Burve

Biruta Ozola ir burve.

P1060155

sadzeltējis foto no laikraksta “Diena” slejas 2004. gadā

Tā es nodomāju, kad pirms vairāk kā 10 gadiem ieraudzīju Birutas sarūpēto brokastu galdu viņas dēla Harija un manas draudzenes Kaijas kāzās. Man likās pilnīgi neticami, kā viens cilvēks var uztaisīt tādu apjomu sasodīti garšīga ēdiena, turklāt izdarīt to savlaicīgi un iepriekš, lai pats varētu līksmi svinēt. Kas tikai viss tur nebija nieka simts paģirainu viesu atspirdzināšanai – karijs un frikadeles tomātu mērcē, kūkas un siļķe, saldās un sāļās maizes.

Man savulaik bija liela privilēģija izbaudīt Birutas burvestības gandrīz iknedēļu, jo dažādos laika posmos strādāju kopā ar abiem viņas bērniem, kuri regulāri uz darbu nesa kaudzēm mammas taisītās kūkas un pastētes. Viņa gatavoja tik daudz gardumu, ka to pietika ne tikai ģimenei, bet plūda pāri malām. Tā nu mēs pirmdienās darbā mielojāmies ar cukini un kukurūzas maizēm, šokolādes kūkām un riekstiem pildītām aknu pastētēm. Birutas dāsnums un mīlestība pret ēdienu bija brīnišķīga dāvana, ar ko viņa aplaimoja ļoti plašu cilvēku loku.

Tie, kam nelaimējās būt Ozolu-Kalniņu profesionālajā vai personīgajā apritē, Birutas gardumus varēja gatavot paši: viņas receptes regulāri publicēja laikraksts “Diena”, un tās bija tik pieejamas un vienkāršas, ka grēks bija neizmēģināt. Es tās provēju daudz, un man vienmēr sanāca. No viņas klāsta man īpaši mīļa ir cukini maize, savulaik prasīju viņai padomu arī pildīta tītara cepšanai un dzērveņu mērcei. Birutas receptes nekad nebija sarežģītas, gluži pretēji – nekādu ciku caku un dekorāciju, visu samaisa bļodā un ielej pannā vai katlā, vienkārši un garšīgi. Viņas praktiskā attieksme un vienkāršums bija atbruņojoši un ļoti iedvesmojoši. Biruta konkrēti iedvesmoja mani gatavot ēdienu daudziem draugiem un lielākām ballītēm, ar mērķi, lai būtu nevis smalki, bet garšīgi un daudz. No maniem komplimentiem viņa parasti kautrīgi atgaiņājās kā no mušas, it kā tas, ko viņa darīja, būtu pilnīgi ikdienišķi (diezgan droša pazīme, ka viņa tomēr bija burve).

Pēc pāris dienām Birutu Ozolu pavadīsim pēdējā gaitā. Mīļā Biruta, paldies par Tavu dāsnumu un mīlestību. Tu mums ļoti pietrūksi. Mūžam Tevi atcerēšos, jo īpaši daloties ar ēdienu tuvi un tāli. Pie Dieviņa gari galdi…

(0) komentāri


  • Pievieno savu komentāru

Pievieno savu komentāru