Kulinārā blogere uz Saeimu! jeb ko es darīju pirms blogošanas

Kopš publiski paziņoju par savu nodomu kandidēt uz Saeimu, esmu saņēmusi vairākus neizpratnes pilnus jautājumus par tēmu: ko kulinārā blogere darīs Saeimā?!


Tas ir ļoti labs jautājums, jo liecina par to, ka vēlētāji ir kritiski un vērīgi! Labprāt jums pastāstīšu par savu dzīvi pirms kulinārajiem piedzīvojumiem, lai ir pilna bilde arī tiem, kas mani pazīst tikai ēdiena sakarā. Piedodiet, ka sanāca tik gari, bet man ir 45 gadi un esmu paspējusi darīt daudz interesantas lietas.

Skola
Es mācījos Rīgas 50. vidusskolā (tagad Rīgas Centra humanitārā vidusskola), kur īpašu uzsvaru lika uz angļu valodu, un 1990. gadā mani uzaicināja vidusskolas pēdējo gadu pavadīt Amerikā. Es biju pirmo skolēnu pulkā, kas no Latvijas padomju republikas aizbrauca uz ASV, bet atgriezos brīvā Latvijā. Emocionālais pārdzīvojums toreiz bija milzīgs – Rīgā notika barikādes, bet iespējas sazināties ar ģimeni bija gandrīz nekādas, jo saraksti kontrolēja KGB un telefona zvani bija grūti pieejami un ļoti dārgi. Savas atmiņas par šo gadu vēlāk publicēju blogā, kur dalos ar pārdomām, kā toreiz Amerikā visiem, kas vien gribēja klausīties, stāstīju, ka Latvija būs neatkarīga.

Ārlietu ministrija
Atgriežoties mājās, sāku strādāt Ārlietu ministrijā, kur dabūju darbu pateicoties labajām angļu valodas zināšanām, kas tolaik bija reta prasme. Būt tik tuvu klāt Latvijas valstiskuma atjaunošanai 20 gadu vecumā bija saviļņojoša pieredze! Atceros dzirkstošo ideālismu un prieka asaras kolēģu acīs, kad mēs klausījāmies Bila Klintona uzrunu pie Brīvības pieminekļa un vērojām, kā putekļu mākonī sabrūk Skrundas lokators. Toreiz mana alga bija ap 100 latiem mēnesī, dzīvoju pie vecākiem un regulāri aizņēmos no kolēģēm drēbes un pat kurpes, lai izskatītos pieklājīgi saviesīgos diplomātiskos pasākumos – naudas, lai tās nopirktu, vienkārši nepietika, bet tas toreiz galīgi nelikās svarīgi. Svarīgi bija, ka Latvija pievienojās starptautiskiem cilvēktiesību līgumiem un iekļāvās Rietumu demokrātisko organizāciju apritē. Mums visiem bija tik daudz, ko darīt un mācīties!

Cilvēktiesības
Cilvēktiesības mani interesēja vairāk, kā diplomātiskā karjera, un es 1995. gadā aizgāju strādāt uz jaunizveidoto Valsts cilvēktiesību biroju (uz tā bāzes vēlāk nodibināja Tiesībsarga biroju). Cilvēktiesības mācījos īpašos kursos dažādās pasaules malās, no Monreālas līdz Strasbūrai, kopā ar lielu baru jauniešu no visas pasaules. Es zinu, ar ko atšķiras Vispārējā cilvēktiesību deklarācija no Eiropas cilvēktiesību konvencijas, kāda ir starptautisko cilvēktiesību līgumu hierarhija, kas ir sabiedrības mazaizsargātās grupas un kādos gadījumos persona var aizstāvēt savas tiesības Eiropas cilvēktiesību tiesā. Esmu izlasījusi arī slaveno Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Saprotu šo dokumentu jēgu, un kāds no tiem labums ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Ženēva
Es mācījos arī politikas zinātni Latvijas universitātē un vadībzinības Starptautiskajā universitātē Ženēvā, ko pabeidzu ar izcilību. Ženēvā dažus gadus dzīvoju kopā ar savu vīru, kas bija Latvijas vēstnieks ANO Šveices mītnē. Smeldzīgi bija lasīt Sandras Kalnietes pavārgrāmatu, kurā viņa apraksta deviņdesmito gadu pieticīgo rocību – arī es un mans vīrs paši taisījām un servējām vakariņas citiem diplomātiem savās mājās uz lētiem IKEA šķīvjiem! Daudz kas kopš tā laika ir mainījies, bet es priecājos, ka esmu saglabājusi sirsnīgas attiecības ar bijušajiem kolēģiem un lepojos saukt vairākus Latvijas vēstniekus par saviem draugiem. Pie iespējas ar viņiem satiekos vēl tagad, mēs atceramies kopīgos piedzīvojumus un runājam par Latvijas nākotni.

politika.lv
Atgriežoties Latvijā gadsimtu mijā, mani uzrunāja toreizējā Sorosa fonda-Latvija vadītāja Vita Tērauda: vai es gribētu izveidot interneta portālu par politiku? Izklausījās pietiekoši interesanti un traki, un es piekritu – un kopā ar kolēģiem 2001. gadā izveidojām portālu politika.lv, kas kļuva par populāru un nozīmīgu tiešsaistes resursu visiem politikas veidotājiem un ietekmētājiem. politika.lv savulaik sniedza būtisku atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, īstenoja inovatīvus projektus (Pielaiko Partiju! un tiešsaistes sabiedriskās konsultācijas), saņēma starptautiskas balvas. Mūs aicināja dalīties ar pieredzi bijušajās padomju republikās – ļoti interesanti bija ANO Attīstības programmas rīkotie braucieni uz Vidusāziju, kur es dalījos ne tikai profesionālajā, bet arī personiskajā pārmaiņu pieredzē, stāstot saviem kolēģiem un cilvēkiem tirgū par to, kāda tagad ir dzīve Baltijā.

