Kā runāt ar bērniem par veselīgu uzturu?

Vakar pavadīju jauku rītu savas meitas Elzas dārziņā, kur stāstīju mazuļiem par veselīgu uzturu. To darīt mani lūdza citi vecāki, kad sapulcē apspriedām, kādus viesus gribam aicināt aprunāties ar bērniem par interesantām un svarīgām lietām. Dalos ar savu pieredzi, ja nu kādam citam noder!

Lillā burkāni, dažreiz dabonami ekoveikalā Unce Mārupē, Daugavas ielā 27a (importa) un Kalnciema ielas tirdziņā (vietējie)

Lillā burkāni, dažreiz dabonami ekoveikalā Unce Mārupē, Daugavas ielā 27a (importa) un Kalnciema ielas tirdziņā (vietējie)

Kā runāt ar 3-5 gadus vecām personībām par to, kā veselīgi ēst un kāpēc tas ir svarīgi? Īsi, vienkārši, ļaujot pagaršot un uzsvaru liekot uz pozitīvo (kā darīt). Mans galvenais vēstījums bija apmēram tāds: lai jūs izaugtu lieli, stipri un gudri, jums jāēd veselīgs ēdiens, kur ir daudz vitamīnu. Visvairāk vitamīnu ir augļos un dārzeņos, un lai tos visus jūs dabūtu, jāēd dažādu krāsu augļi un dārzeņi, jo katrai krāsai ir savi vitamīni.

Bērni ar audzinātājām sēdēja uz grīdas aplī, es tupēju vidū pie galdiņa, uz kura bija liela paplāte, kur es no līdzpaņemtā groza krāmēju visu, ko nu svaigu un skaistu tirgū un ekoveikalos bija izdevies dabūt: redīsus un tomātus (sarkanos un dzeltenos), ābolus un bumbierus, banānus un turku zirņus, sparģeļus un brokoļus, fenheli un zirņu dīgstus. Vairums lietu biju sarūpējusi tādā formātā, ka uzreiz varēju piedāvāt tās pagaršot (mazi tomātiņi, brokoļi un sparģeļi blanšēti, zirņi iepriekš novārīti, viss rūpīgi nomazgāts), un, kad aicināju bērnus to darīt, viss bars ar interesi metās virsū gan pazīstamām lietām, gan mazāk pazīstamām – arī dīgstus, sparģeļus un fenheli bērni kāri ostīja un bāza mutē, dažiem (pārsteidzoši nedaudziem) kaut kas negaršoja, ko viņiem vienkārši bija iespēja nolikt “mizu bļodā”. Nevienam nepārmetu, ja negaršoja, bet uzslavēju par pamēģināšanu un teicu, ka varbūt vēlāk iegaršosies. Viens puika teica, ka fenhelis viņam negaršo, bet labi patīk burkānu mizas, vienu izķeksēja no bļodas un apēda.

Lai parādītu, cik augļi un dārzeņi var būt pārsteidzoši dažādi, parādīju bērniem trīs krāsu burkānus (dzeltenu, oranžu un lillā), ko uz vietas nomizoju. Skaidroju, ka tās ir dažādas burkānu šķirnes, un, ka apelsīni var būt ne tikai oranži, bet arī tumši sarkani. Drusku runājām arī par to, kas aug zem un kas – virs zemes, kas tepat pie mums un kas siltajās zemēs.

Biju paņēmusi līdzi arī trauciņus ar vārītām lēcām un kvinoju, bet tos neriskēju piedāvāt 20 pāriem mazu rociņu grupiņas viducī. Atstāju audzinātājām, kuras vēlāk tos piedāvāja bērniem pagaršot pusdienu laikā.

Ļoti īsi pieminēju saldumus, kas ir garšīgi, bet nav veselīgi. Teicu, ka tos vajag ēst ar mēru, citādi sāks sāpēt zobiņi, un atgādināju, ka saldo ēdienu ēd pēc otrā ēdiena. Tajā brīdī viena meitene svarīgi paziņoja, ka viņai jau viens zobs ir saplombēts.

