eseju. Piedāvāju savu izlasi, varbūt jums noderēs idejām Ziemassvētku dāvanām!
Draudzene aicināja ciemos uz vakariņām un palūdza kā kulināro kontribūciju atnest vaniļas mērci, ar ko pasniegt debesmannā. Neatcerējos, kad pēdējo reizi to biju taisījusi, bet zināju, kur meklēt recepti – latviešu virtuves klasiķes Ņinas Masiļūnes “Lielajā pavārgrāmatā”. Piedāvāju jums drusku izmainītu versiju ar īstu vaniļas pāksti un samazinātu cukura daudzumu.
Šis ieraksts ir kā publiska pateicība Mufinu Džekam* par to, ka Rīgā (nu, vispār laikam Baltijā) beidzot var dabūt īstus beigeļus!
Nesen sociālajos tīkos atkal uzvirmoja diskusija par skolu ēdienu un veselīgām, bērniem piemērotām receptēm. Kāda ir maģiskā formula, kur veselīgs vienlaikus ir arī garšīgs, uzturvielām bagāts, ne pārāk dārgs un vēl ātri uztaisāms?
Līdz šim artišokus ne-konservētā veidā paretam baudīju restorānos ārzemēs, bet pati gatavot nevarēju saņemties – likās sarežģīti, arī pašus artišokus Latvijā nemaz tk vienkārši nopirkt nevar. Tad ekoveikalā Zaļā Govs vienudien ieraudzīju no Francijas tikko vestu pilnu kasti ar šiem daiļajiem dadžiem, paņēmu pārīti un nu ar pārliecību varu ieteikt jums visvienkāršāko recepti, kā tos pagatavot. Artišokam ir maiga, viegli skāņa garša, kas labi der kopā ar sinepēm, citronu, olīveļļu un sviestu.
Šo vienkāršo un gardo mērci vislabāk gatavot, kad tomātu sezona ir pilnbriedā. Vegāni recepti var viegli pielāgot savām vajadzībām, izmetot no tās piena produktus.
Ir lielveikalu maize, un tad ir maize, kas “norauj jumtu”. Jaunākajā žurnālā “Ir brīvdienas” uzrakstīju par maizi, kas cepta ar rokām un mīlestību, un cilvēkiem, kas to dara savam, draugu un klientu priekam.
mana piemājas beķereja vārdā “Bulka”
Vistu, protams, var grilēt arī veselu, bet saplacinātā metode – pazīstama kā “flat chicken” jeb“ spatchcock” – ir veiklāka, ērtāka un garantē vienmērīgāku izcepšanos, turklāt pasniedzot to vieglāk sagriezt.
Čimčurri (chimchurri) ir lieliska Argentīnas izcelsmes mērce/marināde, kas mūsu ģimenē jau otro vasaru ir svarīga grilsezonas sastāvdaļa. Vienkāršo, improvizējamo recepti ieguvām pasaules grilēšanas jeb braai galvaspilsētā Keiptaunā izdotā pavārgrāmatā “Fireworks”, ko mums uzdāvināja Dienvidāfrikas radi. Lasīt tālāk…
Veselīga, vienkārša un ļoti garšīga “saldējuma uz kociņa” versija!
Papildināju savu mīļo cūkupupu salātu recepti, pievienojot kvinoju – izcils viegls ēdiens, gan pats par sevi gan kā piedeva grilējumiem. Pupas no pākstīm šovasar palīdz lobīt meita – trīsarpus gados tas ir viņas pirmais īsti lietderīgais kulinārais darbiņš. Lieki teikt, ka Elzai pašas lobītās pupas labi garšo.
Saldējuma sezona klāt! Meitas mudināta, šogad nopietni pievērsos formātam “uz kociņa”, kas tik ļoti patīk bērniem, un steidzu dalīties ar jums savos atklājumos.
Lasīt tālāk…
Pirmie Ziemassvētki. Pirmā dzimšanas diena. Pirmā mammītes dzimšanas diena. Pirmā māmiņu diena – bez manas mammītes.
28. aprīlī Londonā svinīgi nosauca šī gada 50 labākos pasaules restorānus – lūk, pilns saraksts. No Āfrikas kontinenta tajā iekļauts tikai viens, The Test Kitchen Keiptaunā, Dienvidāfrikā, kur man bija tā laime pirms pāris nedēļām vakariņot. Lūk, mani piedzīvojumi! 
Lasīt tālāk…
Lieldienas nāk! Piedāvāju gardumu un padomu apkopojumu no pašmāju un starptautisko internetu dzīlēm. Priecāšos, ja noderēs un komentāros padalīsieties arī ar saviem atklājumiem. Saulainas Lieldienas!
Viena no manām mīļākajām kūkām, ko parasti cepu ap Lieldienām – laikam tāpēc, ka šokolāde un bumbieri pilnīgi noteikti veikalos vēl ir, bet līdz vasarai un svaigām ogām, ko likt desertos, vēl ilgi jāgaida. Lai jums izdodas un labi garšo!
This is a favorite dessert I like to bake at Easter time when everyone’s bored of apple-pumpkin-cinammon-everything, but the season of fresh fruit and berries is still months away. My first post on this blog in English – please enjoy, be kind and tell me if you want more!
