Frikadeles zviedru gaumē (kotbullar)

Kotbullar manī apvieno siltas jūtas gan uz visu veidu frikadelēm, gan Zviedriju. Tas ir jauks, sātīgs ēdiens, kas labi piemērots ziemīgām nedēļas nogalēm.

Vielas:

frikadelēm
500 g liesas, maltas gaļas – cūkgaļa vai uz pusēm ar liellopa/teļa gaļu
1 neliels sakapāts sīpols
1 ola
1 strīķēta tējkarote smalkā sāls
pustējkarote maltu smaržīgo piparu jeb virces (angliski: Allspice)
2 maizes šķēles – baltmaize, ciabatta, graudu maizīte bet ne rupjmaize, var būt drusku apkaltusi
nedaudz piena – apmēram 200 ml, bet tas nudien nav jāmēra
drusku svaigi malti baltie pipari
sviests un olīveļļa cepšanai

mērcei
puslitrs dārzeņu vai vistas buljona (var izmantot kubiņus)
1 vidēji liels sīpols
1 vidēji liels burkāns
1 lielāks vai 2 nelieli seleriju kāti
1 ēdamkarote jāņogu želejas vai brūkleņu zaptes
150 ml saldā krējuma
pustējkarote maltu smaržīgo piparu
sāls un malti baltie pipari pēc garšas
sviests un olīveļļa cepšanai

pasniegšanai – sakapāti pētersīļi un vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis

Gatavot:

Maizi salauž gabaliņos un aplej ar pienu, lai drusku izmirkst. Pannā uzkarsē olīveļļu, pieliek nelielu sviesta gabaliņu un uz nelielas liesmiņas sasautē sīpolu, noliek malā lai padziest. Sīpola sautēšana var likties kā lieks čakaris, bet tā novērš neizceptu, cietu sīpolu gabalu klātbūtni frikadeļu viducī. Maizīti nospiež iespējami sausu un liek klāt pārējām frikadeļu sastāvdaļām, ko ar rokām rūpīgi sajauc viendabīgā masā, no kuras pēcāk izviļā apmēram vienādas, valrieksta izmēra frikadeles. Lai mīkla neliptu pie rokām, tās ik pa brīdim noskalo aukstā tekošā ūdenī. Frikadeles vairākos piegājienos olīveļļā un sviestā uz pannas apcep vienmērīgi brūnas, un sakrāmē kādā bļodā, lai pagaida mērci.

Mērcei sīpolu, seleriju un burkānu notīra un smalki sakapā – es tos visus sametu mazā elektriskā smalcinātājā, lai nav jāraud, bet bez tā var arī iztikt (tad burkānu derētu sarīvēt uz rupjās rīves). Pannā uzkarsē olīveļļu un sviesta piciņu un kādas 10 minūtes uz nelielas liesmiņas dārzeņus sautē, ik pa laikam samaisot. Pielej buljonu un silda, līdz ir par apmēram trešdaļu novārījies. Iemaisa želeju vai zapti, garšvielas, uzvāra, pieliek klāt krējumu, atkal uzvāra – mērce būs skaistā silti dzeltenā krāsā:

Visbeidzot uzmanīgi iecilā iekšā frikadeles, silda pāris minūtes, viegli samaisa un pārkaisa ar pētersīļiem. Gatavs!

Šīs frikadeles vislabāk pasniegt kopā ar kartupeļu biezeni vai vienkārši vārītiem kartupeļiem. Kartupeļu biezeni taisa tā: kartupeļus vāra mīkstus ūdenī, kam piebērts sāls, apmēram 15-20 minūtes. Nokāš, ar stampiņu vai koka karoti sastampā, pielej klāt karstu pienu pēc patikšanas (atkarībā no tā, vai vēlaties stingrāku vai mīkstāku putru) un pieliek sviestu pēc sirdsapziņas (mazu piciņu vai 50g, pamatprincips šajā gadījumā ir jo vairāk, jo labāk), nogaršo un piekoriģē sāli.

