Ko dot ēst bērnam?

Nesen sociālajos tīkos atkal uzvirmoja diskusija par skolu ēdienu un veselīgām, bērniem piemērotām receptēm. Kāda ir maģiskā formula, kur veselīgs vienlaikus ir arī garšīgs, uzturvielām bagāts, ne pārāk dārgs un vēl ātri uztaisāms?

P1030433

Manā ģimenē vēl nav izsalcis skolnieks, bet ir gandrīz 4 gadus vecs mazulis, kurai neko speciāli netaisām – Elza ēd to pašu, ko vecāki. Ikdienā vēlaizvien ievērojam principus, ko aprakstīju pagājšgad. Maksimāli daudz paši taisam ēst no sezonāliem, vietējiem pārtikas produktiem un minimāli izmantojam pusfabrikātus un dažādus pārtikas izstrādājumus. Es cenšos Elzu pieradināt pie tā, kā garšo kartupelis, tomāts un cepta vista, un līdz šim viņa tiem dod priekšroku – čipši, veikala tomātu mērce un “nageti” (izstrādājumi) viņai liekas pārāk sāļi. Daži praktiski virzieni, kādos domāju par savas ģimenes barošanu:

Vismaz reizi nedēļā gatavoju kādu ēdienu, no kā sanāk maltītes vairākām dienām. Daži piemēri: krāsnī cepta vista, kas pirmajā dienā ir cepetis ar dārzeņiem (blakus vistai liek cepties gabalos sagrieztus burkānus, pastinakus, saldos kartupeļus u.c.), otrajā dienā auksta uz maizītes vai kopā ar salātiem, trešajā dienā zupa, kas izvārīta no cepeša karkasa ar dārzeņiem un atlikušo gaļu. Ja negribas vistas zupu, no izvārītā buljona var izvārīt kādu citu zupu, piemēram šo oranžo, buljonu var izmantot risotto pagatavošanai, vai sasaldēt nebaltai dienai. Viltotais zaķis, ko pirmajā dienā ēdam siltu, nākošajās aukstu. Boloņas mērce un čili con carne – vāru lielu katlu, vienu dienu pasniedzu ar makaroniem, otru ar rīsiem, ja vajag vēl pagarināt, pieleju klāt bundžu ar tomātiem savā sulā un tad uzsildu.

Man garšo makaroni. Visiem bērniem, ko pazīstu, arī. Es tos pasniedzu galvenokārt ar paštaisītu tomātu mērci – vienalga, no svaigiem vai konservētiem tomātiem, vai kādiem dārzeņiem (brokoļus, piemēram, var iemest makaronu ūdenī pēdējās 5 minūtes un nokāst kopā) un sviestu un sieru (sarīvētu cieto sieru vai sadrupinātas kazas siera lodītes, kas, iemaisot makaronos, dod jauku krēmīgumu un labu garšu). Arī makaronus var izvārīt negaršīgi – pareizi to darīt ir vārīt lielā ūdens daudzumā, kam devīgi piebērts sāls, uz straujas uguns, bez vāka, pirms nokāsiet – pagaršojiet un pārbaudiet gatavību par spīti tam, kas rakstīts uz paciņas. Eļļu ūdenim klāt nelieku.

Maltīte nenozīmē vienmēr šmorēt – tā var būt arī krāsnī cepts ķirbītis, sagriezts tomāts, avokado, vārīta ola, siera šķēle, sauja vārītu pupiņu vai lēcu vai dzelteno auna zirņu. Es šādas lietas ēdu labprāt, un mana meita arī! Jebkurā diennakts laikā var ēst omleti – vienkāršu vai pildītu vai pārkaisītu ar sieru.

Ko darīt ar uzkodām, jeb izsalkušu bērnu, kas grib ēst, bet vakariņas/pusdienas būs gatavas tikai pēc stundas? Savam bērnam dodu grauzt svaigus gurķus, burkānus un ābolus, vīnogas, kādu siera gabalu (vai nūjiņu – to sastāvā nekā briesmīga nav), glabāju pieliekamajā smūzijus mazajās tetrapakās, pilngraudu grissini (garenas maizes nūjiņas) un rīsu vai kukurūzas galetes. Vienmēr turu mājās sezonālus augļus un ogas un saku Elzai, ka tos var ēst, kad un cik grib. Parūpējos par veselīgām uzkodām vai paštaisītām maizītēm, kad ilgāks gabals jābrauc mašīnā, lai neesam atkarīgi no benzīntanku un ceļmalas ēdnīcu piedāvājuma (lai gan, taisnības labad jāpiemin, ka arī DUS tagad var nopirkt graužamos burkānus un banānus).

Ko es nekad neesmu darījusi – nemēģinu no ēdiena veidot ķiņķēziņus, man arī pašai nepatīk pārspīlēti stilizēts ēdiena noformējums, bet esmu dažreiz parādījusi uz Romanesko kāposta gabalu un nosaukusi to par dinozaura ausi – tas kontekstā ar savulaik Elzai aktuālo dinozauru periodu.

Ceru, ka jums manas pārdomas noder. Priecāšos, ja komentāros padalīsieties ar saviem ieteikumiem un receptēm, jo īpaši attiecībā uz skolnieku barošanas paradumiem, ar ko man vēl nav pieredze!