Jau sen par šo gribēju uzrakstīt, kad jaunajā žurnālā “Mans Mazais” ar izbrīnu izlasīju Dr. med. Zigurda Zariņa vērtējumu pelmeņiem, kur viņš cita starpā saka, ka “Reizēm man jautā, kas ir tā mehāniski atdalītā gaļa. Nav te nekādu noslēpumu, vienkārši no kauliem atdalīta gaļa!”. Gluži tik vienkārši vis nav, un arī par gaļu to grūti nosaukt – paskatieties, kā slavenais britu pavārs Džeimijs Olivers uzskatāmi demonstrē tās iegūšanu:
Šokolādes deserts, kas gatavots no saldajiem kartupeļiem! 100% vegānisks! Lūdzu piedošanu dažiem draugiem, ka tik ilgi kavējos ar receptes publicēšanu, un visiem pārējiem par gramatiski un citādi nepareizo vārda “šokolāde” rakstību – šokādija ir viens no manas mazās meitiņas iecienītākajiem vārdiem, un es nenoturējos, to kaut kā neiemudžinot blogā sev par prieku.
te bija šokādijas pudiņš
Pēc tam, kad izlasīti starptautiskie blogi par to, ko gardēžiem sola 2014. gads, piedāvāju savus gaužām subjektīvos un personiskos novērojumus par tendencēm, ko, kur un kā mēs Latvijā šogad ēdīsim. Subjektīvisms šajā izlasē kalpo drusku arī kā vēlējumu saraksts, jo pieminēju tās tendences, ko pati vēlos redzēt īstenojamies savā ēdienkartē un pārtikas iegūšanas/uzņemšanas paradumos.
zīlēju Jauno gadu Ziemsvētku pudiņa liesmās
Novedu savu pirms diviem gadiem publicēto “Ketrīnas Hepbērnas brauniju” recepti tiktāl, ka tai ar oriģinālo (vai Hepbērnu) vairs nav nekāda sakara – toties rezultāts ir pūkains un viegls, tieši tāds, kā man patīk!
Gada nogalē viss liekas pārspīlēts, īpaši deserti – nekur nevar glābties no kūkām, cepumiem, trekniem uzputojumiem un karameļu cakām. Tāpēc ir īstais laiks atcerēties par liesiem augļu saldajiem jeb želejām! Šogad nesīšu to ciemos pēc sātīgām svētku vakariņām.
Man BEIDZOT sanāca! Steidzu dalīties ar jums visos noslēpumos, lai varat šos brīnumgardos cepumus sacept savām gada nogales ballītēm.
Arī gardēžiem un kulināriem blogeriem dažkārt ir par maz laika vai par daudz slinkuma, lai gatavotu ēst. Tāpēc izdomāju radošu alternatīvu un pierunāju restorāna TERRA šefpavāru Fabianu, lai viņš ēdienkartē iekļauj dažas mana bloga receptes. Vakar TERRĀ rīkojām Frikadeļu ballīti, lai nosvinētu mūsu veiksmīgās sadarbības rezultātu, un tagad jūs visi esiet laipni aicināti to noprovēt!
TERRA šefpavārs Fabians, es un stūrī pa labi mans tētis
Šis brīnišķīgi vienkāršais Ziemeļāfrikas izcelsmes ēdiens derēs gan vēlās brokastīs, gan pusdienās, gan vienkāršās vakariņās.
Klasiska Katalāņu recepte, kurā sapinušās spāņu un arābu kulinārās tradīcijas. Smērējiet to uz maizes, mērciet tajā dārzeņus un krekerus, iemaisiet zupā vai vienkārši ēdiet ar karoti. NB! gatavo mērci ģimene un draugi nokopa tik ātri, ka nepaspēju nobildēt, tāpēc varu piedāvāt tikai foto no gatavošanas procesa…
Kale kāposti (izrunā “keil”, latviski neesmu atradusi veiksmīgu tulkojumu) šoruden ienākušies arī Latvijā! Uzturvērtības ziņā tie pārspēj spinātus un Ziemeļamerikā veselīgu dzīvesveidu cienošu gardēžu vidū pirms pāris gadiem ieguva kulta statusu kā jaunais “superfood”.
Garšīga un veselīga piedeva pamatēdienam, gatava 15 minūtēs. Līdzīgi kā spināti, tikai ilgāk jāsautē, jo kāpostu lapas ir biezākas un sīkstākas.
Kamēr ganījos pa “Riga Food”, draudzene atsūtīja īsziņu, ka organizē svaigu šitāke iepirkumu no zemnieku saimniecības “Garīkas“. Man vēl nebija attiecību ar šīm sēnēm, bet tagad ir, jo Kurzemes stendā aprunājos ar jauko “Garīku” saimnieku Andri Vjaksu, kurš man laipni izstāstīja, kā tās aug un kā gatavot. Pavisam vienkārši, rezultāts ļoti garšīgs!
Ja esat izlēmuši rīt doties uz izstādi, piedāvāju īsu pārskatu par saviem garšīgajiem un interesantajiem atradumiem. Ceru, ka noderēs!
Pirms diviem gadiem starptautiskajā izstādē “Riga Food” uzzināju, ka Priekuļu laukaugu selekcijas institūts cenšas Latvijā ieaudzēt lillā kartupeļus (ieguvu pat vienu sēklas paraugu, ko pēcāk uzdāvināju kolēģei Ilzei Lipskai), un atklāju svaigo pilngraudu miltu/maizes veikalu Grauda Spēks, kas būtiski ietekmēja manus konditoriskos paradumus.
Veselības ministrijai nākošgad vajag vairāk naudas, preses konferencē pagājušajā nedēļā ziņoja ministre Circene. Viņai ir plāns – akcīzes nodoklis neveselīgai pārtikai.
