Gaileņu risotto

Šī ir mana mīļākā risotto recepte, ko vasarās taisu ar svaigām, bet ziemā ar saceptām, saldētām gailenēm.

Kā saka Džeimijs Olivers, risotto prasa jūsu nedalītu uzmanību un mīlestību apmēram pusstundu. Tā arī visa māksla! Šī recepte pabaro 4 ļoti izsalkušus vai 6 viegli izsalkušus pieaugušos.

Vielas:

apmēram 1,5 l vistas vai dārzeņu buljons (var izmantot buljona kubiņus)
400 g Carnaroli vai Arborio rīsi
svaigas (apmēram 400 g) vai saldētas gailenes (es ņemu divus 200 ml trauciņus)
1 liels vai 2 nelieli sīpoli
3 vidēji lieli seleriju kāti
2 ķiploka daiviņas
150 ml sausais vermuts vai baltvīns
75 g sviests
100 g sarīvēts Parmas vai cits cietais siers
pāris timiāna zariņi
neliela buntīte pētersīļu
sāls, pipari, olīveļļa cepšanai

Gatavot:

Svaigas gailenes notīra un sagriež/salauž palielos gabalos, pannā vidēji lielā karstumā olīveļļā un sviestā apcep. Saldētas jau saceptas gailenes iepriekšējā naktī ledusskapī atkausē.

Visus dārzeņus sīki sakapā.

Uzsilda buljonu. Lielā katlā ar biezu dibenu nelielā karstumā olīveļļā un 25 g sviestā sasautē sīpolu un seleriju. Pievieno ķiploku un sautē vēl kādu minūti. Ķiploku parasti liek klāt vēlāk, jo tam ir tendence ātrāk apdegt, un apdedzis ķiploks kļūst rūgtens. Tad ieber rīsus, labi izmaisa un palielina karstumu/uguni līdz vidēji lielai. No šī brīža katlu atstāt nedrīkst! Rīsus visu laiku „jākustina“, maisot, tā lai tie kļūtu caurspīdīgi un drusku sāk sprakšķēt. Pielej vermutu vai vīnu, un turpina maisīt, līdz alkohols iztvaikojis un atdevis rīsiem savu aromātu.

Tālāk, jāsamazina karstums/liesma un ar zupas kausiņu lēnām jālej klāt buljons. Pielej vienu karoti un maisa, līdz rīsi to uzsūkuši. Lej nākamo, un atkal izmaisa. Doma ir tāda: katru nākamo karoti jālej tad, kad iepriekšējā ir gandrīz pilnībā uzsūkta. Pa vidu var drusku piebērt sāli un nogaršot, vai vajag vēl. Ar sāli uzmanieties, labāk to likt mazāk nekā vairāk, jo sāls ir gan buljonā, gan Parmas sierā, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt. Pēc pirmajām divām karotēm pievieno saceptās gailenes un timiāna lapiņas.

Risotto visu laiku jāturpina maisīt, un kad buljons jau iet uz beigām, jāsāk nogaršot, lai vaktētu, vai rīsi nav jau gatavi (paies apmēram 15-20 minūtes). Rīsiem nav jābūt pavisam mīkstiem, labi, ja vidū tie vēl nedaudz stingri – te nu gala lēmums pieder katram pavāram pēc savas patikšanas. Beigās katlu noņem no uguns un iemaisa 50 g sviesta, pētersīļus un sarīvētu Parmas sieru. Pasniedz nekavējoties!

(24) komentāri


  • eei, super, šī ir lieliska recepte! es parasti taisu zaļo risotto, bet šis arī šķiet, bus obligāti jāpamēģina! :)

  • Hallo, liels paldies par burvīgo recepti. Vienmēr novērtēju receptes, ko var viegli piemērot manām veģetārieša vajadzībām :)

  • Mums ir viena ģeniāla tīģergarneļu risotto recepta ar gurķu sulu, dievīga. Palūgšu Paulam, lai noraksta un ielikšu Tev te komentāros. Risotto tiek vārīts gurķu sulā, garšu kombinācija ir neticama, smarža arī, pie tam klāt čillī, kas padara to visu arī krietni asu.

