Ar šo recepti mani uz saldējuma gatavošanu piecus gadus atpakaļ pavedināja toreizējā kolēģe Nellija. Atpakaļceļa vairs nav!
Vielas (drusku vairāk kā litram saldējuma):
2 laimi
200 g gaišbrūnā vai baltā cukura
250 g meža mellenes
300 g kokospiena (apmēram 1 bundža)
300 ml saldā krējuma
Gatavot:
No 1 laima uz smalkas rīves norīvē miziņu, no abiem izspiež sulu. Laima sulu kopā ar miziņu un cukuru nelielā katliņā karsē uz lēnas uguns, līdz cukurs izkūst. Pievieno mellenes, samaisa un vāra pāris minūtes, līdz mellenes sāk izjukt. Atdzesē.
Saldo krējumu saputo mīkstās putās. Atdzisušajam melleņu sīrupam pielej kokospienu, samaisa, tad skaisti violeto ķausi iemaisa putukrējumā un kārtīgi izcilā.
Lej lēzenā traukā un liek saldētavā. Pēc stundas ar putuslotiņu kārtīgi samaisa, atkārto vēl 2 reizes pa stundai. Pasniedz, pārkaisītu ar mellenēm. Ja jums ir saldējuma mašīna, tad lieciet saldējumu tur un aizmirstiet par maisīšanu.
Šis saldējums ir izteikti spirdzinošs, nevis salds, tāpēc tas vairāk garšo pieaugušajiem nekā bērniem. To, protams, var mainīt, palielinot cukura daudzumu.
Receptes oriģināls nāk no 2005. gada žurnāla “Labu Apetīti!”, esmu tam drusku pamainījusi proporcijas un palielinājusi apjomu.
Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss :)
Ak Dievs, cik šis saldējums bija gards! Krista, žēl, ka ir par vēlu pieteikties pie Tevis ciemos
šovakar vēl var, pusbļoda vēl ir palikusi, ja Romāns nav izēdis
būšu mājās pēc 20.00, brauciet ciemos, ja ir luste!
Ja kāds domā, ka zina kādu vēl gardāku saldējumu par šo, lūdzu uzaiciniet mani to apēst, es ieradīšos!
P.S. Kā nojaušat, pusbļodas vairs nav
Brīnumi notiek, es tiku pie šī saldējuma pateicoties tam, ka tas negaršo bērniem. Iedvesmot draugus ir ļoti patīkami, paldies, Krista!
šobrīd mielojos!
paldies par receptīti!
personīgi man mazliet par izteiktu kokospiena garša…
vai varu eksperimentēt un pamainīt kokosa un saldā krējuma proporcijas?! 
un vēl – kas Tavuprāt vēl labi iederētos šajā receptē kā alternatīva mellenēm?! izskatās, ka man vienai būs jātiek galā ar to milzīgo trauku, jo mājinieki nav sajūsmā par mellenēm…
tikko uzskrullēju uz bildi, salīdzināju ar savas bļodiņas saturu
un secināju, ka man ir tumšāks sanācis.. vai nu kaut kas par daudz vai nu par maz… 
Šādi mājinieki būtu īsta Dieva dāvana man
Droši eksperimentē un maini sastāvadaļu proporcijas pēc saviem ieskatiem, un neuztraucies, ka rezultāta krāsa pāris toņus atšķiras no bildes – tas sīkums, galvenais, lai labi garšo!
Tāks, eju pēc mellenēm un saldā krējuma! Kokospiens ir, un superīgi, ka te nav jāliek olas klāt. Varbūt drīzumā pievienošos vispārējiem sajūsmas elsieniem
Paldies par šo vienkāršo un ļoooti gardo recepti.Melleņu vietā liku zemenes un arī bija labi.Jūsu blogs ir ļoti laba lieta. Novēlu veksmīgu tā papildināsānu ar jaunām receptēm.
Ziņoju, ka uztaisīju, sanāca un guva vispārēju atzinību. Izdevās pat aiztransportēt no Pārdaugavas uz Berģiem, un pieaugušajiem palika vairāk, jo, kā jau bija teikts, bērni nebija sajūsmā
Arii man sanaaca ljoti gards, bet lielaakais ieguvums- viirs peec taa nobaudiishanas apsoliija uzdaavinaat saldeejuma mashiinu…Jau apluukojaam i-netaa potenciaalos variantus. Taa, ka- experimenti turpinaasies! Gaidu jaunas receptes!!!
Divas dienas nevaru atrauties no ledusskapja, nu tiik ļoooooti garšigs.Paldies par recepti.
Krista, super iedvesmojoši! Mani interesēja kāda upeņu kūkas/deserta recepte. Visu ievārījumos un sulās nevaru sataisīt!
Man sanāca lielisks saldējums! Pirmo reizi ko tādu gatavoju un nezināju vai sanaks, bet sanāca
Viesi slavēja un prasīja recepti!
Varbut ir nepieciešams biežāk maisīt? Piemēram ik pēc 30 min?
Vienīgi man ar to maisīšanu negāja tik viegli. Pirmo reizi samaisīt nebija problema, bet otro un tresho reizi (ik pēc stundas) saldejums jau bija sacietējis un tad nu to kā mācēju tā uzputoju….