Kad pirms gada biju Ņujorkā, atceros, kā vienu siltu vakaru mēs ar Ditu Rietumu ieklīdām Grīničvilidžas smalkākajā beķerejā Magnolia Bakery, nopirkām pa gabaliņam citronu plātsmaizes (angliski – lemon bars), ko nograuzām turpat tuvējā parkā uz soliņa un devāmies tālāk laimīgas, drusku ar pūdercukuru apbirušas.
Mana draudzene šodien RIMI pirktajās zaļajās un dzeltenajās melonēs konstatēja nitrātu daudzumu, kas divas reizes pārsniedz normu.
Atsaucoties lielajai interesei par bērnu uzturu, padalīšos pieredzē ar to, ko un kā gatavoju Elzai otrajā dzīves gadā. Ceru, jums noderēs, un arī paši neliegsiet savu padomus!
Lasīt tālāk…
Vakareiropā apgriezienus uzņem skandāls, kurā atklājies, ka maltajā gaļā un tās izstrādājumos (burgeros, lazanjā, desās u.c.) figurē zirgu gaļa – dažos gadījumos līdz pat 100%. Kā viens no potenciālajiem izcelsmes avotiem minēta Rumānija, kur nesen stājušies spēkā ierobežojumi ar pajūgiem pārvietoties pa ceļiem, tālab bez darba palikušie zirgi kaut kur jāliek. No šī pamācošā gadījuma ir vērts izdarīt secinājumus un lasīt sīko druku uz gaļas “izstrādājumu” produktiem veikalu plauktos. Lasīt tālāk…
Mīļie draugi, šodien manam blogam ir 3. dzimšanas diena! Sagadīšanās pēc man arī, tikai cipars drusku lielāks. Tāpēc šī ir laba diena, lai plānotu jaunus darbus un uzklausītu jūsu domas par tiem. Lasīt tālāk…
Problēmas, kļūdas un pārpratumi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Arī restorānos. Mani pārsteidz, cik nemākulīgi Latvijā tās tiek risinātas – tā vietā, lai ieklausītos klienta viedoklī un izdarītu secinājumus, kas varētu nākt par labu biznesam, bieži pietrūkst pat elementāra “atvainojiet”. Lasīt tālāk…
Tamāra, no kuras Centrāltirgū nu jau vairākus gadus pērku tītarus, šogad man uz svētkiem laipni uzdāvināja kaudzi ar zosu aknām. Tās nav foie gras materiāls, bet pastēte, gatavojot līdzīgi kā no cāļu aknām, sanāk labu labā. Pat vēl labāka, kā apgalvoja mans tētis!
Lasīt tālāk…
Mana Ziemassvētku ēdienkarte nu jau daudzus gadus ir nemainīga un tās goda vietā ir tītars. Dažas receptes drusku atjaunoju un ieliku pirmajā lapā, ja nu jums noder plānojot savu svētku maltīti. Līksmi nosvinēt!
Sandras Kalnietes jaunākā grāmata “Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū”, kam atvēršanas svētki bij pagājušajā nedēļā, ir gan pavārgrāmata, gan dzīvesstāsts, gan fascinējošu ainiņu ilustrēts ieskats atjaunotās Latvijas valsts diplomātijas vēsturē. Ar mīlestību un humoru uzrakstīta grāmata, kas būs lieliska Ziemassvētku dāvana visiem, kam patīk ēst un lasīt!
Piparkūku mīklu piedāvājums pirms Ziemassvētkiem ir tik dažāds un kvalitatīvs, ka pati to nekad netaisu – labāk izvēlos ieguldīt laiku piparkūku apgleznošanā. Lūk mani iecienītākie piparkūku mīklas avoti, priecāšos, ja komentāros padalīsieties arī ar savējiem! Lasīt tālāk…
Bezgala vienkāršs veids, kā koncentrētā veidā izbaudīt tomātus sezonas plaukumā vai izvilināt garšu no lielveikalā pirktiem ķirštomātiem. Eleganta uzkoda, papildinājums salātiem vai aizdars nūdelēm mērces vietā.
Laba alternatīva tomātu mērcei kopā ar nūdelēm vai uzsmērēšanai uz grauzdētas maizītes ar kazas sieru.
Recepšu kolekcijas žurnālā “Pie galda!” savulaik bija labi pateikts: ja bērnībā sapņojāt noēst tikai drumstalmaizes virsu, tad šī recepte ir risinājums! Piedāvāju savu versiju klasiskajam desertam, ko angliski sauc par Crisp vai Crumble, bet ar to, kas “zem segas” brīvi eksperimentējiet atkarībā no sezonā pieejamajiem augļiem un ogām.
“Poached eggs” jeb bez čaumalas vārītas olas ir pamatā smalkiem brokastu ēdieniem Eggs Benedict un Eggs Florentine, ko pasniedz dārgās viesnīcās un labos restorānos. Par olu vārīšanu esmu lasījusi tik daudz biedējoši sarežģītu instrukciju, ka man līdz šim nebija drosmes pašai pamēģināt. Līdz Jāņu dienai, kad ciemos atnāca mani Austrālijas radi un viens no viņiem, vidusskolu tikko pabeigušais Kristofers, nevērīgi izmeta, ka viņš tās gatavo regulāri un ar panākumiem – īpaši paģirainos brīvdienu rītos. Kristofers laipni piekrita man nodemonstrēt savu tehniku, ko viņam savulaik iemācījis kāda drauga tēvs. Šorīt paprovēju pati – sanāca, tiešām vienkārši un ļoti gardi!
Vienkārši un spirdzinoši Tuvo Austumu salāti ar Libānisku izcelsmi, ļoti piemēroti grilballītēm, piknikiem u.c. vasarīgām maltītēm.
