Salpetris (nitrāts) tavā melonē

Mana draudzene šodien RIMI pirktajās zaļajās un dzeltenajās melonēs konstatēja nitrātu daudzumu, kas divas reizes pārsniedz normu.
zala_melone

Ir cilvēki, kas ir par slinku, lai lasītu sīko druku uz pārtikas iepakojuma. Bet ir arī tādi, kas lieto individuālo nitrātu mērītāju, lai noteiktu nitrātu (salpetra) saturu savā pārtikā – piemēram, mana draudzene, kas izmērīja RIMI melones un aicināja mani dalīties ar šo informāciju, lai citi pircēji, kam rūp pārtikas saturs, pārdomātu to iegādi.

Konkrēti, melonēs uzrādītais nitrātu saturs bija no 127 līdz 184 mg/kg atkarībā no mērījuma dziļuma (tuvāk pie mizas nitrātu saturs bija augstāks). Pieļaujamā norma ir 90 mg/kg, ko uzrāda vairums internetā pieejamie avoti, piemēram šis.

Nitrātiem, kas augļos un dārzeņos nokļūst galvenokārt ar mēslojumu, ir potenciāli kaitīga ietekme uz veselību, jo īpaši zīdaiņu un mazu bērnu, kam tie var izraisīt nopietnas slimības. Īpaši aktuāli tas ir pavasarī, kad tirgū nonāk siltumnīcās audzētie agrie augļi un dārzeņi. Vairāk par nitrātu ietekmi var izlasīt, piemēram, vesels.lv publikācijā un citviet tīmeklī.

Draudzene solīja sazināties ar RIMI par šo lietu, lai pievērstu tirgotāja uzmanību pārtikas kvalitātei un drošībai. Ne man ne viņai pagaidām nav īsti skaidrs, kam būtu jāpārbauda nitrātu atbilstība normai produktos, kas nonāk mūsu pārtikas veikalos, bet mēs to izpētīsim un ziņosim par rezultātiem. Līdz tam der atcerēties vides pētnieka Jāņa Brizgas padomu – neēd zemeni ziemā! (vai melones pavasarī) -, bet pie iespējas sezonālu, Latvijā audzētu pārtiku. Labā ziņa ir tā, ka mūsu vidū ir cilvēki, kam rūp uzturs tik lielā mērā, lai ne tikai paši mērītu nitrātus savā pārtikā, bet informētu par to citus. Man ir patiess prieks par to – jo prasīgāki būs pircēji, jo labākas kvalitātes pārtiku ēdīsim mēs visi!

Rakstu papildināju 17.04. :

Paldies RIMI par atbildi (skatīt komentāru pie raksta) – tātad, saskaņā ar likumu un ES regulām obligāti jākontrolē tikai daži zaļie salāti, par pārējo katrs pats atbildīgs.Mana draudzene izlasīja RIMI komentāru un nosūtīja man vēl šādu info:”Eiropas Savienība ir izdevusi savas rekomendācijas attiecībā uz pieļaujamo dienā uzņemto nitrātu daudzumu, lūk citāts no Eiropas Pārtikas drošības organizācijas (EFSA) dokumenta Nitrate in vegetables: Scientific Opinion of the Panel on Contaminants in the Food Chain: “An Acceptable Daily Intake (ADI) for nitrate of 3.7 mg/kg b.w./day, equivalent to 222 mg nitrate per day for a 60 kg adult was established by the former Scientific Committee on Food (SCF) and was reconfirmed by the Joint FAO/WHO Expert Committee on Food Additives (JECFA) in 2002.”

Kā redzams, ja pats patērētājs (sevišķi grūtniece vai bērns!) neseko līdzi nitrātu daudzumam svaigajos augļos un dārzeņos, viņš pavisam viegli var pārsniegt šo rekomendēto normu. Svaigēdājiem, zaļo kokteiļu spiedējiem un tamlīdzīgiem šo būtu svarīgi zināt, jo dokumenta autori pieņem, ka vidēji cilvēks dienā nepatērē vairāk par 400g augļu un dārzeņu!”Ja kādu interesē padziļināti, šeit ir pārskats par nitrātu ietekmi uz veselību (galvenokārt bērnu)

(10) komentāri


  • Aizbrauciet uz meloņu zemēm (esmu padzīvojies pa Vidusāziju padomijas laikos), aizejiet uz lauku vai tirgu, ieelpojiet meloņu aromātu un nekad vairs nepirksiet melones Rimi vai kur citur Latvijā. Atkritīs nitrātu problēmas….

  • Mjā… Domāju, ka Rimi iepērk augļus pēc papīriem un neviens dzīvajā jau to saturu nepārbauda. Ja uz papīriem rakstīts nitrātu norma, značit tā arī ir, tas, ka varbūt nepavisam nav tā, neaizdomājas. Kā saka, papīrs pacieš visu.

    Un es absolūti pievienojos Jānim, kas ēdis meloni to mītnes zemē, vairs ievestās ēst negrib.