  • Izklausās brīnišķīga kombinācija! Gurķu sulu lieto buljona vietā? Vai to iegūst ar dārzeņu sulu spiedi? Tikko ziņās dzirdēju, ka no rītdienas veikalos būs pieejami LV siltumnīcās audzētie gurķi, ļoti priecāšos par recepti, paldies :)

  • Man saldētavā ir svaigas, saldētas gailenes, kuras atkausētas,dod ēdienam stipri rūgtu garšu. Vai ir iespējams to novērst?

  • Hmm, ja godīgi – nezinu :( varbūt mēģini atkausēt lēnām, sākumā ledusskapja parastajā nodalījumā un tad laukā? tiešām nezinu padomu, varbūt kāds cits lasītājs ir gudrāks šajā jautājumā?

  • Diemžēl, rūgtums saldētām sēnēm visbiežāk rodas, ja tās pirms saldēšanas netiek apceptas. Tādēļ tās uz lielas uguns jācep, lai iztvaiko liekais šķidrums, un tikai tad atdzesētas jāsaldē.

  • Paldies par vērtīgo padomu, šito lietu nezināju!

  • :-( ir tik daudz svaigi saldētu sēņu…. mēģināšu sākumā pamērcēt un varbūt pavārīt pirms cepšanas. Ja kaut kas labs sanāks, tad došu ziņu :-)

  • Tagad zinu, ko darīt ar rūgtām gailenēm! :-) Pamērcēt, pavārīt 2 ūdeņos un viss nokārtojas :-)

  • Mēs taisījām ko līdzīgu no kaltētām bekām – arī bija dikti garšīgi!
    Bet man ir jautājums par seleriju – tā īsti nespēju iedraudzēties ar seleriju īpašo garšu, bet Itāļu virtuvē tā ir plaši pārstāvēta – varbūt viņiem ir kāda cita, gardā selerija? :)

  • Vispirms jānoskaidro, vai mēs runājam par vienu un to pašu seleriju: šajā receptē un itāļu virtuvē ir runa par kātu seleriju. Ir vēl arī sakņu selerija – bālie, kraupainie bumbuļi, kam ir specifiska garša, atšķirīga no kātu selerijas, atšķirīgs un ierobežotāks kulinārais pielietojums.

  • Jā, es domāju tieši kātu seleriju – rabarberveidīgo :) Tā kā man tā garša tāpat šķiet ļoti specifiska, es parasti receptēs seleriju vienkārši nelieku.

  • Patlaban gatavoju. Kaut kā navi biju iedomājies, ka tas prasīs pusstundu mana laika 😀 nu jau pusotra stunda un tuvojos beigām. Nē nu nav izslēgts, ka esmu bremze :)

  • Apmēram pusstunda paiet, rēķinot no sautēšanas brīža, neskaitot sagatavošanas darbus. Ja taisi risotto pirmoreiz, varbūt ies ilgāk, kamēr sapratīsi un piešausies izprast rīsu gatavošanās procesu. Ceru, ka beigās pūliņi attaisnojās un garšoja labi :)

  • zinko – neskatoties uz to, ka man bija nepareizie rīsi, nepareizais vermuts, nepareizi sagrieztas gailenes un nepareizas (t.i. neeksistējošas) selerijas un, visbeidzot, nepareizais pavārs (es pats), sanāca negaidīti garšīgi! Žēl tikai, ka nevaru pateikt, ko par šo saka prasīgie bērni, jo beigu čūkstiens katlā atskanēja līdz ar meitas “arlabunakti” :)
    Bet pēc receptes gatavot bija grūti. Es gan esmu zaļš iesācējs, tāpēc man nav skaidrs, kad sīpoli ir “izsautējušies”. Rīsi caurspīdīgi nepalika un sparkšķēt nesāka, toties sasautētie sīpoli šajā procesā palika arvien brūnāki, tāpēc steigšus pārgāju pie nākamās fāzes – vermuta. Tālāk jau viss gāja kā klājas. Buljons gan izgāja vien ap litru, jo koncentrējos uz “stingriem” rīsiem. manuprāt, konsistence sanāca ļoti ok, lai arī sieva kritizēja, ka rīsi varēja būt mīkstāki (pieradums, zin’). Bet ir baigi ok, es pat teiktu, ka priekš pirmās reizes brīnišķīgi. Paldies.