Mani jaunie mīļākie salāti, ko vasarā var gatavot ar jaunajām bietītēm, rudenī un ziemā ar “vecajām”.
Pēc janvāra bloga ieraksta par kulinārajiem piedzīvojumiem Bērnu slimnīcā sazinājos ar Bērnu slimnīcas fondu un ierosināju palīdzēt savākt naudu bērnu barošanas krēsliņiem. Fonds atsaucās ātri un profesionāli, un nu mums visiem kopā ir iespēja šo problēmu atrisināt, lai mazie slimnieki vairs nebūtu jābaro klēpī vai gultā!
Cenšos izdomāt visādus veidus, kā savas receptes pielāgot bērnam, vienlaikus viņu uzbarojot, saskaņā ar ārsta norādījumiem. Burkānkūka ar putukrējuma-mascarpones glazūru Elzai labi garšoja!
Lasīt tālāk…
Ar asi smakojošu kūpinātu zivju mērci pārlieta putra – tādu atceros savā mūžā pirmo slimnīcas ēdienu, ko man, nelabuma un izsalkuma mocītai topošai māmiņai, brokastīs piedāvāja Stradiņu grūtnieču aprūpes nodaļā. Nonākot slimnīcā ir svarīgākas lietas, par ko raizēties nekā pārtika, tomēr arī tur parasti agrāk vai vēlāk nākas ēst. Nesenā pieredze kopā ar gadu veco meitiņu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Torņakalnā kļuva par iemeslu šim bloga ierakstam.
Mani pastāvīgie lasītāji droši vien nojauš, ka iemesls, kāpēc blogs šogad aizaug ar nezālēm, ir mana meita Elza, kurai jau ir gandrīz 10 mēneši un 8 zobi!
Tas nav saldējums, bet dažādi ķirbīši, sasaldēti porciju izmēra trauciņos
Kas ir dārzenis, kas no ārpuses izskatās pēc melones, bet no iekšpuses – pēc makaroniem?
Gailenes ir manas mīļākās sēnes! Es mērcei nelieku klāt žāvētu gaļu, bet gan baltvīnu vai vermutu.
Restorānā “Kitchen” nesen ēdu arbūzu-tomātu salātus. Vasarās mūsmājās bieži taisām taisu arbūzu-gurķu sulu, šīs abas maigās garšas ļoti labi sader kopā, tad nu izdomāju savu salātu versiju!
Vasara jau pusē, un beidzot nopublicēju arī šo manās mājās visiecienītāko piedevu grilētiem ēdieniem. Sauciet to par rasola versiju, ja vēlaties, man tiešām vienalga – bet uztaisiet gan, ļoti garšīgi!
Sveiciens Japānai, kur šo maigi rūgteno gardumu baudīju gandrīz katru dienu! Izrādās, ka to ir pavisam vienkārši uztaisīt – vaniļas saldējuma bāzei pievieno pāris karotes zaļās tējas pulvera.
Spirdzinošā krievu virtuves aukstā zupa ir elegants veids, kā lietderīgi izmantot Jāņu siera siešanā radušās piena sūkalas!
Pie šiem mufiniem nonācu, cenšoties izdomāt vēl kādu virzienu, kurā aizvest savu pēdējā laikā iecienīto mufinu pamatrecepti. Ieraudzīju tirgū bietes, atcerējos, ka Džeimijs Olivers tās vienreiz burkānu kūkā salika burkānu vietā, saķīlēju recepti, vidū iespraudu kazas siera bumbiņu un lūk rezultāts:
Rabarberu laiks pamudināja mani izdomāt šo versiju nesen iepublicētajai mufinu receptei – sanāca IZCILI, noteikti izmēģiniet!
Pret falšo zaķi (angliski meatloaf) smalki pavāri izturas ar lielu nicinājumu, vismaz savā pavārgrāmatu kolekcijā nekādas atsauces uz šo vienkāršo, praktisko, lēto bet gana garšīgo ēdienu neatradu.
Piekritīsiet, ka krāsainās Lieldienu olas ir pelnījušas, ka tās apēd ar paštaisītu, nevis veikalā pirktu majonēzi? Baudiet paši un dāviniet citiem!
Lieldienu brīvdienas ir ļoti piemērotas, lai kādu rītu izceptu šos burvīgos mufinus – ēdiet tos brokastīs vai padodiet ciemiņiem pie tējas!
Burvīga šokolādes kūka, viegla kā pūka, nekādu miltu vai taukvielu, veikli un vienkārši uzcepama!
Meklējot jaunus veidus, kā pabarot savu frikadeļu atkarību, izdomāju šādu versiju frikadeļu zupai, ko ar dažām Āzijas virtuvei raksturīgām garšvielām un pasniegšanas manieri aizvilku pavisam jaunā virzienā. Rezultāts bija lielisks!
Mīļie draugi! Pagājušajā nedēļā man piedzima meitiņa, tapēc uz kādu laiku atlikšu kulināros eksperimentus, to aprakstīšanu un tiešsaistes konsultācijas. Pa tam lāgam lūdzu rocieties bloga arhīvā – gan jau neesat vēl paguvuši izmēģināt visas receptes 😉 Liels paldies par jūsu labajiem vārdiem un sirsnīgajiem Ziemsvētku vēlējumiem. Brīnišķīgu Jauno gadu un uz drīzu virtuālu atkalredzēšanos!
Zvērojoši sātīgs ēdiens, kas lieliski piemērots ziemas spelgonim un paģirainām pēcsvētku dienām. Laimīgu Jauno gadu!
