Šī ir mana mīļākā risotto recepte, ko vasarās taisu ar svaigām, bet ziemā ar saceptām, saldētām gailenēm.
Kā saka Džeimijs Olivers, risotto prasa jūsu nedalītu uzmanību un mīlestību apmēram pusstundu. Tā arī visa māksla! Šī recepte pabaro 4 ļoti izsalkušus vai 6 viegli izsalkušus pieaugušos.
Vielas:
apmēram 1,5 l vistas vai dārzeņu buljons (var izmantot buljona kubiņus)
400 g Carnaroli vai Arborio rīsi
svaigas (apmēram 400 g) vai saldētas gailenes (es ņemu divus 200 ml trauciņus)
1 liels vai 2 nelieli sīpoli
3 vidēji lieli seleriju kāti
2 ķiploka daiviņas
150 ml sausais vermuts vai baltvīns
75 g sviests
100 g sarīvēts Parmas vai cits cietais siers
pāris timiāna zariņi
neliela buntīte pētersīļu
sāls, pipari, olīveļļa cepšanai
Gatavot:
Svaigas gailenes notīra un sagriež/salauž palielos gabalos, pannā vidēji lielā karstumā olīveļļā un sviestā apcep. Saldētas jau saceptas gailenes iepriekšējā naktī ledusskapī atkausē.
Visus dārzeņus sīki sakapā.
Uzsilda buljonu. Lielā katlā ar biezu dibenu nelielā karstumā olīveļļā un 25 g sviestā sasautē sīpolu un seleriju. Pievieno ķiploku un sautē vēl kādu minūti. Ķiploku parasti liek klāt vēlāk, jo tam ir tendence ātrāk apdegt, un apdedzis ķiploks kļūst rūgtens. Tad ieber rīsus, labi izmaisa un palielina karstumu/uguni līdz vidēji lielai. No šī brīža katlu atstāt nedrīkst! Rīsus visu laiku „jākustina“, maisot, tā lai tie kļūtu caurspīdīgi un drusku sāk sprakšķēt. Pielej vermutu vai vīnu, un turpina maisīt, līdz alkohols iztvaikojis un atdevis rīsiem savu aromātu.
Tālāk, jāsamazina karstums/liesma un ar zupas kausiņu lēnām jālej klāt buljons. Pielej vienu karoti un maisa, līdz rīsi to uzsūkuši. Lej nākamo, un atkal izmaisa. Doma ir tāda: katru nākamo karoti jālej tad, kad iepriekšējā ir gandrīz pilnībā uzsūkta. Pa vidu var drusku piebērt sāli un nogaršot, vai vajag vēl. Ar sāli uzmanieties, labāk to likt mazāk nekā vairāk, jo sāls ir gan buljonā, gan Parmas sierā, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt. Pēc pirmajām divām karotēm pievieno saceptās gailenes un timiāna lapiņas.
Risotto visu laiku jāturpina maisīt, un kad buljons jau iet uz beigām, jāsāk nogaršot, lai vaktētu, vai rīsi nav jau gatavi (paies apmēram 15-20 minūtes). Rīsiem nav jābūt pavisam mīkstiem, labi, ja vidū tie vēl nedaudz stingri – te nu gala lēmums pieder katram pavāram pēc savas patikšanas. Beigās katlu noņem no uguns un iemaisa 50 g sviesta, pētersīļus un sarīvētu Parmas sieru. Pasniedz nekavējoties!
Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss :)
eei, super, šī ir lieliska recepte! es parasti taisu zaļo risotto, bet šis arī šķiet, bus obligāti jāpamēģina!
Hallo, liels paldies par burvīgo recepti. Vienmēr novērtēju receptes, ko var viegli piemērot manām veģetārieša vajadzībām
Mums ir viena ģeniāla tīģergarneļu risotto recepta ar gurķu sulu, dievīga. Palūgšu Paulam, lai noraksta un ielikšu Tev te komentāros. Risotto tiek vārīts gurķu sulā, garšu kombinācija ir neticama, smarža arī, pie tam klāt čillī, kas padara to visu arī krietni asu.
Izklausās brīnišķīga kombinācija! Gurķu sulu lieto buljona vietā? Vai to iegūst ar dārzeņu sulu spiedi? Tikko ziņās dzirdēju, ka no rītdienas veikalos būs pieejami LV siltumnīcās audzētie gurķi, ļoti priecāšos par recepti, paldies
Man saldētavā ir svaigas, saldētas gailenes, kuras atkausētas,dod ēdienam stipri rūgtu garšu. Vai ir iespējams to novērst?
Hmm, ja godīgi – nezinu
varbūt mēģini atkausēt lēnām, sākumā ledusskapja parastajā nodalījumā un tad laukā? tiešām nezinu padomu, varbūt kāds cits lasītājs ir gudrāks šajā jautājumā?
Diemžēl, rūgtums saldētām sēnēm visbiežāk rodas, ja tās pirms saldēšanas netiek apceptas. Tādēļ tās uz lielas uguns jācep, lai iztvaiko liekais šķidrums, un tikai tad atdzesētas jāsaldē.
Paldies par vērtīgo padomu, šito lietu nezināju!
Tagad zinu, ko darīt ar rūgtām gailenēm!
Pamērcēt, pavārīt 2 ūdeņos un viss nokārtojas 
Mēs taisījām ko līdzīgu no kaltētām bekām – arī bija dikti garšīgi!
Bet man ir jautājums par seleriju – tā īsti nespēju iedraudzēties ar seleriju īpašo garšu, bet Itāļu virtuvē tā ir plaši pārstāvēta – varbūt viņiem ir kāda cita, gardā selerija?
Vispirms jānoskaidro, vai mēs runājam par vienu un to pašu seleriju: šajā receptē un itāļu virtuvē ir runa par kātu seleriju. Ir vēl arī sakņu selerija – bālie, kraupainie bumbuļi, kam ir specifiska garša, atšķirīga no kātu selerijas, atšķirīgs un ierobežotāks kulinārais pielietojums.
Jā, es domāju tieši kātu seleriju – rabarberveidīgo
Tā kā man tā garša tāpat šķiet ļoti specifiska, es parasti receptēs seleriju vienkārši nelieku.