Receptes pamati aizgūti no Simon Hopkinson un Lindsay Bareham grāmatas “The Prawn Cocktail Years”. Esmu to vienkāršojusi, atsakoties no diviem caur-sietu-beršanas-procesiem, kas man šķita gaužām lieki, un piekoriģējot dažas citas lietas. Rezultāts vienalga ir garšīgs! Šāds daudzums piemērots 4 izsalkušiem cilvēkiem arī tad, ja pavārs cepšanas laikā dažas frikadeles ir jau apēdis :)

(25) komentāri


  • Izskatās tiešām apetīti rosinoši. un patīk, ka recepti raksti detalizēti. Kā ko samalt utt. Tas atvieglo gatavošanu.

  • Paldies par atsauksmi! Dažreiz prātoju, vai nerakstu pārāk detalizēti – negribu, lai cilvēki pēc pirmā acu uzmetiena nobīstas, domājot, ka gara recepte=sarežģīta, tāpēc priecājos, ka tas nevis traucē bet palīdz. To labi zināt! Lai veicas :)

  • paldies, izmēģināšu, izskatās tiešām garšīgi un vienkārši :)

  • vai tik šīs frikadelītes nav līdzīgas tām no firmas ēdiena, kuru var nobaudīt IKEA ēstuvēs?

  • Ir gan tās pašas, skaidra lieta!

  • man tieshi patik, ka Tu raksti detalizeti, jo tas rada droshibas sajutu gatavojot. neesmu nekads dizhais pavars un daudzas receptes ir izlaistas recepshu rakstitajiem pashsaprotamas lietas, kas uzreiz rada neskaidribu.

  • šis blogs ir dievīgs!! Karslona kotletītes ir vienmēr bijušas mans kotletīšu arhetips, bet nekad neesmu tam tikusi klāt. Un tā kā šogad esmu apņēmusies beidzot sākt iepazīst gaļas gatavošanas pasauli, ķeršos klāt!

  • Varu ziņot, ka Karlsona kotletītes tika pagatavotas. Sanāca. Mērce gan nebija tieši tādā krāsā, bet garšoja ļoti labi. Procesā patīk piedalīties arī bērniem un kaķim, kurš ik pa brīdim izprasīja kādu gaļas kriksi.

  • Nu lieliski, man prieks :) paldies par atsauksmi, tas iedvesmo tālākiem darbiem un receptēm, saņemšos un sarakstīšu trūkstošās frikadeļu receptes! mērces krāsa ir štrunts, man arī katru reizi iznāk drusku savādāka – atkarībā no burkāna lieluma un tā, cik karotes kādas zaptes/želejas esmu lietojusi. galvenais, lai pašiem garšo.

  • Jā, tas, kā viena detaļa – tas ir – zapte var pārvērst parastu dārzeņu mērci ir apbrīnojami. Gaidu vēl tādu vienkāršu gaļas ēdienu receptes :)

  • Nu lūdzu, īpaši Tev par prieku veikli nopublicēju liellopa filejas recepti, kas man bija saglabāta darba datorā. Bilde gan diemžēl nav, to sarūpēšu un ielikšu vēlāk, kad būs vairāk laika :)

  • Jā, nu šai gadījumā es laikam esmu un palikšu lielo kotlešu fans. Kuras vienmēr iznāk tik ārkārtīgi sulīgas. No Tavas receptes palienēšu iepriekšēju sīpolu pasautēšanu (lai gan pie lielām kotletēm mazticams, ka sīpoli var palikt jēli un cieti), kā arī pienu. Lai gan – mans lielākais labo, sulīgo kotlešu noslēpums ir gāzēts ūdens! Neatceros, kur to atradu, bet, kopš izmēģināju – lietoju vienmēr. Viss balstās uz izjūtu. Tu sajauc tās gaļas (es gan parasti taisu tikai no cūkas), pieliec sīpolus, olu, mērcēto baltmaizi… mīci, mīci, mīci, un pa drauskai piešauj gāzēto ūdeni. Pirmā brīdī šķiet, ka mikla ir slapja, bet pamīcot vēl, ūdens kaut kur pazūd, uzsūcas, un var atkal piešaut drusku ūdens. Un tā tikmēr, kamēr iekšējā balss saka, ka nu jau pietiks tā ūdens, citādi kotletes neturēsies kopā. No sirds iesaku izmēģināt šo gāzētā ūdens brīnumu. Ak jā, un vēl par gāzētā ūdens labajām īpašībām. Gan pilnīgi cita tēma: sarkanie ikri. Parasti es ikrus pērku tirgū ar visām plēvēm un tīru pati, un tad tie ir lieliski. Bet gadās, ka jānopērk ikri burciņā, parasti tie ir pārsālīti un lipīgi. Tad nekas nelīdz tik labi, kā ikrus sietiņā izskalot ar gāzētu ūdeni.