  • Parasti melones un tml augļi dveš pēc acetona. Tas tātad ir nitrātu dēļ?

  • Divas reizes pārsniegt kaut kādu teorētiski izdomātu normu(sevišķi zinot, ka tādas melones var dienā apēst 3 gb, un nebūs pārsniegts dienā ieteicamais nitrātu daudzums) – nekas īpašs. Cilvēka organisms tam ir radīts – cīnīties un pārstrādāt visas zarazas, ko uzņem cilvēks…

  • Lai saprastu atšķirību, vasarā noplūciet negatavu plūmi un gataviniet uz palodzes. Nebūs ne salduma, ne plūmes aromāta. Tas pats ar melonēm(arī arbūziem). Nogatavojušos(saldu un aromātisku)arbūzu vai meloni līdz patērētājam dabūt nevar. Novāc pusgatavus, kas nav uzņēmuši dabas atvēlēto.
    Aizejiet vasarā uz tirgu, un jebkuram dienvidniekam, kurš slavēs savu preci sakiet sekojošu: īsts arbūzs(melone) ir tikai “на бахче”(uzsvars uz beigām). Reakcija izteiks visu. :)

  • Arī Latvijas produktos, kas tiek audzēti intensīvās lauksaimniecības saimniecībās ir visi tie paši “labumi”, kas RIMI augļos un dārzeņos.

    Nevajag būt naiviem un domāt, ka mūsu zemnieks spēj konkurētspējīgu produkciju bez ķimikāliju un ķīmiskā mēslojuma pielietošanas… Vienīgi nitrāti Latvijā audzētajā produkcijā būs mazāk dēļ tā, ka tas maksā naudu un pārmērīga to lietošana, jau tā ES mērogā nekonkurētspējīgajai nozarei ir galīgi neizdevīga.

    Manā skatījumā, lielāka probēlma vēl pār nitrātu koncentrāciju pārsniegumiem ir augu aizsardzības līdzekļu pārmērīga lietošana. Šo vielu klātbūtni augos ar elektronisku verķi nenoteiksi.
    Šo insekticīdu, herbicīdu atliekas ražās ir, tikai valsts šo vielu kontrolanalīžu toksikoloģiskajām analīzēm vairs naudu nepiešķir.

    Zaļākā valsts pasaulē…? Nemānīsim sevi.

  • Sūds ir to nitrātu miligrami tajā melonē. Jebkurā desā, kura nav pelēka ir nātrija nitrīts, kas ir daudz indīgāks. Tas arī piedod smuko sarkanbrūno krāsu:), bez nitrītu piedevām 90% no jums nepirktu desu un gaļu

  • Eiropas Savienībā maksimāli pieļaujamo nitrātu daudzumu pārtikas produktos reglamentē Komisijas regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, konkrēti Pielikuma 1.sadaļa “Nitrāti”. Šajā sadaļā normas ir noteiktas spinātiem, svaigiem salātiem, Iceberg tipa salātiem, rukolai un pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem (specifiskā bērnu pārtika).
    Citiem pārtikas produktiem nitrātu normas nav noteiktas, līdz ar to likumdošanā arī melonēs nitrātu saturs netiek reglamentēts.
    Rimi ir ieinteresēts pircējiem piedāvāt tikai kvalitatīvu un drošu pārtiku. Visiem produktiem pie pieņemšanas tiek veikta standarta kvalitātes pārbaude. Tā kā likumdošana neregulē nitrātu saturu melonēs, pie pieņemšanas tas netiek mērīts.

  • Krista, paldies par rakstu!

    Ko darīt? :) lai būtu kaut aptuveni pārliecinātam, ka ir normālā pārtika iepirkties tikai Eko veikalos? Vai lielveikalos vispār kaut ko drīkst pirkt? (piemēram,paprika, ziedkposti utt).

  • Negribu pārspīlēt, no lielveikaliem neizvairīties – jācenšas pirkt maksimāli sezonālu pārtiku – piemēram, paciesties līdz zemeņu sezonas sākumam nevis pirkt Zemenēm Līdzīgos Izstrādājumus, kas dabonami jau februāra vidū. Melones pirkt vasaras beigās, kartupeļus – kad tie ienākas vietējie (tikko noprovēju Marokas jaunos, nu pilnīgi bezgaršīgi)… par laimi, gandrīz visu gadu var nopirkt kaut kādus vietējos dārzeņus un augļus, piemēram burkānus, bietes un citas saknes. Neslinkot un lasīt “sīko druku” uz iepakojuma par pārtikas izcelsmi un sastāvu. Jebkurā gadījumā, veselībai mazāk kaitīga ir Nīderlandē audzēta paprika vai puķkāposts, no kuras Tu kaut ko garšīgu uztaisi, salīdzinot ar vietējā ražojuma cāļa “nagetiem” kas taisīti no tepat LV mehāniski atkaulotas vistas gaļas!

Pievieno savu komentāru