Barselooooonaaaa!

Ēdienu Barselonā var baudīt dažādi, ko mūsu mazā kompānija pavasara brīvdienās arī čakli darīja – apmeklējot pārtikas tirgus Mercat de la Boqueria un Mercat de Santa Caterina, lai iepirktu svaigus augļus, vārītas garneles un vītināto (serrano) šķiņķi vakariņām, cienājoties ar jūras velšu paeiju bijušajā ostas teritorijā Barselonetā, ieturot lētas pusdienas stilīgā pašapkalpošanās ēdnīcā netālu no Passeig de Gracia ielas un, protams, niekojoties tapas bāros visās pilsētas malās.

Mēs ar māsu baudam jūras veltes Barselonetā

Skaidrības labad pieminēšu, ka “tapas” nozīmē vienkārši uzkodas un var būt jebkas, sākot ar sviestmaizītēm un beidzot ar fritētām jūras veltēm. Tā kā tapas pasniedz miniatūrās porcijās, parasti pa četriem gabaliņiem, tad, pasūtot veselu strīpu ar tapām, sanāk ļoti daudzveidīga maltīte.

Tapas bārā tad arī gadījās mans visiedvesmojošākais kulinārais piedzīvojums. Cal Pep ir viens no slavenākajiem jūras velšu restorāniem Barselonā, kam jūsmīgi vārdi veltīti katrā ceļvedī par pilsētu, ko man gadījās lasīt. Atsauksmju autori visi kā viens iesaka nevis sēdēt restorānā, bet mēģināt iegūt vietu pie bāra letes, jo tādējādi var pilnībā izbaudīt tuvību ar virtuvi un vērot ēdiena gatavošanu rokas stiepiena attālumā. Rezultātā jau pirms astoņiem vakarā, kad restorānu ver vaļā, pie durvīm drūzmējas cilvēki un iekšā veidojas divas rindas: viena pie bāra letas, otra tieši aiz pirmās, burtiski elpojot pakausī laimīgajiem tapu baudītājiem un pacietīgi gaidot savu kārtu. Ja esat divatā, viens var palikt sargāt rindu, kamēr otrs izmanto izdevību iepirkties katalāņu modes dizainera Custo veikalā turpat ap stūri.

Aizmirstiet ēdienkarti – smaidīgais īpašnieks un šefpavārs Pep jums laipni izstāstīs visu par dienas zivju pievedumu, novērtēs jūsu ēdienietilpību un rekomendēs tapu izlasi līdz ar piemērotu vietējā vīna pudeli. Kas var būt labāks par sajūtu, kad katrs ēdiens nāk kā pārsteigums, kuru pat sapņos nevarētu iedomāties? Piemēram, mazītiņas fritētas zivtiņas Llengeta, kam cauri panējumam kā plīvuram spīd melnas acis!

Kopā mēs baudījām deviņus ēdienus – tradicionālās tomātu maizītes, apaļus gliemežus, sutinātus vīnā un garšvielās ar nelielu spāņu asās desas čorizo piedevu, grilētus mazus zaļus pipariņus, turku zirņus ar mīdijām, spāņu omleti ar kartupeļiem un karamelizētiem sīpoliem, milzu langustīnus un garneles… To visu viesu acu priekšā gatavo pavāru komanda, ik pa brīdim draudzīgi sasaucoties un izķeksējot kārtējo astoņkāji no ledus kaudzes stikla vitrīnā. Kulinārās izvirtības noslēdzās ar Cal Pep firmas desertu – putu mākonīšiem, kas no lieliem sifoniem iepūsti piņģerota izmēra glāzītēs un garšoja pēc Crema Catalan (katalāņu versija par krēmu brulē), īru kafijas, šokolādes un citronu sorbeta.

Šī noteikti bija manā gardēdes karjerā viena no interesantākajām un gardākajām, lai gan sagadīšanās pēc arī dārgākajām maltītēm.

(0) komentāri


  • Pievieno savu komentāru

Pievieno savu komentāru