  • Visu cieņu iesācējam par drosmi ķerties pie risotto!

    Daži komentāri, varbūt, ka palīdzēs un noderēs arī citreiz: sīpoli ir izsautējušies tad, kad tie ir caurspīdīgi un mīksti, parasti pēc apmēram 5-10 minūtēm. Ļoti svarīgi ir sīpolus sautēt uz ļoti mazas uguntiņas, jo pretējā gadījumā tie sacepsies brūni, kas ir slikti, jo tad tie piedos visam ēdienam uzmācīgu “ceptu sīpolu” garšu.

    Par rīsiem: lai iegūtu īpašo risotto konsistenci un tie gan sprakšķētu, gan paliktu caurspīdīgi, gan laikus kļūtu pietiekoši mīksti, ir absolūti nepieciešams lietot risotto rīsus, kas ir cita šķirne kā parastie gargraudu un katlā uzvedas atšķirīgi. Citiem vārdiem sakot, ja nav pieejami riktīgie rīsi, es neieteiktu ar risotto krāmēties, jo manuprāt nav jēga ieguldīt pūles un laiku, ja īstu rezultātu tāpat nevar panākt.

    Nākošreiz noteikti sanāks labāk un droši vien prasīs mazāku laiku. Galvenais – nepazaudēt humora izjūtu un drosmi eksperimentēt! Lai veicas :)

  • sanāca ļoti gardi! gan ar gailenēm, gan ar iepriekš ‘ieziemotām’ (grieztas, ceptas, karstas burkās pildītas) beciņām. ideāla recepte, lai liktu lietā šoruden sasēņotos krājumus :)

  • šito rīt taisīšu. un nevaru tagad saprast, vai ja ēdāju vidū ir arī div un četrgadnieki, vai vīnu drīkst lietot, vai tomēr nē? ..

  • es uz ātro taisu šitādu risotto (uz ātro tāpēc, ka reizēm to ļoti kārojas, bet nav pa rokai īstās sastāvdaļas): šampinjoni, sīpoli, kkāds Parmezāna tipa cietais siers, Arborio rīsi un vīns gan obligāti:) ak jā, vēl buljona kubiņš, kaut arī zinu – nav veselīgs, toties vienmēr pa rokai. visi ēd slavēdami un prasa papildporcijas :)
    >to ligakrista >
    bērniem šito ņammi var dot droši = alkohols karsējot iztvaikos, turklāt tā daudzums ēdienā ir niecīgs. franci un itāļi bērniem jau maziņiem pusdienās dod vīnu, atšķaidītu ar ūdeni, protams. tā ka – nekādu raižu!

  • Pievienojos Gitas viedoklim par alkoholu šajā gadījumā – viss alkohols iztvaikos, atstājot vien garšu un smaržu, tāpēc droši vari šo ēdienu piedāvāt mazuļiem, ceru, ka garšos visiem!

  • liels paldies par lielisko recepti! mazliet nogurdināja ilgā maisīšana un vārīšana (man prasīja daudz ilgāku laiku), bet rezultāts bija brīnišķīgs. noteikti gatavošu vēl. (:

  • Paldies, so recepti esmu izmantojusi jau vairakkart. Vakar gan pameginaju ko jaunu, jo bridi, kad jalej klat baltvins atklaju, ka tas bez pedam pazudis no ledusskapja. Ta ka dzivojm Zviedrija, kur alkohols jaiegadajas savlaicigi vieteja monopoltikla, tad nu nacas izmantot to, kas bija pie rokas – Rigas Brut sampanieti. :) Jateic, ka rezultats sanaca labs, tika pieprasitas papildporcijas!

  • Sanāca vienkārši super! Paldies par recepti. Prieks vēl jo lielāks, jo tas bija mans pirmais risotto :)
    Neiztiku arī bez improvizācijas: seleriju kātu vietā liku cukini, kā arī īsi pirms pasniegšanas iejaucu svaigas spinātu lapas (šo nošpikoju no risotto, ko nobaudīju restorānā Rivjēra). Jā, arī parmezāna sieru pieliku vairāk nekā receptē.

Pievieno savu komentāru