Sala Vecis man šogad atnesa divas pavārgrāmatas no Kandavas omītes Elzas mantojuma. Tajās ronamās receptes ir tik sulīgas, ka izlēmu ar dažām padalīties (gramatikas fašistus brīdinu, ka esmu saglabājusi oriģinālo 30-to gadu stilu un gramatiku).
Kas īsti ir šis auglis, ko latviski tirgū un veikalos sauc par aivu, bet angliski par quince, kas latviski, savukārt, nozīmē cidonija?
Ar cidonijām es šeit domāju bālus, milzu ābola izmēra augļus, ko Latvijā mēdz saukt par “aivām”, bet angliski par “quince”. Šis ir maigs, smaržīgs augļu deserts, ko var pasniegt gan tāpat, gan ar saldējumu, jogurtu vai putukrējumu.
Šī, kopā ar grauzdētām brokastu pārslām, būs mana “ēdamdāvaniņa” Ziemsvētkos. Ar cidonijām es domāju nevis tos mazos auglīšus, kas Latvijā aug krūmos un ienākas rudens sākumā, bet gan lielās Cydonia Oblonga, ko pie mums sauc par aivām.
Pēc sezonas pirmajiem trim kausiņiem karstvīna (ziema atklāta!) man šis dzēriens strauji apnīk. Varbūt tāpēc, ka to visur taisa lielos vilcienos vienādi un vairums neizbēgami garšo manai gaumei pārāk saldi. Tāpēc pagājušajā gadā aktīvi meklēju alternatīvas un atradu šo interesanto variantu: baltvīna karstvīns ar safrānu, kas tam piešķir burvīgu garšu un krāsu.
… ir ne tikai garda iespēja ietaupīt, bet arī jauka dāvana vai ciemakukulis, ja iebērtas skaistā Saimniecībā Noderīgā Burkā!
Puškins veic kvalitātes kontroli
Cept Ziemsvētkos tītaru ir anglosakšu tradīcija, ko jau vairāk kā 10 gadus ar lielu entuziasmu esmu adoptējusi šādu iemeslu dēļ: tas ir garšīgs, liesāks nekā citas tradicionālās cepešu alternatīvas un pabaro lielu cilvēku daudzumu.
Mana versija par klasiskāko piedevu svētku cepetim. Galvenā doma ir kartupeļus pirms apbrūnināšanas krāsnī drusku novārīt, lai tiem krāsnī jāpavada mazāk laika un tos var mierīgi paspēt pabeigt cepeša “atpūšanās” laikā.
Ļoti garda un vienkārši pagatavojama dārzeņu piedeva svētku galdam. Labs aizvietotājs vai papildinājums tradicionālajiem ceptajiem kartupeļiem.
Drusku netradicionāla un liesāka, bet ļoti garda versija tradicionālajam cūkas cepetim! Par iedvesmu paldies Naidželai Losonei (Nigella Lawson), kuras grāmata “Nigella Christmas” nu jau pāris gadus ir mans galvenais Ziemsvētku recepšu avots.
Lieliska un netrekna piedeva cūkas cepetim vai gandrīz jebkādam cūkgaļas ēdienam!
Kartupeļu biezenis ir vērtība pati par sevi, bet pētersīļu saknes tam ir svinīgs un cieņpilns papildinājums.
Šīs mazulītes ir veiklāk izcept nekā vienu riktīgu lielu kūku un porciju izmērs padara tās par viegli “administrējamu” desertu. Bildē esmu tās salikusi kopā ar līdzīga izmēra trauciņos izceptiem šokolādes pudiņiem. Doma bija, ka katrs viesis var izvēlēties, kuru desertu uzkost, bet labi vien bija, ka no katra bija pa divi un draugiem nebija jāmokās!
Iedvesmu šai kūkai smēlos The Stonesoup blogā, ko pēdējā laikā esmu ļoti iecienījusi minimālisma pieejas dēļ – katrā tur publicētajā receptē ir ne vairāk par 5 sastāvdaļām!
Es atceros, kā agrāk šai pašā blogā svinīgi solīju nekonkurēt ar mammu frikadeļu zupas frontē, bet man tikko sanāca tik garšīga, ka grēks būtu to turēt zem pūra!
Deviņdesmito gadu beigās es mācījos Ženēvā, kur mans vīrs strādāja Latvijas pārstāvniecībā ANO. Svešumā valsts svētki likās daudz nozīmīgāks notikums, kam bija jāgatavojas un kas bija jāsvin, nevis tā kā pēdējos gadus esmu paradusi paņemt klāt vēl kādu brīvdienu un “kaut kur aizbraukt”.
Lasīt tālāk…
Grūti atrast piemērotāku veidu mājas un sirds sasildīšanai vai svētku sajūtas radīšanai kā izcept maizi. Par iedvesmu un recepti paldies Baņutai Rubesai!
Ik pa brīdim kāds ilustrēts kulinārām tēmām veltīts žurnāls Latvijā izdziest, un tā vietā iedegas pāris jauni. Šis rudens bijis īpaši ražīgs un piedāvā vismaz trīs jaunus periodiskus preses izdevumus latviešu valodā, no kuriem šeit aplūkošu divus: Lasīt tālāk…
Turpinot sezonālo ķirbju tēmu, grūti izvairīties no zupas, ko ar garšvielu un piedevu variācijām var aiznest daudz dažādos virzienos. Piedāvāju savu iecienītāko versiju ar īsteni rudenīgu garšvielu – salviju.
Pēc publikas pieprasījuma cenšos sarūpēt ķirbju receptes… šī ir ļoti laba un vienkārša!
