Gazpačo

Šo zupu ņēmu līdzi ciemos uz Līgo svinēšanu un pasniedzu Jāņu rīta brokastīs, lai atmodinātu sagurušos līgotājus. Klasiskajai receptei, kas ir samērā vienkārša (manējā ir tik tālu no klasikas, kas spāņu versijā ir maizes/eļļas/etiķa emulsija ar dārzeņiem, ka būtu jāsauc par tomātu auksto zupu nevis gazpačo, man laipni aizrādīja kolēģe Linda Mazure), izdomāju pievienot dažas citas vielas – selerijas kātus un sulu, fenheli un daudz dažādus zaļumus – kas izcili labi papildināja tomātu bāzi. Sanāca supergaršīgi, spridzīgi svaigi un veselīgi!
P1040488

Spāņu zemnieku auksto zupu gazpačo līdz šim biju baudījusi lielākoties tikai bistro Stock Pot. Izšķirošais grūdiens, lai pati sāktu eksperimentēt, bija kvalitatīvas tomātu sulas atklāšana – Mežvidu sula, pieejama 3 l iepakojumos, ir spiesta no Latvijā audzētiem tomātiem un garšo nesalīdzināmi labāk par ar ūdeni atšķaidīto tomātu pastu, kas nopērkama tetrapakās.

Zupai ir daudz sastāvdaļu, ko nepieciešams sasmalcināt. To var darīt gan ar nazi (ies ilgāk, bet nav neiespējami – pati esmu to darījusi), gan ar kādu elektrisku smalcinātāju (daudz veiklāk). Man labāk patīk, ja dārzeņi un garšaugi (izņemot tomāti un selerijas kāti sulai) ir sīki sakapāti, nevis pārvērsti putrā.

Visubeidzot, arī šī recepte ir plaši atvērta improvizācijai, jo īpaši sastāvdaļu proporciju ziņā. Gatavojot es neko nemērīju un nesvēru, bet liku kopā, vadoties pēc garšas. Maisīšanas process ir skaists un bezgala smaržīgs! Iesaku visas zupas sastāvdaļas sagatavot iepriekšējā dienā, samaisīt un ielikt ledusskapī, lai savelkas garšas. Pirms pasniegšanas pievienojiet tomātu sulu, samaisiet un piekoriģējiet sāli, olīveļļu un citas garšas vielas. Pasniedz aukstu vai istabas temperatūrā.

Vielas porcijai ar 1,5 l tomātu sulas (iekavās uzrādīts liels apjoms visiem 3 l sulas, ko taisīju Jāņiem, lai pabarotu 10+cilvēku)

tomāti – ap 700 g (1,5 kg), labāk ņemt lielus un gatavus
gurķi – ap puskilo (1 kg)
fenhelis – 1 (2-3) gab, atkarībā no izmēra
selerijas kāti – pus bunte (vesela bunte)
pāris sarkanās un zaļās vai zaļi dzeltenās paprikas, 150 (500) g
1 (3) vidēja izmēra sīpoli. ņemiet jaunās ražas vai sarkanos
3 (5) ķiploka daivas
1 (3) gab čili pipari
svaigi garšaugi – pa nelielai (vai kārtīgai) saujai bazilika, kinzas, pētersīļu, majorāna vai raudenes
tējkarote (ēdamkarote) cukura
sāls, pipari, olīveļļa, etiķis (sarkanvīna, heresa, sarkanais vai baltais balzāma), citrona sula pēc garšas
tomātu sula – 1,5 (3) litri

Gatavot:

Iepriekšējā dienā, pirms plānojiet zupu pasniegt, sasmalciniet visas sastāvdaļas un lielā bļodā samaisiet kopā – izņemot tomātu sulu, ko lieciet klāt pirms pasniegšanas. Konkrēti:

Tomātus pārgriež uz pusēm (mizot nevajag) un sietā virs bļodiņas izspiež sēklas – tās nav vajadzīgas, bet garšīgās suliņas gan! Tomātu mīkstumu sakapā vai samaļ smalcinātājā. Liek bļodā kopā ar suliņām, kas notecējušas no sēklām un tomātu “iekšām”.

Gurķus nomizo, izņem sēklas, ja tās ir lielas un ūdeņainas, smalki sakapā.

Selerijas buntei noplūc smukākās lapiņas, ko noliek malā kopā ar citiem garšaugiem. Noņem ārējās (lielākās) stibas, tās sīki sasmalcina un sietā nospiež sulu, ko pielej klāt zupas materiālam (izspiestos kātus izmet). Iekšējos, maigākos kātus smalki sakapā.

Fenhelim noloba ārējo kārtu, ja tā ir sažuvusi/nesmuka, nogriež lapiņas, sīki sasmalcina.

Sīpolus un ķiplokus noloba un sīki sasmalcina.

Paprikai un čili piparam izņem sēklas un sīki sasmalcina.

Garšaugus rūpīgi nomazgā, nosusina un sīki sasmalcina – kinzu un pētersīļus var droši kapāt kopā ar visiem kātiem.

Visu samaisa kopā un izbauda burvīgo smaržu! Tad pievieno sāli, piparus, cukuru, etiķi (sāciet ar ēdamkaroti), 1-2 citronu sulu, drusku olīveļļas (ap 100 ml), vēlreiz samaisa un nogaršo. Liek aizvākotā traukā ledusskapī uz nakti vai vismaz pusi dienas, pirms pasniegšanas samaisa ar tomātu sulu un vēlreiz nogaršo, lai piekoriģētu garšvielas.

