Akmeņasaris (sea bass)

Jan 5, 2010 | Receptes, Zivs | 1 comment

Krāsnī cepta vesela zivtiņa ir daudz sulīgāka nekā plika fileja, un akmeņasaris ir ideāli piemērots šādai gatavošanas metodei.

Vielas:

katram ēdējam viena zivtiņa
olīveļļa, sāls, pipari
pāris citrona šķēlītes
ja ir pieejami – pāris timiāna zariņi, bet bez tiem var arī iztikt

Gatavot:

Uzkarsē cepeškrāsni līdz ar cepšanas trauku līdz 200 grādiem. Cepšanas trauks jāsilda, lai zivs ātrāk un labāk izceptos – ja trauks būs auksts, cepeškrāsns tērēs siltumu, to sildot, tādējādi zivs cepsies ilgāk.

Zivtiņu notīra, ja tas jau nav izdarīts veikalā, noskalo aukstā ūdenī un nosusina. Palūkojiet, vai viņai nav klāt žaunas – tās sarkanās plēksnītes – un ja ir, tās jaizņem ārā (žaunas esot rūgtas, un var sabojāt visu zivtiņu, ja tās pirms cepšanas neizņem). No iekšpuses un ārpuses apkaisa ar pipariem un sāli, viegli ieziež ar olīveļļu un vēderā ieliek kādu citrona šķēlīti līdz ar timiāna zariņu:

Liek uzkarsušajā traukā un cep 15-20 minūtes. Tas arī viss!

Cepšanas laiks ir atkarīgs no krāsns uzvedības un zivtiņas izmēra. Ja ir aizdomas, ka zivs gatava, pārbaudiet ar dakšiņu, vai gaļa viegli nāk nost no asakām. Ja jā, tad viss kārtībā, ja gluži nē, tad cepiet vēl 5 minūtes.

Šādi ceptu zivtiņu var pasniegt veselu, lai katrs ēdājs pats viņu loba, vai arī smalkāk – atdalot fileju un uzservējot uz šķīvja jau skaistu gabaliņu bez ādas un spurām. To dara tā: ar divām dakšiņām atdala virspusē ādu, uzmanīgi izceļ filejas gabalu atdalot to no asakām (absolūtais vairums lielo asaku tādējādi paliks klāt pie mugurkaula) un liek uz šķīvja. Kad virspuses gaļa nolobīta, izņem lielo asaku (mugurkaulu) un tad turpina ar apakšējo pusi, kurā jau vairs asakām nevajadzētu būt. Kad vienreiz pamēģināsiet, sapratīsiet, cik tas patiesībā ir vienkārši! Rezultāts izskatās apmēram tā:

Līdzīgi var cept arī citas zivtiņas, piemēram foreles vai dorādas.

1 Comment

  1. Nellija

    Krista, paldies par recepti, nezināju, ka sea bass ir akmeņasaris.

    Nevaru noturēties nepastāstot, ka labākais akmeņasaris, ko es jebkad savā dzīvē esmu ēdusi bija atrodams Stambulā – vienkāršā krastmalas restorāniņā, kas ir blakus zivju tirgum netālu no Yenikapi prāmju stacijas (no kurienes savukārt var aizbraukt uz Yalovu un tālāk uz brīnišķīgo Termal karsto avotu paradīzi).

    Tas bija grilēts, pasniegts ar citronu, svaigu kraukšķīgu sīpolu piedevu. Kad es savā atmiņu meklētājā ierakstu ‘brīnišķīgi mirkļi’, tad šis asaris komplektā ar saulainu pavasara pēcpusdienu ar dzidru un spirgtu jūras gaisu brīvdienu nesteidzīgā labsajūtā ir viens no top rezultātiem 🙂

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂


Jaunākie komentāri