Kalnciema ielas tirdziņā ieguvu lielu, skaistu sviesta ķirbi (angliski butternut squash) un ļoti nopriecājos, ka tos sāk audzēt arī Latvijā – vēl pagājušajā gadā manīju smalkos veikalos par lielu naudu importētus no Āfrikas. Šodien uzzināju, ka pie mums audzētos ķirbīšus var iegūt arī Dabas Dobē. Krāsnī cepti ar dažādām garšvielām un olīveļļu tie sanāk saldi un bezgala garšīgi.
Ekstrēmi šokolādīgs, ļoti efektīgs un viegli pagatavojams deserts visiem šokolādes atkarīgajiem!
Mans mīļākais brīvdienu brokastu ēdiens, jo īpaši tāpēc, ka tās parasti taisa mans vīrs 🙂
Cepti āboli ir veltījums bērnības vasarām, ko pavadīju savu vecvecāku dārzā. Lielā alumīnija bļodā sastūķēti baltie dzidrie, dāsni pārkaisīti ar cukuru un sacepti krāsnī bija ikdienas deserts ābolu sezonas laikā. Rumā mērcētās rozīnes ir mans papildinājums!
Lielisks veids, kā izmantot šīgada cukini un visu veidu kabaču pārprodukciju!
Biju nopirkusi negausīgi daudz mango… šis arī ir brīnišķīgs un ļoti vienkāršs deserts, turklāt gaužām liess 🙂
Ja laimējas nopirkt labus mango, šis ir lielisks veids, kā tos izmantot! Receptei iedvesmojos no melleņu-laimu-kokosa saldējuma, jo mango ar kokospienu lieliski sader kopā.
Viens no vienkāršākajiem un gardākajiem vasaras izskaņas ēdieniem… ja tik izdodas nopirkt tiešām labu (svaigu, tvirtu, nepāraugušu) kukurūzu!
Ja jums garšo citronu tartes, šis saldējums faktiski ir tartes saldēta versija bez mīklas. Piedodiet, ka nav bildes – es šo saldējumu nejauši par daudz atkusināju pirms pasniegšanas, tādējādi nesanāca smukas lodītes, ko nobildēt. Lai tas neattur jūs to izmēģināt!
Mans visu laiku mīļākais saldējums! Tā garša ir pilnība, kam nekādas piedevas nav vajadzīgas.
Lasīt tālāk…
Ar šo recepti mani uz saldējuma gatavošanu piecus gadus atpakaļ pavedināja toreizējā kolēģe Nellija. Atpakaļceļa vairs nav!
Ziemeļāfrikas kebabu iedvesmota recepte – cepiet kotletes uz pannas vai burgerus uz grila!
Vienkārši satriecošs un satriecoši vienkāršs saldais, kad dārza un meža zemenes pašā ražas plaukumā!
Ko darīt, ja gadījies nopirkt bezgaršīgas, skābenas aprikozes? Ielieciet tās krāsnī, sanāks fantastisks deserts!
Lūdzu lūdzu nepērciet plastmasas spainīšus ar sālsūdenī un e-vielās mirkstošu gaļu! Iemarinēt gaļu mājās ir ātrāk nekā man paies laiks uzrakstīt šīs pāris rindiņas… piedāvāju pāris biežāk lietotās marināžu receptes:
Man nav saldējuma mašīnas, bet tas nav šķērslis, lai mājās gatavotu saldējumu! Šogad atklāju saldējuma taisīšanas sezonu ar jaunu recepti:
Lasīt tālāk…
Šo zemeņu pasniegšanas veidu esot izdomājis franču pavārs Krievijas valdnieka Romanova priekam.
Viltīgs veids, kā paspilgtināt sezonas sākuma importa zemeņu bālo garšu!
No Londonas atvedu pilnu somu sezonas garduma – sparģeļu, ar ko tur pārpilni visi pārtikas veikali. Varbūt arī Latvijā pienāks brīdis, kad varēs iegādāties kaimiņzemēs vai pat pie mums audzētus sparģeļus par saprātīgu cenu, nevis no Peru vizinātus par šausmīgu naudu? NB šis ieraksts oriģināli tapa tālajā 2010. gadā, kopš tā laika lietas ir mainījušās uz labu un arī Latvijas veikalos – tajā skaitā ekoveikalos, piem. Zaļajā Govī vai Uncē – var dabūt Eiropā audzētus, svaigus sparģeļus.
Šodien centos uzburt atmiņā Sicīlijas garšu – izrādās, tas ir tik vienkārši kā saputot rikotas sieru! Tur gan šīs kūkas sakars ar Sicīliju arī beidzas.
Kad mājās (vai tirgū) ir rabarberu kaudze, bet plātsmaizi cept negribas, lūk ideja vienkāršam desertam:
Ar lielu prieku piesaku pirmā viesbloga autori – kolēģi, draudzeni, izsmalcinātu gardēdi un lielisku pavāri Mariju Golubevu, kura piedāvā neparastu zivs recepti. Pati vēl neesmu provējusi, bet izskatās kārdinoši!
Forša Džeimija Olivera ideja, ko darīt ar brīnumskaistajām jaunajām bietītēm, kas jau parādījušās tirgū!
Kalnciema ielas tirdziņā ieguvu skaistu, lielu Sidrabjēra ribu gabalu, ko samarinēju un uzgrillēju par godu Māmiņu dienai.
