Šo veidu, kā cūku pupas pacelt pavisam jaunā kvalitātē, man atklāja māsa. Iedvesma receptei nāk no Yotam Ottolenghi pirmās grāmatas.
Vielas:
cūku pupas – 3 cilvēkiem vakariņām pietika ar 1,4 kg, iesk.pākstis.
redīsu bunte
pāris ļoti gatavi tomāti, var ņemt sarkanus un dzeltenus
pāris mazo balto vai/un lillā sīpoliņu, kas loku galos
bunte ar pētersīļiem
pāris ēdamkarotes kaperu
olīveļļa, citronu sula, sāls, pipari, kāda lāse balzām vai sarkanvīna etiķa
Gatavot:
Cūku pupas izloba no pākstīm un verdošā ūdenī (bez sāls) vāra 2 minūtes. Nokāš, atdzesē un tad izloba no miziņām – to izdarīt ir mazāk ķēpīgi, kā izklausās: pupu viegli saspiežot pirkstos, tā pati izlec no miziņas. Esmu novērojusi, ka šis darbiņš labi patīk maziem bērniem – nu, vismaz manai krustmeitiņai, kurai drīz paliks 4 gadi! Viena piezīme – vieglāk lobīt pupas no miziņām ir pašā sezonas sākumā, kad pupas ir jaunas un zaļas. Kad pākstis nobriest un pupas kļūst dzeltenīgas, tās izlobīt ir grūtāk.
No tomātiem, kaperiem un garšaugiem samaisa tādu kā salsu: tomātus sagriež nelielos gabaliņos (ja tomātos ir daudz sēklu un sulas, no tiem būtu jātiek vaļā), apkaisa ar sāli un pipariem, pievieno kaperus, plānās šķēlītēs sagrieztus sīpolus, sakapātus pētersīļus, kādu šļuku olīveļļas, nedaudz citrona sulu un etiķi un visu labi sajauc.
Redīsus sagriež plānās šķēlītēs. Maisa visu kopā: pupas ar redīsiem un salsu, labi sajauc un liek galdā!
Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss :)
O, sinchronicity, tikko nopirku cūkpupas un tieši šobrīd fanoju par tām! tiesa, salātus gan netaisīšu, izbaudu kā jauku sneku pie pastisa ar ledu ļoti karstā dienā – vnk ar sāli. šīs pupiņas ir nenovērtēta garša, labāk nekā čipši.
Paldies, bija ļoti gardi. šīs vasaras labākie salāti.
oo, izklausās, ka varētu būt patiešām labi!
cukupupas vispār ir tāds novārtā pamests ēdiens, labākajā gadījumā izvāra ar visu pāksti un tad šķin iekšā kopā ar kefīru vai rūgušpienu, kas arī, protams, ir garšīgi.
bet vēļ man šaussssmīgi garšo tāda kā cūku pupu pastēte ar trifeļu eļļu – bez pāksts izvārītas cūku pupas izloba no mazajām miziņām (kā šajā recepte), sastāmpā un pielej labi daudz trifeļu eļļas.
kas par baudu!!! tikai trifeļu eļļai jābūt ļoti labai, proti, izteiksmīgai!
lai visiem laba cūkupupu sezona
Šie salāti bija vienkārši ekselenti. Dēla vārda dienas viesi nebeidza tos slavēt.
Liels paldies Tev Krista par šo lapu. Esmu apņēmības pilns izmēģināt visas tavas ieteiktās brīnumgardās receptes. Kāda 1/3 jau ir tapusi un neesmu vīlies nevienā:)
Man prieks, liels paldies par atsauksmi un ceru, ka arī pārējās receptes neliks vilties
Man labi izdevās ar mūsu pašu cūku pupām; pētersīlis man šķita pārāk maigs, kinza labāk iederējās. Labs ieteikums! Jurim tas gan šķita pārāk “moderni” — un kā var tik maz cūku pupas ielikt salātos? Konzervatīvam nacionālo cūku pupu uzvārijumam deva priekšroku…
Visvairāk man patika šo salātu izskats – tie ir tik krāsaini un koši (it īpaši ar dzelteno tomātu). Vecās labās cūku pupas tie tiešām paceļ pilnīgi citā kvalitātē. Paldies autorei
tā, beidzot uztaisīju šos brīnišķīgos salātus, jau sen sapņoju to izdarīt, bet parasti gatavo mans vīrs. diemžēl cūku pupu sezona jau ir beigusies un nācās gatavot no kaltētām pupām, kuras vajadzēja iepriekš kārtīgi mērcēt, taču vienalga sanāca ļoti garšīgi un nedaudz neparasti. visi bija pārsteigti. turpināšu eksperimentēt ar šīm jaukajām receptēm!