Gatavošanās mielastam. Daži padomi

Ir klāt gada nogale, kad daudz laika pavadīsim ciemojoties un uzņemot viesus. Galvenais, protams, ir sirsnīga kopābūšana nevis izēšanās, tāpēc padalīšos savā pieredzē, kā samazināt stresu un vairot prieku gada nogales svētkos. Priecāšos arī par jūsu ieteikumiem komentāros!

P1040821

Īpašās viesībās (Ziemsvētkos, Vecgada vai Līgo vakarā, Lieldienās, jubilejās) mans atslēgas vārds ir plānošana. Galvenie jautājumi – cik cilvēkus aicināšu, ar vai bez bērniem, kāds būs formāts, iekšā vai ārā, ko celšu galdā ēst un dzert? Kad esmu to izlēmusi, nosūtu ielūgumus (tas nav tik formāli, kā izklausās – piezvanu vai izsūtu epastus), un noprecizēju viesu dietāros ierobežojumus.

Cilvēku skaits un formāts ir saistīti jautājumi: jāzin, cik cilvēku var ērti apsēsties pie virtuves galda un/vai cita ēdamgalda, ja tāds ira. Es pie sava lielā galda varu apsēdināt duci, tāpēc tas ir mans maksimālais viesu skaits sit-down pusdienām vai vakariņām. Ja vēlos ballīti 30+ cilvēkiem, taisīšu bufetes galdu un daļu cienasta pasūtīšu gatavu. Šādam baram būs jāizīrē glāzes, trauki un virtuves piederumi, ko par ļoti saprātīgu cenu ērti var izdarīt Gemosā (tikai gada nogalē laicīgi jārezervē!). Par formātu: man liekas, visiem ir labāk, ja ir skaidrs, vai uzaicinājums ciemos ir uz konkrētu ēdienreizi – brokastīm, branču, pusdienām, vakariņām, tēju ar kūku, desertu vai ko citu.

Dietārie ierobežojumi un vēlmes: manu draugu vidū ir gan veģetārieši, gan vegāni, gan cilvēki ar nāvīgu alerģiju pret riekstiem. Es viņus visus mīlu un uz šo kulināro izaicinājumu skatos kā uz izdevību lieku reizi uztaisīt veģetāru vai vegānu maltīti, no kā pati būšu tikai ieguvēja. Par viesu pārtikas alerģijām un nepanesībām ir labi zināt: piemēram, kāds draugs, vasarā atnācis ciemos un ieraudzījis manu grilēto garneļu kaudzi bēdīgs informēja, ka viņam ir alerģija pret bezmugurkaulniekiem, t.i. visiem jūras mošķīšiem… Toreiz sajutos gaužām bēdīgi, ka nebiju šo detaļu iepriekš noskaidrojusi. Es mēdzu lielos vilcienos saskaņot ēdienkarti ar viesiem arī tamdēļ, lai nepasniegtu viņiem dziļi netīkamu ēdienu – katram sava gaume, nu kāpēc gan svētkos neuztaisīt ko tādu, kas garšos visiem?

Plānojot ēdienkarti, parasti sāku ar 1-2 galvenajiem ēdieniem, kam veltīšu visvairāk laika. Ja jāpabaro vairāk kā 4 cilvēki, laba izvēle ir cepetis (krāsnī var cept visu – sākot ar tītaru vai vistu, beidzot ar dārzeņiem un rīsiem) – to var iepriekš sagatavot un ielikt krāsnī, savukārt piedevas gatavot uz plīts. Ja pamatēdienu gatavoju krāsnī, piedevas taisu uz plīts un/vai samaisu svaigas (salāti). Lai izvairītos no lieka stresa, pieturos pie principa ciemiņiem gatavot pārbaudītas receptes, īpaši lielākai kompānijai. Uzkodas un desertu cenšos sagatavot iepriekšējā dienā, piemēram, pastēti var glabāt ledusskapī, arī kūku vai citus saldumus labāk uztaisīt iepriekš. Ja pamatēdiens prasa salīdzinoši daudz pūļu, neiespringstu uz uzkodām un desertu, bet izlīdzos, piemēram, ar kvalitatīvām olīvām, labu veikalā pirktu saldējumu (man vislabāk garšo Haagen-Dazs) un šokolādi. Nekad pati netaisu piparkūku mīklu, jo konditorejās var nopirkt ļoti labu, turklāt sortiments un kvalitāte ar katru gadu pieaug. Ja ir nepieciešama kūka, bet nav spēka vai laika to taisīt, pasūtīšu to savā piemājas beķerejā vārdā Bulka!

Plānošana ir vērtīga lieta, ja jūs nevēlaties Ziemassvētku vakara dienu pavadīt tirgū vai lielveikalā cilvēku mudžeklī. Nezinu, kā jūs, bet mani spēj izmisumā novest pēdējā brīža atklājums, ka ir izbeigusies kāda Svarīga Sastāvdaļa un nu jānesas uz veikalu vai jāsūta to darīt kāds cits, kam tobrīd bija paredzēts mizot kartupeļus. Es sāku ar to, ka visu, kas nebojājas vai var kādu laiku glabāties, sarūpēju laicīgi: vīnu, sakņu dārzeņus, garšvielas, piparkūku mīklu, dzirkstošo minerālūdeni. Gādāju, lai man mājās ir krājumi ar olīveļļu, sviestu, miltiem, cukuru, šokolādi, sinepēm, anšoviem un citām lietām, ko regulāri lietoju. Pārbaudu un uzpildu arī papīra dvieļu, tualetes papīra, sveču un salvešu krājumus. Izvēlos galdautu, pārbaudu, vai auduma salvetes ir tīras un izgludinātas.

Viesi bieži vien laipni piedāvā kādu kulināru kontribūciju, ko es ar pateicību pieņemu – parasti tas ir deserts un dzērieni. Nekautrējos palūgt kaut ko konkrētu, lai tas labi papildinātu kopīgo bildi, vismaz vīna krāsas līmenī. Reiz uz ballīti lūdzu viesiem atnest uzkodas un augļus – dabūju daudz pakas ar čipsiem un kaudzi banānu – tāpēc kopš tā laika kontribūcijas saturu piesardzīgi precizēju. Par vīnu runājot – es zinu, ka parasti draugi nesīs cienastā dzērienu, bet pilnīgi droši ar to rēķināties nevar – arī gaumes ir atšķirīgas – tāpēc vienmēr esmu nodrošinājusies ar saviem krājumiem. Ar uzviju rēķinu 1 pudeli vīna uz pieaugušo, viss, kas paliks pāri, noderēs nākošajai ballītei!

Kā vēl atvieglot sev dzīvi mielastu un ciemiņu virpulī? Sadaliet pienākumus: uzaiciniet kādus čaklus viesus ierasties agrāk, lai palīdzētu, piemēram, saklāt galdu. Nozīmējiet atbildīgo par dzērieniem un izsniedziet viņam/-ai korķviļķi. Ar dzīvesbiedru vai labāko draugu iepriekš vienojaties, kas būs galvenais ballītes novācējs. Ja visi striķi trūkuši, pasūtiet picu un pasniedziet to ar šampanieti sveču gaismā!

(0) komentāri


  • Pievieno savu komentāru

Pievieno savu komentāru