Rabarberu un zemeņu garšas lieliski sader kopā! Māmiņu dienai par godu uzcepu šo darbietilpīgo pīrāgu, kam recepti atradu Financial Times Weekend avīzē (receptes autors ir britu pavārs Rowley Leigh, kas saimnieko “Cafe Anglais” Londonā):
Omleti vēlām brokastīm taisu tikai brīvdienās, jo darba dienās tās 20 minūtes, kas būtu jāpavada pie plīts, labāk pavadu gultā…
Gards, vienkāršs, elegants deserts! Par iedvesmu paldies draudzenei Brigitai, kura reiz Londonā mani cienāja ar apelsīniem, apkaisītiem ar cukuru saberztu piparmētru (vai tā tomēr bija kinza?)
Šis nav klasisks Ziemeļāfrikas tažīns, drīzāk pavisam Eiropejisks sautējums, ko izmantoju par ieganstu, lai atkal izvilktu no skapja tažīna trauku.
Gards burgeris ir grilsezonas nagla! LV nopērkamajai liellopa gaļai parasti nav daudz garšas, ko jākompensē ar aizdaru un garšaugiem. Daudzu eksperimentu rezultātā varu ar pārliecību piedāvāt šo kombināciju:
Maroka šiem salātiem ir drusku aiz matiem pievilkta un izpaužas gk dārzeņu griešanā mazos gabaliņos un garšvielu aizdara kombinācijā. Jebkurā gadījumā, sanāk svaigi, interesanti un ļoti vasarīgi!
Šie Džeimija Olivera iedvesmotie salāti manās mājās ir vispopulārākā piedeva vasaras grillam. Dubultojiet recepti, rīt viņi būs vēl garšīgāki!
kuskuss pasniegts no Fezas (Maroka) atvestā bļodiņā uz galda, kas šodien iegūts tējnīcā Goija...
Izvārīju debesmannā no vakardienas ballītes atlikumiem – rabarberu dzēriena un pārpalikušajām zemenēm. Konstatēju, ka abas garšas ļoti labi sader kopā! Pēc šīs receptes debesmannā var vārīt no jebkādas ogu/augļu sulas, svaigas, saldētas vai no sīrupa taisītas.
debesmannā no Fezas (Maroka) atvestā trauciņā. fonā no Goijas tējnīcas šodien iegūts galdiņš ar cigaretes izdedzinātu caurumu 🙂
Tā mūs ar kolēģi šopēcpusdien laipni uzrunāja kafejnīcā “Sala” Dzirnavu ielā,
Ar šokolādi cauraustas bezē kūkas
Japānā var labi un lēti paēst, dienas gaitā knakstoties ar dažnedažādiem gardumiem, ko piedāvā ielu pārdevēji. Lūk īss ieskats no dažādām vietām, sākot ar Kioto un beidzot ar Mijadžimas salu!
Rīsu klimpiņas, iekrāsotas ar zaļo tēju, ļoti eleganti pasniegtas tieši ielas malā
Pasaules lielākajā zivju tirgū Tokijā darbdienu rītos agri salido tunči un citi jūras zvēri no visas planētas.
Tunča galva
Lieldienu svētdienu pavadīju, klīstot pa Imperatora dārziem Tokijā un vērojot, kā japāņi bauda hanami:
Japāņi bauda hanami (ķiršu ziedēšanas svētkus)
Citiem vārdiem sakot, teļa gaļas sautējums ar dārzeņiem, gatavots tažīna traukā:
Šodien pienāca rets brīdis, kad vēlējos krējumā slīkstošu gaļas sautējumu. Atcerējos, ka ledusskapī ir liellopa filejas gabals, bet grāmatā “The Prawn Cocktail Years” – befstroganova recepte, ko jau sen vēlējos izmēģināt. Lūk, rezultāts:
Šādi var cept visdažādākos dārzeņus, sanāks garda piedeva gaļai vai kārtīgs ēdiens veģetāriešiem. Piedāvāju ziemas dārzeņu recepti:
Šo klasisko un bezgala vienkāršo franču ēdienu nekad neesmu gatavojusi. To regulāri taisa mans vīrs, kuram to atklāja labs draugs Parīzē.
Šo bieži taisu ciemiņiem, jo piparus var iešaut krāsnī un uz stundu par viņiem aizmirst, kamēr māja pildās ar jauku Vidusjūras virtuvei raksturīgu smaržu. Veģetāriešiem draudzīgi!
Šī ir mana mīļākā risotto recepte, ko vasarās taisu ar svaigām, bet ziemā ar saceptām, saldētām gailenēm.
Šis klasiskais itāļu deserts savā vienkāršībā var gandrīz sacensties ar saldētām vīnogām. Panna Cotta itāliski nozīmē “vārīts krējums”, kas diezgan precīzi pasaka, kā to uztaisīt.
Ļoti vienkārša un garda saldā maize, ko cep ķieģelīša formā. Lielisks brīvdienu brokastu ēdiens vai uzkoda pie tējas!
Nejauši lielveikalā uzgāju plūškoka sīrupu (angliski elder vai elderflower) un domājot, ko ar to darīt, atradu šo jauko martini recepti:
Turpinot nesen aizsākto frikadeļu tēmu, šodien uzcepu šādas burvīgas kotletītes ar ingveru, citronzāli un citām “āziskām” garšvielām:
Slinkums gatavot desertu, bet mājās ir ledusskapis un vīnogas? Ielieciet tās saldētavā!
Piedāvāju savu versiju šai klasiskajai, sātīgajai itāļu mērcei, ko rudenī un ziemā taisu gandrīz katru nedēļu.
Ļoti klasiska un īpaša tarte, kuru parasti baudīju kūknīcās, jo domāju, ka to mājās būtu pārāk sarežģīti uztaisīt – līdz atradu šo recepti
Šim ēdienam ir nepārspējama garšas, efekta un gatavošanas vienkāršības attiecība.
