Komentāri iekš: Cepti pildīti sarkanie pipari

No: Eliza

Eliza — Thu, 14 Oct 2010 09:33:04 +0000

šis garšoja dievīgi..

No: Kristīne

Kristīne — Sun, 29 Aug 2010 11:22:55 +0000

gundaram un kristai – apskatījos grāmatas saiti..
visu cieņu

kaut būtu laiks un iespējas!!!

No: Krista>Gundaram

Krista>Gundaram — Sat, 21 Aug 2010 04:37:20 +0000

Sveiks, prieks, ka atnāci virtuālos ciemos Paldies par saiti, noteikti apskatīšos!

No: Krista>Vijai

Krista>Vijai — Sat, 21 Aug 2010 04:34:04 +0000

Sarkanos piparus ilgi cepot, tiem mainās garša – tā kļūst salda un īpaša. Ja pipari ir mazāki, tos var cept īsāku laiku (45 min). Vārdu skatos, skaties pēc izjūtas.

No: Gundars

Gundars — Fri, 20 Aug 2010 06:55:14 +0000

Labdien!

Romāns man atgādināja kādu pasenu, bet jauku tikšanos “istabā”
Gribu no savas puses ( tās labākās ) izteikt prieku par šādu vietu, kur atrast gan idejas, gan līdzīgi domājošos, jūtošos un garšojošos. Interesi pielikšu vienu adresi iedvesmai. Tatjana Tolstaja arī ir lasījusi un par aprakstījusi šo grāmatu, kas tagad Krievijā ir bibliogrāfisks retums.
http://nuclphys.sinp.msu.ru/recipes/molohovec/index.html

Ar cieņu

Gundars Āboliņš

No: Vija

Vija — Tue, 17 Aug 2010 08:25:25 +0000

šī recepte mani uzrunāja pati pirmā (ja neskaita kūkas, taču tām vēl baidos ķerties klāt). Taču kad pipari jau bija gatavi, mans ēdājs pēkšņi paziņoja, ka viņam negaršo fetas siers principā …

Man gan garšoja, un tieši tā kā Krista saka – arī auksti bija lieliski.
Vienīgais jautājums – kāpēc viņi tik ilgi jācep? Tur jau pat it kā nav nekā “zaļa”, ja neskaita pats pipars? Bez tam man šķiet, ka mani pipari nesanāca tik koši kā bildē, jo pēc 50 min cepšanas bija jau sacepušies gandrīz caurspīdīgi.

No: Karīna

Karīna — Tue, 23 Mar 2010 16:58:47 +0000

manā variantā fetas sieriņam lieku klāt zaļās olīvas,sarkano sīpoliņu, baziliku un ciedru riekstus…
..bet tās jau ir variācijas..no kurām nav jābaidās šo variantu noteikti pamēģināšu !

No: Andra

Andra — Sun, 14 Mar 2010 21:29:05 +0000

Vēl vari mēģināt cept bietes (veselas, ar visu mizu) cepeškrāsnī.Šveicē tādas pat pārdod labos pārtikas veikalos gatavas. Viņām visa tā miza tā kā pārogļojas un atlūp. Bet to mēs neesam mēģinājuši, neaizraujamies. Mana draudzene tikko ziņoja, ka pusotrā stundā neesot dabūjusi mīkstu. Mēs vāram (arī, protams, nemizotas), un tas patiešām nav ilgi un grūti, un tad tā biete var stāvēt lesdusskapī pat divas ndēļas un gaidīt savu triumfa brīdi šādā vai tādā paskatā un izmantojumā (zupās arī lieliski, sarīvētas). Mums tas ir kaut kas tāds, kam vienmēr “jābūt pie rokas”, tāpat kā (ideālā variantā) sasaldētam buljonam. Jā, vēl viens ieteikums biešu kremzupai. Buljons, rīvēta biete, krējums (pēc patikas), ingvers! Izrādās, ingvers ideāli iet kopā ar biežu zupu, ja gribas drusku attālināties no latviskā un krieviskā biešu zupas razklada.

No: Krista>Andrai

Krista>Andrai — Sun, 14 Mar 2010 18:12:39 +0000

Paldies par ieteikumu, izklausās ļoti gardi! Saņemšos un pievērsīšos bietēm arī ziemas sezonā, kad esmu tās nepelnīti pametusi.

No: Andra

Andra — Sun, 14 Mar 2010 11:11:27 +0000

Kamēr nav jauno bietīšu, mēs ar prieku izmantojam vecās. Mums ir tāda recepte izvediojusies – un visiem nenromāli garšo. Vāram bietes vieglā etiķūdenī. Nemaz tik ilgi nav jāvāra. Pēc tām tās var izmantot dažādi – gan lielās šķēlēs dažādos lapu salātos (ļoti garšīgi ir ar spinātu lapiņām, maigu kazas sieru (ne fetu), kaut kādām sēklām un siltām biešu škēlēm – tur ir vieta visdažādākajām improvizācijām, pats galvenais – ka biete ir salda un tai ir ļoti patīkama struktūra). Vai arī aukstu bieti griež ripiņās un uzliek virsū auktsi kūpinātas sviesta zivs gabaliņu, uzmaļ drusku piparu. Neidomājami garšīga uzkoda! Var, protams, likt virsū arī kazas sieru un pāris ciedru viegli apgrauzdētu ciedru riekstiņu, bet ar sviesta zivi tai uzkodai vienmēr bijusi vislielākā piekrišana. Pamēģini kādreiz.