Ābolu burkānu mufini

Lieldienu brīvdienas ir ļoti piemērotas, lai kādu rītu izceptu šos burvīgos mufinus – ēdiet tos brokastīs vai padodiet ciemiņiem pie tējas!

Šī recepte aizgūta (un drusku novienkāršota) no OttolenghiThe Cookbook“.
Lietojot 100-ml tilpuma mufinu formītes, kopā sanāk 12 mufini.

Vielas:

300 g milti
2 tējkarotes cepamais pulveris
2 tējkarotes kanēlis
naža gals sāls
4 olas
160 ml neitrāla augu eļļa (es lietoju vīnogu kauliņu, oriģinālā recepte min saulespuķu)
200 g gaišbrūnais cukurs
200 g rupji rīvēti burkāni
200 g rupji rīvēti (nemizoti) āboli
100 g rupji sakapāti pekanrieksti vai valrieksti
100 g gaišās rozīnes

drumstalām (bez tām, strikti runājot var iztikt, ja ir liela steiga vai slinkums krāmēties. var beigās drumstalu vietā mufinus apkaisīt ar ķirbju sēkliņām):

50 g auksta sviesta
75 g milti
25 g gaišbrūnais cukurs
50 g auzu pārslas
15 g lobītas saulespuķu sēklas
25 g lobītas ķirbju sēklas
1 tējkarote neitrālas augu eļļas (piem. vīnogu kauliņu vai sulespuķu)
1,5 ēdamkarote kļavu sīrupa vai šķidra medus

Gatavot:

Sākumā sajauc drumstalas: palielā bļodā ieber miltus un cukuru, pieliek mazos gabaliņos sagrieztu sviestu un ar pirkstiem saberž kopā. Pievieno pārējās drumstalu sastāvdaļas un veikli samaisa, līdz mikslis atgādina rupjas, slapjas smiltis.

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem, sagatavo mufinu trauciņus.

Lielā bļodā labi  saputo olas ar cukuru, pievieno eļļu. Iemaisa burkānus un ābolus, tad riekstus un rozīnes, visubeidzot iesijā miltus kopā ar sāli, cepamo pulveri un kanēli. Visu veikli izcilā – daudz putot nevajag, mīklai jābūt nevienmērīgai un diezgan kunkuļainai. Ar karoti krauj formītēs un pa virsu bagātīgi uzkaisa drumstalas vai sēkliņas. Cep 40 minūtes, vai “kamēr kociņš nāk laukā sauss”.

Mufini ļoti labi istabas temperatūrā glabājas pāris dienas, ja tikai kāds viņus nenoēd…

(8) komentāri


  • PIT (Priviligētais Izmēģinājuma Trusītis)

    Saku no pieredzes – izklausās pēc paliela čakara un tā arī ir, bet rezultāts ir to vērts! Un vēl – cept silikona formās ir ērti – nav jāietauko, nekas nepielīp, viegli iztīrīt. Mmmm, garšīgi :)

  • Uztaisīju šos kā ciemakukuli uz viena gada dzimšanas dienas svinībām. Pirmkārt, ciemakukuli gandrīz aprija manis pašas bērni, otrkārt, viens no maniem bērniem laipni piedāvāja keksiņu gaviļniecei, kura priecīgi pieņēma to un tikai vēlāk no vecākiem uzzinājām, ka viņi saldumus meitai vēl nedod. Tā ka šis keksiņš bija viņas pirmā iepazīšanās ar saldumu pasauli :) Neslikta. Un treškārt, tie, kuri dabūja pāri palikušos keksiņus spiedza aiz sajūsmas un solīja nākt šeit pēc receptes :)

  • Superigi! I bernam patik, i pieaugusajiem! Darba ari visiem patika, jo nav no saldajiem!

  • Saki vai var gatavot ari papira forminas jeb nebutu ieteicams?

  • Man pašai nav pieredzes ar papīra formiņām, bet tas noteikti nav iemesls, kāpēc nevarētu mēģināt – domāju, tas ir personiskā pieraduma jautājums, dažiem patīk izklāt formītes ar papīru, citiem atkal nē.

  • Cepu pamatā ar papīra formītēm – gadās mufini, kuri mīl pie tām pielipt, bet šajā receptē ir pietiekami daudz taukvielu, tā ka tas nedraud. Vienīgi pārāk silti varētu drusku lipt klāt.

  • Krista, liels paldies so recepti. Ieraudziju un izvilku pati savu Ottolenghi gramatu, kas intensivas celosanas rezultata pedejas nedelas bija nedaudz apputejusi. Izcepu muffinus, bet jau pati ar savam korekcijam :) Tuveja veikalina nebija auzu parslu, tapec izmantoju musli ar ananasu sukadem, turklat savai mini-gimenei iemaisiju pusi no receptes, bet drumstalas kaut ka iemaisijas pilna procija. Lidz ar to mufini sanaca loti bagatigi – varbut ne ipasi draudzigi figurai, bet garsigi gan. :)
    Sodien turpinu ar Ottolenghi – saldo kartupelu galetes (namm!!) un riccota gnocchi ar baklazanu.

  • Nemaz tāda noņemšanās nesanāca. Divatā gāja ļoti raiti. Drumslas, gan šoreiz atmetām – jāsteidzas uz ballīti. :)

Pievieno savu komentāru