Centrālais tūristu slazds

Centrālais tūristu slazds

Mani iespaidi par jauniekārtoto Centrāltirgus ēdienu zonu. Šo rakstu 7. martā publicēja žurnāls IR, pārpublicēju šeit ar redakcijas atļauju Darbdienas vidū vīrietis gariem, blondiem matiem un grezni tetovētu roku pie bāra malko aliņu un lasa biezu grāmatu. Vecpuišu...
Andra. Salvija. Man sāp

Andra. Salvija. Man sāp

Es ar Andru Neiburgu iepazinos caur šo blogu. Viņa bieži rakstīja komentārus, es atbildēju, un viena tāda sarakste beidzās ar to, ka es Andru ielūdzu ciemos, lai uzdāvinātu viņai salvijas pušķi no sava dārza, jo viņa man prasīja, kur es to Rīgā dabūju. Viņi ar Paulu...
Ciemos pie kazām

Ciemos pie kazām

Pašā vasaras karsonī aizbēgu no pilsētas uz Vidzemes pļavām netālu no Ļaudonas, kur Ruta un Stefens kopj vairāk nekā simts kazu. Viņi taisa gardāko kazas sieru Latvijā, ko paši ik sestdienu tirgo Kalnciema tirdziņā. Bioloģiskajā saimniecībā ar nosaukumu “Burkānciems”...

Mans Dziesmusvētku stāsts

Lai arī pagājuši 28 gadi kopš pēdējiem Dziesmusvētkiem, kuros piedalījos dejotāja lomā, man vēl aizvien ir dīvaina sajūta, sēžot skatītāju tribīnēs. Jo svētkos taču jādejo, nevis jāskatās, kā to dara citi! Katru reizi, kad dzirdu Audēju vai Gatves dejas mūziku, man...

Kā cilvēki dabūja pārtiku padomju laikā?

Tas nebija vienkārši. Veikalā pārtika bija tikai dažreiz, un tad pēc tās bija jāstāv garās rindās, kur uz maiņām dežurēja vairāki ģimenes locekļi, bieži nezinot, vai un ko tieši rindas galā būs iespēja nopirkt. Tāpēc arī runāju par “dabūšanu” – sarežģītu...
Es mīlu savus draugus jeb kāpēc es eju Praidā

Es mīlu savus draugus jeb kāpēc es eju Praidā

Manas atmiņas par pirmo Praidu Rīgā ir pabalējušas – kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi! Otrais Praids 2006. gadā gan ir neaizmirstams. Pirmās partijas politiķi panāca gājiena aizliegšanu “drošības apsvērumu dēļ” un tā vietā viesnīcas Latvija konferenču telpās...