Gazpačo var pasniegt vienkārši kopā ar labu maizi, vai baltmaizes ķiploku grauzdiņiem, vai pārkaisītu ar sadrupinātu kazas sieru (tā ir galīgi greiza atkāpe no oriģinālās receptes, bet man bija pie rokas Stefana kazas siers un nevarēju atturēties – bija ļoti garšīgi). Brīdinu, ka šī zupa, visticamāk, negaršos bērniem, bet tas nekas – pieaugušie būs sajūsmā!

 

(6) komentāri


  • Krista, biju to laimīgo līgotāju bariņā kuri dabūja baudīt šo zupu, PALDIES! Zupa bija izcila, ļoti atsvaidzinoša pat ne tik ļoti karstā Jāņu dienas rītā, ar daudz dažādām garšas niansēm. Žēl, ka bērniem negaršoja, savādāk pilnīgi noteikti izkonkurētu tradicionālo auksto biešu zupu. Pilnīgi noteikti šovasar taisīšu ne vienreiz vien:)

  • Kā Jāņumāte biju absolūti laimīga par šādu ievadu svētku brokastīm! Un redzēju, ka tikpat laimīgi un pateicīgi bija arī mani Jāņubērni :) Paldies!

  • Interesanti, bet patiesībā viss ir daudz daudz vienkāršāk. Ņem divus kilo tomātu, pusgurķi, papriku un vienu ķiploku zobu. Visu sagriež, sablendē un tad izspiež caur sietu. Ieliek ledusskapī un pēc dažām stundām var servēt, pievienojot mazliet olīveļļas. Kaut kur Spānijā vēl pievieno baltmaizi, bet man labāk patīk piekost klāt. Jebkurā gadījumā, sula tur ir lieka…

  • Krista, zupa Jāņu rītā bija lieliska! It īpaši zupas dancis pa garšu kārpiņām…BRAVO!
    Būs tagad jāmēģina atkārtot:)

  • Nolēmu iesaistīties diskusijā par tomātu zupu nosaukumiem un tiem atbilstošu saturu. Tomātu zupu veidi ir bezgala daudz – siltās, aukstās, maigās, asās, svaigo tomātu, grilētu tomātu, kūpinātu tomātu, ar dažādiem dārzeņiem, ar siera, zivs, jūras produktu vai gaļas pievienošanu utt. Tomēr gaspačo nav sinonīms jebkurai tomātu zupai. Līdzīgi kā rauši tiek cepti ar dažādiem pildījumiem – tomātu, kāļu, burkānu, kartupeļu, bet tikai ar kartupeļu un burkānu pildījumu ceptos sauc par sklandraušiem. Ja zupu nosauc par gaspačo, es sagaidu arī atbilstošu saturu šķīvī vai glāzē, kā zupu servē andalūzieši. Tomātam Andalūzijas gaspačo ir tikai sekundāra loma. Gaspačo ir viena no daudzām uz etiķī un olīveļļā izmērcētas sakaltušas maizes bāzes gatavotām aukstajām zupām. Otra visai līdzīga zupa ir salmoreho (spāniski salmorejo), kur etiķa, eļļas un maizes bāzei arī pievieno tomātus, ķiploku un cieti vārītas olas. Tieši tāpat uz etiķa, eļļas un maizes bāzes, pievienojot tomātus, mandeles un ķiploku, gatavo zoko (spāniski – zoco vai zoque) un pievienojot mandeles un ķiploku, top aho blanko (spāniski – ajo blanco). Andalūzijas gaspačo ir radniecīga zupa Velvas provincē – mētru gaspačo (spāniski gazpacho de hierbabuena), kur jau minētajai zupas bāzei pievieno tumšās olīvas, ķiploku, cieti vārītas olas un dārzā izaugušās mētras. Tās var būt kalnumētras, krūzmētras, citronmētras.

    Šīm tradicionālajām zupām ir arī secīgi pagatavošanas soļi: visu produktu mērcēšana (macerācija), blendēšana līdz viendabīgai konsistencei, emulsiēšana (šajā gadījumā eļļas iestrādāšana pārējo sastāvdaļu šķidrumā), šķaidīšana ar ūdeni (tradicionāli to nedara zupām ar pievienotām olām, jo uzskata, ka tām jābūt izteikti krēmīgām)un izkāšana caur sietiņu. Gatavojot tradicionālo andalūziešu gaspačo, hermētiski noslēdzamā traukā liek gabalos salauztu maizi, to pārlej ar heresa etiķi, pievieno gabalos sagrieztus dārzeņus – papriku, gurķus, tomātu mīkstumu bez mizas, sāli un pusi no eļļas. Izmaisa, pārliecinās, ka maizes gabali ir trauka apakšā, jo tiem ir jāizmirkst, tad tauku noslēdz ar vāku un liek ledusskapī nostāvēties uz nakti. Nākamā dienā izņem no ledusskapja, pievieno sīpolu un ķiploku un visu sablendē. Pievieno atlikušo eļļu un blendē līdz emulsijas konsistencei. Ja zupu vēlas krēmīgāku, tajā iestrādā vairāk eļļas, ja šķidrāku – pievieno ūdeni, taču to noteikti sastrādā, lai zupa neveidotos slāņaina. Gaspačo ir sātīga zupa, jo spāņu saimnieces pamanās patērēt mega daudz eļļas – uz 1 kg tomātu var tikt izliets līdz pat 400 ml eļļas. Lai iegūtu izcili viendabīgu zupu, tad to izkāš caur sietu. Atstāj uz pāris stundām ledusskapī, lai savelkas garšas.

  • Šāda aukstā zupa ir izcila laivu braucienos un piknikos, jo neviena no sastāvdaļām nebojājas pāris dienas un zupa ir viegli pagatavojama, nav vajadzība sildīt, meklēt ugunskuram iekuru utml.
    Ideāli, iesaku!

Pievieno savu komentāru