Ļoti klasiska un īpaša tarte, kuru parasti baudīju kūknīcās, jo domāju, ka to mājās būtu pārāk sarežģīti uztaisīt – līdz atradu šo recepti

laikraksta Financial Times nedēļas nogales pielikumā. Tās autors ir britu pavārs Rowley Leigh, kas saimnieko smalkā Londonas restorānā “Cafe Anglaise”.
Vielas:
smilšu mīklai
180 g miltu
100 g auksta sviesta (tieši no ledusskapja) + vēl drusku formas iesmērēšanai
šķipsniņa sāls
2 ēdamkarotes cukura
2 olas dzeltenumi
2 ēdamkarotes auksta ūdens
1 ola + 1 ēdamkarote piena
pildījumam:
2 citroni ar skaistu, nebojātu mizu
4 olas + 1 dzeltenums
150 g pūdercukurs
150 ml saldais krējums
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavot:
Lūdzu lūdzu nepērciet smilšu mīklu veikalā – tur to parasti taisa ar margarīnu sviesta vietā, tāpēc rezultāts nebūs ne uz pusi tik labs. Mājās taisīta mīkla ir nesalīdzināmi labāka, turklāt tā ir tik garda, ka var ēst kumosiem.
Vārdu sakot, lielā bļodā ieber miltus, cukuru un sāli. Mazākā bļodiņā olu dzeltenumus sajauc ar ūdeni. Sviestu uz rīves lielākajiem zobiņiem ierīvē miltu bļodā. Citās smilšu mīklas receptēs parasti rakstīts – sviestu iekapā miltos maziem gabaliņiem. Neatceros vairs, kurā grāmatā manīju rīvēšanas metodi, manuprāt, tā ir visērtākā. Atgādinu – šajā gadījumā ir no svara, ka sviests tiešām ir auksts un ciets nevis mīksts istabas temperatūrā! Ar rokām jauc miltus, cukuru un sviestu, kamēr tie atgādina rupjas smiltis – tas notiks pavisam ātri. Tad pievieno olas un ar rokām veikli samīca mīklu kamolā.
Šajā brīdī vairums recepšu teikts, ka mīklas kamols jāliek ledusskapī uz pāris stundām. Esmu tā darījusi, bet tad mīkla sacietē un to ir gandrīz neiespējami izrullēt plānu (variantos par mīklas griešanu šķēlēs un tad lipināšanu kopā negribu iedziļināties – murgs!). Manuprāt, tas pats efekts tiek panākts, mīklu dzesējot jau izrullētu.
Tātad, jāsagatavo apmēram 23 cm diametra “tartes” forma ar viļņainām malām (vēlams tāda ar izņemamu dibenu), to izsmērējot ar sviestu un viegli izkaisot ar miltiem. Mīklu uz miltainas virsmas izrullē apmēram puscentimetru biezu un uzmanīgi ieklāj formā. Ja viņa saplīst, tas nekas – lēnām un pacietīgi lipiniet klāt noplīsušos gabalus un aizlāpiet caurumus, lai nav spraugas, un uzlociet to uz augšu tā, lai maliņas arī labi noklātas. Tagad formu ar visu mīklu lieciet ledusskapī uz 2 stundām.
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.
Sagatavotajā formā virsū mīklai ieklāj atbilstoši piegrieztu cepampapīru un ieber pāris saujas kaltētu pupiņu – tas nodrošinās, ka mīkla cepoties necelsies uz augšu. Šo kūkas pamatnes priekš-cepšanas metodi angliski sauc “baking blind” – kūka ir “akla”, jo tajā vēl nav pildījuma. Cep 15 minūtes, tad izņem no krāsns, noņem cepampapīru ar pupiņām (tās var saglabāt burkā līdzīgiem mērķiem un izmantot bezgalīgi daudz reižu), formu atkal ieliek krāsnī uz 5 minūtēm, lai viegli apbrūnē. Pa to laiku viegli sakuļ olu ar pienu un tiklīdz pamatne iznāk no krāsns, to no iekšpuses rūpīgi ar otiņu izsmērē ar olas-piena maisījumu – tas radīs tādu kā aizsargplēvīti un aizdrīvēs iespējamās spraugas, kas neļaus šķidrajam pildījumam sūkties cauri.
Pildījumam no abiem citroniem ar smalku rīvīti norīvē miziņu un izspiež sulu. Viegli sakuļ olas ar cukuru, pievieno saldo krējumu, tad citronu sulu ar miziņām un lej iekšā priekšizceptajā formā. Krāsnī uzreiz samazina temperatūru līdz 150 grādiem. Uzmanīgi liek formu cepeškrāsns vidējā līmenī un cep 1 stundu 10 minūtes. Gatavai kūkai pildījumam nevajadzētu būt šķidram, nedz arī gluži cietam, bet tādam drusku “ļodzīgam”, kad pakustina formu. No virspuses pildījums būs drusku apbrūnējis.
Ļauj kūkai pilnīgi atdzist, pirms to ņem ārā no formas un uz lēzena šķīvja ledusskapī atdzesē (ideālā gadījumā pa nakti). Pirms pasniegšanas tarti viegli pārkaisa ar pūdercukuru (piemēram, lietojot metāla sietiņu). Dekorēt var arī pagalam smalki – piemēram, pagājušā gada novembrī mana draudzene Līva Stokholmā šādu tarti burvīgi izdekorēja ar pūdercukuru par godu citas draudzenes Malinas dzimšansdienai, turklāt vēl pašās beigās nevērīgi uzmeta virsū no saldētavas izvilktus jāņogu ķekarus:

PS No pārpalikušajiem olbaltumiem uztaisiet bezē cepumus! Ja šodien vairs nav spēka, noglabājiet tos ledusskapī tīrā bļodiņā un taisiet rīt.

Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss :)
Nekad neesmu gatavojusi smilšu mīklu, bet no manas vecmāmiņas mantotā kārtainās mīklas recepte krēmšnitēm ir tik līdzīga, ka es mulstu. Vienīgā atšķirība – nav klāt olu un cukura, tikai milti, margarīns (! tur tieši visstingrākais noteikums bija margarīns, jo ar sviestu mīkla tā kā sapļekst), miltus uzbēra uz liela dēļa, ar naz kapāja iekšā to margarīnu (tiešām ar kapāšanas metodi, un tas process varēja prasīt krietni vairāk par stundu), visu laiku savācot miltus tādā kā krāterītī un piltuvē ielejot pa druskai ar etiķi vai spirtu drusku iešpricētu ūdeni. Jāuzmanās mīklu nesaspiest, tāpēc tā kapāšana, nevis mīcīšana. Beigās sanāk kaudze ar ļoti smalkiem “puraimiem”, ko, arī ļoti uzmanīgi, lai nesaspiestu, saveļ bumbā un liek ledusskapī. Nākamā dienā izrullē cik nu var plānu, bet uz plāts vēl pielāpa ar rokām plānākās vietas vai caurumus, visu izlīdzina. Rezultāts, protams, nemaz nelīdzinās smilšu mīklai, sanāk kārta ar plānu, brīnišķīgu kārtaino mīklu, kuras maliņas apgriež drupačām, ko vēlāk, sajauktas ar pūdercukuru, ber pāri lielajai plātij, starp kārtām un pa virsu smērē vārīto krēmu, bet, nu… aizrāvos. Tas jau cits stāsts. Labprāt Tavu kūku izmēģinātu, ja vien pati drīkstētu ēst saldumus.
Izklausās, ka Tavas vecmāmiņas receptē izmantota trauslā mīkla, kurai atšķirībā no kārtainās jeb lapu mīklas, kā to sauca vecmāmiņu laikos, sviestu neloka vidū starp kārtām. Nelaime ar daudzām vecmāmiņu receptēm ir, ka tās ir ļoti darba un laikietilpīgas…
Jā, varbūt trauslā… jo tā tiešām bija trausla, nekad ne drusciņu “sīksta”, kā kādreiz gadās ar kārtaino. Bet rezultāts bija veltītā laika vērts. Kapāt var vakarā pie televizora, un tad jau nākamā dienā tik tā cepšana:)
Vai Šāda tipa smilšu mīklu var taisīt arī pa pamatu biezpiena plātsmaizei?
Es domāju, ka smilšu mīkla ar nelielām variācijām ir un paliek smilšu mīkla, tāpēc to var droši izmantot viskautkur. Man pašai nav liela pieredze ar biezpiena plātsmaizēm, tāpēc par to konkrēti nevarēšu pateikt, kāda mīkla der
Ir jau gan garšīgāk ar sviestu, bet, ja liels bars jāpabaro, tad var izlīdzēties arī ar margarīnu. Galvenais, lai vispirms sajaucas milti ar sviestu. Man reiz par ātru pielējās ūdens, un mīkla sanāca tāda staipīga un lipīga. Es esmu cepusi sēņu pīrāgu, kur pamatā smilšu mīkla bez cukura un pildījums kā sēņu mērce ar kartupeļu miltiem, lai sarec. Noskatījos Zviedrijā, kur šitādus cep iepriekš vairāku veidu, bet viesiem atnākot tikai uzsilda.
P.S. “aklo kūku” cepot, var sabakstīt ar dakšu daudz mazu caurumiņu, lai neburbuļo cepoties.
šitai konkrētajai kūkai neieteiktu vis bakstīt caurumus, jo pildījums sākumā ir šķidrs un viņš var nelabi iztecēt… citos gadījumos, piemēram, kad tikai jāizcep pamatne, kuru atdzisušu pilda ar aukstu krēmu un ogām, gan tā var darīt.
Krista, paldies par iedvesmu
Uzmargoju citronu tarti māmiņdienai par godu. Mana saldum-nemīļotāja mamma mielojās slavēdama
) prieks pašai un pateicība tev!