Komentāri iekš: Puravi vinegreta mērcē

No: agita

agita — Wed, 12 May 2010 14:51:49 +0000

ģeniāla uzkoda, taisīju ar neitrālas garšas valriekstu eļļu (var nopirkt aptiekās). Arī bez lociņiem, puravus pārgriezu uzreiz, līdz ar to vārījās mazāku laiciņu. Garšvielas liku kā receptē (ar Dižonas sinepēm), tikai eļļu mazliet mazāk.
Tiešām fantastiski vienkārši un garšīgi!

Paldies

No: Krista>Andrai

Krista>Andrai — Tue, 30 Mar 2010 06:07:32 +0000

Man prieks, ka jums patikās Domāju, mērces treknumu var vienkārši dozēt, kā jau to darīji, samazinot eļļu/palielinot ūdeni. Aizvakar pati uztaisīju to mērci un arī pārsteigumā ieplētu acis, ck krēmīga viņa sanāca. Es arī nepārlēju viņu pilnīgi visu nabaga puraviem, bet kādas 2/3.

Labi zinu, kā tas ira, kad uztaisi ko gardu, un tad gribas izēst visu bļodu )

Romāns sūta sveicienus!

No: Andra

Andra — Mon, 29 Mar 2010 18:01:32 +0000

Ō… ēdām tikko vakar ietaisītos puravus (olu un lociņus gan uzbēru tikai šodien no rīta, jo bija bailes, ka par daudz nepievelkas viens ar otra garšām) kā piedevu krāsnī ceptai prāvai forelei. Garšu saderība bija vienkārši izcila! Un ļoti labs tas kontrasts starp karsto foreli un ledusskapja aukstajiem puraviem. Vienīgā nelaime – ļoti trekni, lai gan es pat nepielēju tik daudz eļļas, kā Tavā receptē. Visa tā koā būtu pieticis kādu 8 cilvēku vakariņām, bet mēs pusi nolocijām divatā… Paldies tavam vīram par ierosmi!

No: Andra

Andra — Sun, 28 Mar 2010 16:47:22 +0000

Beidzot nopirkām orģinālās Dižonas sinepes un pagatavoju tos puravus – tiesa, pielaidu kļūdu – uzlēju vēl siltiem. Arī eļļu mērcei pieliku mazāk, un, tā kā ēdīsim tikai rītvakar kā piedevu, tad kapāto olu un lociņus nolēmu uzbērt rīt no rīta. Vinegreta mērcei piešāvu kripatiņu cukura.

No: Krista>Hertai Bertai

Krista>Hertai Bertai — Fri, 26 Mar 2010 16:09:08 +0000

Paldies par saiti, tie mufini izskatās un izklausās burvīgi, noteikti kādudien pamēģināšu!

No: Herta Berta

Herta Berta — Fri, 26 Mar 2010 12:05:37 +0000

Par ķirbjiem,mans favorīts, pēc krēmzupas, ir ķirbju mufini, zvērinātie “es ķirbjus neēdu” neticēja, ka tur ir ķirbis un tagad lūdzās lai cepu vēl
recepte:
http://www.solipasolim.lv/lasit/813/

No: Krista>LA

Krista>LA — Sun, 21 Mar 2010 08:46:38 +0000

Linda, sorī, pati esmu taisījusi tikai ķirbju zupas un putras… kaut kur manīju tīri interesantu ķirbju risotto recepti, varbūt pameklē ko epicurious.com?

No: LA

LA — Sat, 20 Mar 2010 19:43:08 +0000

Krista, piedod, ka ne par puraviem, bet vai Tev nav kas sakāms par ķirbjiem? Man viens milzenis vēl ir, bet prātā tikai viena zupa:)

No: Krista>vin

Krista>vin — Tue, 16 Mar 2010 21:24:53 +0000

Paldies par iespaidīgo un izsmeļošo ceļojumu eļļu pasaulē! piekrītu, ka jāvadās pēc savas garšas izjūtas, turklāt to jāattīsta mūža garumā, iepazīstot aizvien jaunas nianses un kombinācijas. Pati sevi dažreiz pieķeru, ka pārāk daudz sēžu uz olīveļļas, eksperimentējot vien dažādu valstu produktu ietvaros (mana vismīļākā līdz šim, šķiet, bija Sicīlijas, kas smaržoja pēc zāles).

Žēl tikai, ka Tev negaršo puravi

No: vin.

vin. — Mon, 15 Mar 2010 10:43:17 +0000

eļļu “lietās” esmu iedziļinājusies vairāk kā jebkurā citā ar ēdienu sasitītā jo tā man šķiet vesela pasaule, ne tikai no garšu, bet arī veselības viedokļa. īstenībā,eļļas kvalitāte un veids ir tik ļoti no svara kopējam ēdiena raksturam, ka, manuprāt, eļļai ir vērts pievērst tikpat lielu uzmanību kā visām citām ēdiena sastāvdaļām. zemesriekstu eļļu esmu mēģinājusi, ne reizi vien, gan tīrā veidā,gan ēdienos, tāpat arī lazdu, mandeļu, valriekstu, pistāciju, ciedru riekstu, ķirbju sēklu, argāna, avokado,saulespuķu, kviešu dīgstu, sezama eļļu.. ja salīdzina ar, piemēram, lazdu vai ķirbju sēklu (īsto štīrijas ķirbju sēklu) eļļu, tad zemesriekstu eļļa, protams, ir “mierīgāka” un ēdienā, kopā ar spēcīgākām sastāvdaļām, “nelec” tik ļoti ārā, tomēr nevaru piekrist, ka tai (pašai par sevi jau nu jo īpaši) ir neitrāla garša, jo vairāk, ja to min līdzās RAFINĒTAI vīnogu kauliņu eļļai, kura nu tik tiešām ir absolūti neitrāla – bez garšas un bez smaržas. turpretī, ja runa ir par nerafinētu, t.i., auksti spiestu vīnogu kauliņu eļļu, tad arī tā nekādā gadījumā nav pēc garšas neitrāla – tai, starp citu, ir jauki zaļa krāsa un maigs, bet izteiksmīgs aromāts un augļaini rieksataina mīksta garša. un ja skatās no šāda punkta, tad ļoti daudzas RAFINETĀS eļļas ir ar neitrālu/ ne sevišķi izteiktu garšu – arī valriekstu, piemēram. kur pretim nerafinēta valriekstu ir ārkārtīgi izteiksmīga un aromātiska.. taču uzturā vērtīgākas (pat esenciāli nepieciešamas) ir tieši nerafinētās eļļas.. vēl jau tirgotāji mēdz darīt tā, ka nereti jauc kopā rafinētu ar nerafinētu, tādējādi izteiksmīgā garša kļūst mazāk izteiksmīga.. bet, nu, fakts ir tāds,ka lai ko arī teiktu zvaigžņoti pavāri un daudzas labas grāmatas vai citi avoti, es ēšanas lietās sliecos vadīties pēc savas garšu izjūtas, un “uztaustīt” ar garšu kārpiņām pat smalkāko niansi. bet piekrītu, ka šajā receptē zemesreisktu eļļa iederē†os ļoti labi, nepārņemot līdera lomu, bet neuzbāzīgi papildinot garšu buķeti! ja man garšotu puravi, es šō recepti noteikti pamēģinātu!