PROVIDUS
2002. gadā kopā ar kolēģiem nodibinājām Latvijas pirmo domnīcu PROVIDUS. Domnīcas mērķis bija veidot Latvijā uz zināšanām balstītu politiku – tas daudziem toreiz šķita kas nesaprotams un pat bīstams, jo politiskus lēmumus vadīja šauras intereses konkrētu grupējumu privātam labumam un vēlēšanas atgādināja bruņošanās sacensības – uzvarēja tas, kam vairāk naudas. Privātas naudas ietekmes ierobežošana politikā bija viens no mūsu lielākajiem sasniegumiem. Mēs strādājām ar jautājumiem, kas bija politiski ļoti jūtīgi, jauni un grūti finansējami – pretkorupcija, krimināltiesības, pārmaiņas izglītībā, informācijas atklātība, etniskā spriedze, sociālā uzņēmējdarbība, migrācija. Daudz izdevās panākt, bet daudzas lietas atdūrās pret sienu ar nosaukumu “politiskā griba”. Jo Latvijā, kā jau demokrātiskā valstī, sabiedrībai saistošus lēmumus pieņem parlaments, kuram vai nu ir, vai nav politiskā griba kaut ko izdarīt. PROVIDUS bija mana ilglaicīgākā un nozīmīgākā darbavieta, kuru no 2016. gada septembra līdz šī gada janvāra beigām man bija gods vadīt. 

Sabiedriskie darbi
Papildus maizes darbam es vienmēr esmu bijusi sabiedriski aktīva par tēmām, kas man liekas svarīgas: gāju Praidā kopš pašiem pirmsākumiem, jo gribēju atbalstīt savus draugus. Ziedoju un vācu naudu Margaretas Votersas grāmatas par feminismu izdošanai latviešu valodā. Atbalstīju sabiedriskas organizācijas, kas strādā ar reproduktīvās veselības jautājumiem un vardarbībā cietušām sievietēm. Sarīkoju Ziemassvētku piparkūku darbnīcu bēgļu bērniem. Savācu naudu barošanas krēsliņu iegādei Bērnu slimnīcai. Kopā ar Bērnu slimnīcas fondu sarīkoju dārza svētkus slimnīcas pacientiem un personālam, kas nu jau kļuvuši par tradīciju. 

Kulinārais blogs
Visam pa vidu sāku rakstīt savu kulināro blogu, kas ātri kļuva populārs – cilvēkiem noderēja manas praktiskās receptes, kuras es mājās ik dienas gatavoju, arī strādājot garas stundas, ierobežotiem resursiem. Vairāki vadošie laikraksti un žurnāli mani aicināja publicēt rakstus, un 2015. gadā, kad vēl biju bērna kopšanas atvaļinājumā, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija man un Ostas skatu šefpavāram Ingmāram Lādigam piedāvāja veidot un vadīt TV raidījumu Ēdiena daba. Tā aizsākās mana interese par ēdiena audzēšanu, lauksaimniecību un ietekmi uz vidi, ko pēdējo gadu laikā cenšos padziļināt. Es arī ar prieku atsaucos reģionālo tūrisma organizāciju aicinājumiem uzstāties ar lekcijām par mūsdienu viesmīlības tendencēm, jo ir tik interesanti un patīkami vērot, kā Latvijā ārpus galvaspilsētas attīstās un aug tūrisma pakalpojumu piedāvājums.

Kā izlēmu kandidēt uz Saeimu
Kulinārā blogerēšana un ar to saistītās nodarbes veido nelielu daļu no manas profesionālās dzīves. Man tagad ir savs uzņēmums, kura ietvaros sniedzu meistarklases  un lekcijas. Nozīmīgākā daļa ir kopš deviņdesmitajiem gadiem neapdzisusi vēlme ar savu darbu vairot sabiedrisko labumu, dot ko būtisku un svarīgu Latvijas tālākai attīstībai un virzībai uz pārtikušu, laimīgu, patiesi demokrātisku nākotni citu tādu pašu valstu saimē Eiropā un pasaulē. Mani uztrauc globālās svārstības, kas šobrīd nosvērušās uz konservatīvas un šauri nacionālistiskas politikas pusi kombinācijā ar agresīvu populismu, kas skaļā balsī sola vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Man ir pieredze un zināšanas, lai veidotu Latviju par tādu valsti, kur skaidri zinu, ka vēlos dzīvot un audzināt savu meitu. Tāpēc es izlēmu iet politikā un darīt to lielisku cilvēku barā – sagadīšanās pēc, vai arī nē, Kustībā PAR! ir daudzi mani bijušie kolēģi un esošie domubiedri, ar kuriem priecāšos strādāt Saeimā, ja mani ievēlēs. Šī izvēle ir arī jūsu rokās. Paldies, ka izlasījāt, un priecāšos atbildēt uz jūsu jautājumiem – droši rakstiet komentārus, sūtiet epastus, zvaniet vai sarunāsim tikšanos uz kafiju vai pusdienām.

Lūdzu jūsu balsi!
Būšu ļoti pagodināta par sava bloga lasītāju balsi un plusiņu – kandidēju no vēlēšanu apvienības Attīstībai/PAR!, 10. sarakstā, Rīgas vēlēšanu apgabalā. Paldies jums, draugi!

(2) komentāri


Pievieno savu komentāru