Noslēgumā uztaisīju savai brīnišķīgajai auditorijai smūziju – blenderī sakūlu mango, banānus, atkausētas saldētas zemenes (pagājušā gada ražu no draugu dārza) un svaigu apelsīnu sulu. Bērni par veselīgo “kokteili” bija ļoti priecīgi. Es, savukārt, patiesi priecājos par mazuļu atsaucību un interesi, ko tādā vecumā nav iespējams notēlot. Kad šodien atnācu Elzai pakaļ, viens viņas kolēģis rotaļlaukumā man mīļi pateica “paldies, ka tu mums pastāstīji par dārzeņiem”.

Dalos ar šo jauko piedzīvojumu galvenokārt tāpēc, lai parādītu, cik tas ir vienkārši – nav jābūt dietologam vai uztura speciālistam, lai runātu ar maziem bērniem par veselīgu pārtiku! Negribu arī pārspīlēt šādu pasākumu nozīmīgumu, jo skaidrs, ka vislielākā ietekme uz bērnu pirmsskolas vecumā ir ģimenei – veselīgi ēst nozīmē gatavot mājās pašiem, iesaistīt bērnus un kopā sēdēt pie galda.

P1030959

Diemžēl nesanāca uzņemt bildes pasākuma laikā (man arī nav Elzas kolēģu vecāku atļaujas publicēt bērnu foto), tāpēc nobildēju Elzas vakariņas, kas sakombinētas galvenokārt no pārpalikumiem, ko gatavoju “prezentācijai” – strīpainas avokado-tomātmaizītes, krāsnī cepts saldais kartupelis, brokoļi, bļodiņā turku zirņi sajaukti ar kvinoju, lēcām un karoti olīveļļas. Dzēriens glāzē ir rooibos tēja

 

Citi raksti par šo tēmu: 

Ko dot ēst bērnam? (Elzas trešais gads)

Elzas otrā gada ēdienkarte

Šis un tas no Elzas ēdienkartes (pirmais gads)

(8) komentāri


  • Agnese Ričarda mamma

    Vai atnāksiet arī pie Āgenskalna mājas bērniem? :)

  • Ar prieku :)

  • Forši, es gribēju iespraukties diskusijā tikai ar vienu mazu piebildi, ka patlaban Latvijā jau diezgan plaši var iegādāties dārzeņus to netradicionālajās krāsās – gan svītrainās baltrozā bietes, gan dzeltenās bietes, gan baltos un violetos burkānus (tie joprojām iegādājami veikaliņā iDille), gan violetā mīkstuma kartupeļi, gan sarkanā mīkstuma āboli, gan violetie brokolīni un violetās franču pupiņas, gan divkrāsu skābenes. Bērniem tas ir interesanti krāsainības dēļ, bet vecākiem tas palīdz “atgriezt” bērnus pie kāda dārzeņa ēšanas. Reizēm bērni nezināmu apsvērumu dēļ pēkšņi paziņo, ka viņiem kaut kas negaršo, bet citā krāso to pašu dārzeni notiesā gardu muti.

  • Mīļš paldies par šo interesanto rakstu un pašu darbiņu, es jau brīnījos, kāpēc mana Elza sākusi lietot vārdu smiltsērkšķis :)

  • Pie smiltsērkšķa gan neesmu vainīga, ar tiem necienāju :)

  • Paldies par komentāru, nezināju, ka iDillē tādi dārgumi (šis veikals ir pārāk tālu no manām ikdienas takām), tagad būs iemesls speciāli tur iegriezties!

  • Paldies par rakstu. Man tikai iesākusies pieredze bērnu audzināšanā, bet piekrītu apgalvojumam, ka viss atkarīgs no ģimenes ēšanas paradumiem. Mūsu mājās kopš mazā retāk parādās našķi un biežāk augļi, dārzeņi dažādās variācijās. Mans puika ir traks uz avokado, par ko man lielum lielais prieks :)

  • Paldies! Paldies! Paldies! Tik… Tik vienkārši un tik ļoti mīļi! Paldies!

Pievieno savu komentāru