  • Paldies par ideju par gāzēto ūdeni un kotletēm – biju to kaut kur sen dzirdējusi, bet tais laikos laikam uzskatīju, ka kotletes jau nu nemūžam necepšu, tamdēļ nepievērsu vērību un aizmirsu :) Pie iespējas izmēģināšu! Kādu gāzēto ūdeni Tu lieto? Mangaļus, Vichy vai ko smalkāku?

    Tavs piemērs par ikriem ir vēl viena ilustrācija vienkāršajai patiesībai, ka pārtikas vielas vēlams pirkt iespējami mazāk sačakarētas/priekšgatavotas/sadalītas/iepakotas. Kvalitātes un garšas starpība ir milzīga. Interesanti, kur vien visur nespēlē lomu gāzēts ūdens…

  • Es nepievēršu īpašu uzmanību ūdens šķirnei – vien Mangaļu neciešu, tie garšo pēc paģirām un arī atšālējas ļoti ātri. Vichy priekš kotletēm un ikriem būs gana labs.

  • Super ņammīgi! It īpaši mērcīte. Paldies par recepti!

  • Dikti laba recepte! Izmēģināju, ģimene slavēja! vienīgi man nebija ne jāņogu želeja, ne brūkleņu zapte, toties atradu cidoniju želeju un pieliku to, jo arī ir skābena! Bija labi, un piedeva īpatnēju garšu mērcei! :o)

    p.s.es kotlešu masai parasti lieku ūdeni klāt! gāzēts man nekad nav, es lieku parasto krāna ūdeni un tad kotletes vienmēr ir sulīgas un gardas!

  • Gardi :)

    Paldies par recepti :)

  • Pavisam nejauši atklāju šo lielisko lapiņu un vēl jo lielāks prieks, ka esam tikuši pie garšīgo kotletīšu mērces! Paldies! :)

  • Uztaisīju parastās kotletes, jo bija slinkums ķēpāties ar frikadelēm, bet mērce bija vienkārši dievīga. :) Noteikti taisīšu vēlreiz.

  • Ļoti garšīgi. pat rūdīti gaļēdāji slavē. paldies!

  • Meklēju frikadeles želejā un nejauši atradu tik interesantu mērcīti.Paldies – ļoti garšīgi!

  • Labdien, Krista! Paldies par Jūsu receptēm, gatavoju pēc tām diezgan bieži, vienmēr izdodas.

    Konkrēti par šo recepti jautājums – kas notiek, ja mērcē seleriju kātu vietā izmanto gabaliņu selerijas saknes? Nekāds lielais ļaunums, droši vien, nenotiks?

  • Sveiki Daina, sakņu un kātu selerijām atšķiras ne tikai garša, bet arī struktūra, tāpēc domāju, ka veiksmīgi aizvietot vienu ar otru nevar. Droši vien negaršīgi nebūs, bet stipri savādāk gan. Ja izmēģiniet, lūdzu uzrakstiet, kā sanāca!

  • Krista, tā kā vēl neesmu mēģinājusi gatavot mērci ar seleriju kātiem, nevaru, protams, salīdzināt, bet mērce bija ļoti garda. Bijos, ka varētu būt pārāk bieza vai tumīga, bet nekā. Krāsa ļoti smuka, aromāts pa visu māju pludo lielisks.
    Man nebija jāņogu želejas, bet bija pīlādžu, derēja ļoti labi.
    Un frikadeles arī ļoti gardas. Vārdu sakot – lieliska recepte no produktiem, kurus var dabūt arī lauku veikalā, paldies Jums!

  • Paldies par atsauksmi, man liels prieks, ka labi sanāca :) Pīlādžu želeja izklausās kā lieliski piemērota variācija!

Pievieno savu komentāru