PS Lūk, saite uz ierakstu par Elzas pirmā gada ēdienkarti

(3) komentāri


  • Kā saproti, man šī arī ir viena no būtiskām tēmām dzīvē, tāpēc ar prieku izlasīju Tavu ierakstu. Un jā, arī es taisu trīsdienu ēdienus, un principā gaļu pērku reizi nedēļā – to pašu vistu, trusi vai bio malto gaļu no tiešās pirkšanas. Un man arī šķiet, ka ne vienmēr ēšana ir šmorēšana, bet var samest kopā šo un to un avokado un paēst, bet redz, man tomēr mājās vīrieši, kuri pieprasa ‘īstu ēdienu’.
    Ar našķiem ir vissarežģītāk – ja končas tā gluži uz galda mums nestāv, tad tomēr visādos citādos veidos parādās, arī ārpus mājas dabū. Kad iespringstu un katru vakaru cepu cepumus un mafinus, ir labi :) Par rīsu galetēm – dzirdēju, ka līdz ar graudu uzpūšanu tām pazūdod visa uzturvērtība, tas man bija tāds pēdējā laika pārtikas pārsteiguma moments, kad veselīgs produkts izrādās ja ne gluži neveselīgs, tad nevērtīgs.
    Šovakar vārīšu zupu no liellopa kauliem!

  • Ar prieku izlasīju un piekritu katram vārdam. Tāda ir arī mana ideāla vīzija, kā jābūt organizētai ēdināšanai mājās. Tikai mans dēls ieviesa savas korekcijas un kopš gada vecuma kategoriski atsakās ēst dārzeņus, tāpēc jau piekto gadu nākas gatavot divus ēdienus katrā ēdienreizē, jo nespēju dzīvot bez tiem. Tā kā dārzeņi viņa ēdienkartē pārstāvēti minimāli, cenšos kompensēt tos ar augļiem pietiekošā daudzumā, kas ir brīvi pieejami un viņš vienmēr var nograuzt kādu ābolu.

    Sekoju tam, lai nedēļā būtu vismaz viena veģetārā diena un viena zivju dienu. Reizi nedēļā gatavoju kādu ilgāku ēdienu – sautētu gaļu vai ceptu vistu, biešu zupu, citādi katru dienu cenšos pagatavot ko ātru un svaigu – dārzeņu pankūkas, biezpiena un ķirbju plācenīši, “plovs” ar burkāniem un vistas gaļu (pašreiz sarunājām ar dēlu, ka viņa ēdienos likšu tikai burkānus, lai viņš pie tiem pierod), pastas ēdieni, omletes, vistas zupa ar burkāniem, kartupeļiem un nūdelēm (dārzeņus gan nākas saspaidīt ar dakšu). Mūsu iecienītais “fast food” ir teļa gaļas ravioli no Vairāk saules, ko pāris reizes mēnesī gatavoju slinkajās dienās. Tā realitāte, protams, atšķiras no ideālās vīzijas :)

  • Izlasīju šo un nolēmu padalīties ar to, ko mēs mājās gatavojam, varbūt kāda mamma iedvesmosies.
    Tā kā esam vairāk veģetārieši nekā gaļēdāji, tad tīri garšu pasaules bagātināšanai bērnam ieviesu vienu reizi nedēļā gaļas ēdienu. Visādi citādi mūsu ēdiens balstās uz visdažādākajiem graudaugiem un dārzeņiem, dažreiz gatavojam zivis. Viens no favorīt ēdieniem mazulim ir, piemēram, kvinojas sautējums ar dārzeņiem vai rīsi ar melno mērci (sojas mērce, dārzeņi, garšvielas). Govs pienu nelietojam, to aizstājam ar kazas pienu kad gribas, tāpat dzeltenos sierus nedodu, mazulim ļoti garšo mājas kazas siers. Nekad nepērku saldinātos jogurtus, tā vietā citreiz bezpiedevu jogurtam pievienoju pa rokai esošus augļus – bamānu, ābolu, kivi.
    Mazulis labprāt ēd visa veida putras, tām mēdzu likt klāt ciedru riekstus, maltas kaņepju sēklas, maltas linsēklas, mandeļu miltus, riekstu eļļas vai tml.
    Viens no favorīt našķiem mums ir saldēto ogu smūtijs – to gatavoju no banāniem, maltām linsēklām, saldētām ogām (mellenēm vai upenēm visbiežāk) un ūdens.
    Izskatās, ka pilnīgi visiem mazuļiem garšo pankūciņas – tad gatavojam biezpiena plācenīšus, banānu pankūciņas (vajag tikai gatavus banānus, zirņu miltus un ūdeni), griķu pankūciņas (griķu milti+ūdens).
    Ar šo visu gribēju pateikt, ka uzturs ir daudzveidīgs, ne viss, ko cilvēki gadiem ir ēduši, ir pats veselīgākais, tāpēc iesaku māmiņām domāt ārpus stereotipiem un mazāk klausīties novecojušas, nekur nebalstītas uztura dogmas.

Pievieno savu komentāru