Prieks, ka sanāca un garšoja
Ar maisīšanu laikam ir tā, ka biežums jāpieskaņo saldētavas temperatūrai. Manējā ir -15 un es maisu reizi stundā. Ja ir zemāka, tad salst ātrāk un acīmredzami būtu jāmaisa ik pēc pusstundas vai 45 min.
Lieliska recepte! Biju to vairākas reizes apskatījusi žurnālā Labu apetīti!, bet vienmēr atliku gatavošanu. Pozitīvo komentāru pamudināta arī es saņēmos un ķēros pie darba… Lieliski! Gribēju zināt, vai varu aiztaupīt savu slinkumu, un kāds var ieteikt saldējuma mašīnu, par kuru būtu sajūsmā?
Man ir pieredze ar 2 saldējuma mašīnām (veco Straumes ražoto un mūsdienīgu KRUPS) un esmu sapratusi, ka tās nav vajadzīgas. Var iztikt tāpat, mazāk arī tērēsies elektrība.
Krista, es pēc vairāku gadu pauzes atkal uztaisīju šo ģeniālo saldējumu un Vecpiebalgas saime ir svētlaimē! Skan tādi izteikumi kā “Labāka saldējuma vispār nav!!!” utml.
Es kā Vecpiebalgas saimes pārstāve varu apliecināt Nellijas vārdu patiesumu! Mēs tiešām tā teicām:) Un jāpiemin, ka mūsu bērni laikam ir vieni no tiem retajiem, kuri arī ir sajūsmā par šo saldējumu-izēd lielu prociju un prasa vēl!
man milzu prieks, jo īpaši par gudrajiem Vecpiebalgas bērniem – lauku gaiss iet labumā!
PS pārāk sen nav ēstas Vecpiebalgas kotletes, pilnīgi jūtu to trūkumu organismā
izgatavoju šo brīnumu, izcila recepte, vnk izcila. sasala mīksti, bez ledus kristāliņiem, kaut gan domāju, ka no tās putošanas liela jēga nebūs – otrreiz putojot, vēl pat salt sācis nebija. un kur nu vēl garša… tik svaiga, ka pat 0,5 l 35% krējuma nejūt
no rīta tādas brokastis bija – kafija, vārīta itāļu mokas krūzītē, + šis saldējums, ņamm…
Kotlešu iztrūkumu var kompensēt tikai un vienīgi ierodoties ciemos, tā ka – soma plecos, paši mašīnā un aidā, pēc kotletēm!!! (kas drīz būs tikpat slavenas kā ūdensrozes):))
Es jau pošos, sestdien būšu klāt – sāciet kotletes laikus cept
Šis ir viens no garšīgākajiem saldējumiem manā mūžā! Un bija 1000 reiz vieglāk gatavot, nekā domāju. Paldies par iedvesmu!
Es tomēr vēlreiz gribēju uzzināt Nellijas domas par saldējuma mašīnu. “Nav nepieciešams” attiecas uz šo recepti vai uz sorbertiem, saldējumiem utt. kopumā? Tev liekas, ka ar rokām putots saldējums garšo labāk līdzīgi kā blenderēts vai piestā gatavots pesto? Esmu reiz uzlikusi taimeri cepeškrāsnij, kurā cepās Mārtiņdienas zoss un aizgājusi uz kino…..
Sveika!
Vakar uzgāju Tavu lapu un uzreiz nolēmu pamēģināt šo saldējumu. šodien nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu mājās pēc darba nogaršot, kas sanācis. Un tā, kā sāku garšot, tā jau otro bļodiņu esmu izgaršojusi. Lielisks!!! Paldies par recepti
Par šo saldējumu esmu sajūsmā, pagaršoju to Nellijas izpildījumā.Esmu pašreiz laukos un mēģināšu improvizet laima un melleņu vietā izmantošu upenes.Krista, Tavu blogu kā labu grāmatu izlasīju no vāka līdz vākam! Paldies!
Man nav īsti saprotams, cik ilgi un līdz kādai konsistencei jākuļ saldais krējums? Mīkstās putās…hmmm. Cik daudz jāpaceļās saldam krējumam? No putām līdz biezpiena konsistencei ir ļoti īss mirklis.
Man sanāca pēc struktūras tāds sorbertīgāks, ne tik daudz tāds krēmīgs. Bet ļoooti gards!!!
Mīkstās putās = nesakult stīvās putās, ne “līdz galam”, noteikti ne līdz biezpiena konsistencei. Negribu norādīt kulšanas laiku, jo tas neko nedos – laiks atkarīgs no krējuma un miksera, ar ko puto.
Paldies par sho iipasho recepti! Lai arii neesmu liela saldeejumu cieniitaaja, shis saldeejums mani patiesi paarsteidza ar savu unikaalo garshu kokteili – pavisam noteikti peedeejaa laika labaakais atklaajums!!!
Izdevās un ir garšīgs, tikai mazliet sit cauri ķimikāliju garšu no laima miziņas. Esmu ļoooti jūtīga uz tādām lietām. Nākamreiz mēģināšu iztikt bez miziņas rīvēšanas, jo eko veikala manā pilsētā diemžēl nav, bet lielveikalos tie laimi ir tādi, kādi ir.