Piedāvāju jums labāko, veiklāko un vienkāršāko Tiramisu recepti, kādu man gadījies uziet.
Lasīt tālāk…
Aukstā ziemas vakarā, balansējot uz slimības robežas, sagribējās zupu. Pieliekamajā atradu lēcas, Epicurious.com pāris receptes un lūk, kas sanāca:
Liellopa filejas lieliskas izdošanās galvenais priekšnoteikums ir īstais gaļas gabals, nevis pavārmākslas spējas. Lasīt tālāk…
Man kopš bērnības ļoti garšo frikadeles. Daļēji tur vainojams Karlsons, kas dzīvoja uz jumta Lasīt tālāk…
“Šos cepumus tūlīt pat noslēp zem matrača un nevienam citam nedod! Tādus nevar nopirkt nevienā veikalā“.
Kotbullar manī apvieno siltas jūtas gan uz visu veidu frikadelēm, gan Zviedriju. Tas ir jauks, sātīgs ēdiens, kas labi piemērots ziemīgām nedēļas nogalēm.
Sātīgs itāļu ēdiens, kas īpaši piemērots aukstām ziemas brīvdienām un lielām ģimenēm. Recepte derēs 6 personām, tās autore ir britu pavāre Naidžela Losone (Nigella Lawson). Lasīt tālāk…
Tas ir moto grāmatai, ko pašlaik lasu. Lasīt tālāk…
Mīļie gardēži – šodien BEIDZOT atklāju savu kulināro blogu, ko esmu lolojusi kopš vasaras!
Par šo pastēti esmu saņēmusi vislielāko komplimentu, kādu vien iespējams. Proti, kādam labam draugam tā tik ļoti garšoja, ka viņš noskaidroja, ka man ledusskapī ir vēl pāris bļodiņas, un tad mīļi palūdza, vai nevar vienu paņemt līdzi uz mājām.
Šī spageti ēdiena nosaukums tulkojumā burtiski nozīmē “mauku spageti”, jo, kā vēsta leģenda, Itālijā tos vārīja bordeļos, lai ar smaržu pievilinātu klientus.
Kad kūkas cepot paliek pāri olbaltumi, tos nevajag mest ārā – izmantojiet izdevību izcept bezē, kas ir satriecoši vienkārši!
Krāsnī cepta vesela zivtiņa ir daudz sulīgāka nekā plika fileja, un akmeņasaris ir ideāli piemērots šādai gatavošanas metodei.
Ingvers ir mana pēdējā laika mīļākā “viela”, ko es cenšos iekļaut savā ēdienkartē gandrīz katru dienu – ziemā tas sasilda, vasarā spirdzina, visos gadalaikos uzmundrina, aizdzen nelabumu, un kopumā ir Lasīt tālāk…
No visiem saviem klejojumiem pa pasauli nekur citur neesmu piedzīvojusi tādas kulināras izvirtības kā Dienvidāfrikā. Par to man jāpateicas māsai, kura desmit gadus tur dzīvo (agrāk Johannesburgā, tagad Keiptaunā) un ģimenē mīlīgi tiek dēvēta par Ieviņu Āfrikā. Lasīt tālāk…
Varbūt jūs esat kādreiz pamanījuši veikala plauktā mazu, sarkanu burciņu ar uzrakstu “Sambal Oelek”? Lasīt tālāk…
Malaizijas ziemeļrietumos ir Penangas sala (Penang), nosaukta vietējās riekstu palmas vārdā. Penangas galvaspilsēta Džordžtauna ir bagāta ar hinduistu un budistu svētvietām, bet netālu no tās džungļos atradu templi gardēžiem Lasīt tālāk…
Buljonu var vārīt no veselas svaigas vistas, gabaliņiem (piemēram, spārniņiem) un arī no cepeša kauliem. Pamatdoma ir gaļu/kaulus likt katlā kopā ar garšaugiem, apliet ar aukstu ūdeni un lēnām vārīt apmēram pusotru stundu.
Vienkāršākais cepetis pasaulē: apsmērē vistu ar olīveļļu vai sviestu, apkaisa ar sāli un pipariem, iebāž vēderā citronu un cep 180 grādu karstumā 1 stundu.
Orzotto ir pēc risotto metodes gatavots virums, kur rīsu vietā lieto grūbas. Pamatsastāvdaļas ir līdzīgas: sīpols, baltvīns, buljons, cietais siers, un papildus garšai var piešaut klāt arī ko citu – šajā gadījumā gailenes.
Šī ēdiena autentiskai pagatavošanai nepieciešams tažīna trauks, ko var iegūt mākslinieces Daces Dravenieces veikalā Muhamors. Lasīt tālāk…
Šī ēdiena autentiskai pagatavošanai nepieciešams tažīna trauks, ko var iegūt mākslinieces Daces Dravenieces veikalā Muhamors. Lasīt tālāk…
Tažīnu pirmoreiz baudīju Marokā. Rīgā to atklāju tirdziņā Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā saulainā sestdienas pēcpusdienā, kad izsalkuma un smaržu vilināta nonācu pie stenda, kur māksliniece Dace Draveniece tirgoja tažīna traukus ar skaisti apgleznotiem māla vākiem un cienāja apmeklētājus ar pašgatavotu vistas tažīnu.
Kad pirmo reizi Latvijā ieraudzīju veikalā citronzāli, no prieka gandrīz iekliedzos un nobaidīju savu māsīcu, ar ko tobrīd runāju pa telefonu.
Jaunākie komentāri