Šis un tas no Elzas ēdienkartes

Okt 23, 2011 | Pārdomas

Mani pastāvīgie lasītāji droši vien nojauš, ka iemesls, kāpēc blogs šogad aizaug ar nezālēm, ir mana meita Elza, kurai jau ir gandrīz 10 mēneši un 8 zobi!

Tas nav saldējums, bet dažādi ķirbīši, sasaldēti porciju izmēra trauciņos

Rāpojot viņai pakaļ un paplašinot viņas ēdienkarti, neatliek daudz laika domāt jaunas receptes pieaugušajiem…  Tā kā vairāki lasītāji ir izrādījuši interesi par to, ko dodu Elzai ēst, padalīšos ar dažām idejām, kas jums varētu noderēt.

Vista

Elzas pirmā gaļa bij lauku vista, tādas tagad nopērkamas ne tikai Centrāltirgū, bet arī SKY un RIMI. Liku vistu ar garšsaknēm (burkānu, pētersīļa sakni, laurlapu, selerijas kātu) katlā, aplēju ar verdošu ūdeni tā, lai nosegts, un vārīju uz nelielas uguns stundu. Sāli vai citas garšvielas klāt neliek!  Kad atdzisa, noņēmu no kauliem gaļu un to ar nelielu buljona piedevu sablenderēju. Pēcāk šo ķausi sasmērēju iekšā silikona formiņās, kurās parasti saldē ledus gabaliņus dzērieniem, un saldētavā sasaldēju. Sasalušus tos var sabērt plastmasas ķobī ar vāciņu vai aiztaisāmā “ZipLock” plastmasas maisiņā un glabāt saldētavā, un katru vakaru vienu ielikt parastajā ledusskapja nodalījumā, tad līdz rītam būs atkusis. To tad kopā ar dārzeņiem blenderēju Elzai pusdienās. Viena vista 9 mēnešu vecam bērnam nodrošina pusdienas apmēram mēnesi.

Trusis

Trusi tā gaļas maiguma un augstās uzturvērtības dēļ kā vēlamo pirmo gaļas ēdienu min visi resursi par bērnu audzināšanu, ko gadījies lasīt. Savējo pirku Dabas Dobē, kur ir skaidrs, ka tas patiešām nāk no bioloģiskas saimniecības un to laipni pieved klāt uz mājām! Trusi, sadalītu gabalos (nav svarīgi, cik un kādos), gatavo un saglabā tāpat kā vistu. Vienīgi sablenderēt gaļu bija drusku grūtāk – iespējams, pielēju pārāk maz buljona – tāpēc beigās to samalu gaļas mašīnā.

Ķirbīši

Ķirbji Elzai ļoti garšo, jo tie ir dabīgi saldi un skaistā krāsā. Es tos cepu krāsnī ar visu mizu – sagriežu gabalos, pārsedzu ar cepampapīra loksni, kas iepriekš samitrināta ūdenī, saņurcīta un tad izžmiegta sausa – 180 grādos kamēr mīksti (apmēram stundu, atkarīgs no ķirbja zortes un izmēra). Kad ķirbji izcepušies, tos atdzesēju, izkasu mīkstumu, to sablenderēju un arī salieku silikona porciju trauciņos saldētavā – šim nolūkam labi der mazo mufinu formas, ko var nopirkt veikalā Gemoss (ledus gabalu trauciņi ir pārāk mazi). Atkausētus ķirbīšus pasniedzu Elzai pusdienās sablenderētus ar gaļu un/vai citiem dārzeņiem.

Citi dārzeņi

Citus dārzeņus – burkānus, kartupeļus, saldos kartupeļus, pētersīļu saknes, pastinakus, brokoļus – es tvaicēju, ieliekot visparastākajā katlā vienkāršu drāšu sietu, ieleju katlā nedaudz karsta ūdens, vāku virsū un 20 minūtēs ir gatavs! Tvaicēšana varbūt ir drusku lielāks čakaris, nekā vienkārši dārzeņus novārīt, bet tādējādi tajos vairāk saglabājas uzturvērtīgās vielas.

Elzas zapte

Galvenā atšķirība no pieaugušo zaptes ir cukura neesamība, tāpēc Elzas zaptēm izvēlos dabīgi saldus sezonālus augļus – ābolus, bumbierus, plūmes, vasarā persikus – ko nomizotus un mazos gabaliņos sagrieztus nelielā ūdens daudzumā katlā sautēju, kamēr mīksti. Tad sablenderēju un glabāju burkā ledusskapī pāris dienas. Zaptes taisu bieži un nelielos daudzumos, jo tās ilgi nevar uzglabāt. Parasti zapti dodu Elzai ar rīta vai vakara putru.

Zaptsmaize

Tas ir Elzas mīļākais launaga ēdiens: zapte (parasti kopā ar saspiestu banānu) + bērnu sausiņu rīvmaize (ņem bērniem paredzētus sausiņus vai cepumus un blenderī samaļ pulverī)=zaptsmaize! Štrunts, ka izskatās kā putra…

Saldējuma kūka

Ne tur īsti kūka, ne saldējums, bet skan labi un garšo vēl labāk 🙂 Ņem tās pašas sastāvdaļas, kas zaptsmaizei, un klāt pieliek kādu labu bezpiedevu jogurtu vai tīrkultūru.

Viens vispārīgs padoms

Nebaidieties jaukt kopā dārzeņus ar augļiem tikai tāpēc, ka paši tādās kombinācijās tos parasti nepatērējat – maziem bērniem ļoti labi garšo kartupeļi ar āboliem, ķirbis ar aprikozēm vai burkāns ar banānu. Tādējādi var ne tikai izlietot nelielus pārpalikumus no iepriekšējās maltītes, bet arī dažādot garšas, jo šādā vecumā bērniem citas iespējas eksperimentēt ar garšām ir diezgan ierobežotas (nedrīkst sāli, cukuru, vairumu spēcīgu garšvielu). Par padomu drosmīgi maisīt kopā dažādas lietas saku paldies savai māsai, kuras meita Selma uzauga, provējot visu pēc kārtas, rezultātā ēd visu to pašu, ko vecāki un savā piektajā dzimšanas dienā pieprasīja kā dāvanu bērnu pavārgrāmatu. Ceru, ka arī Elza arī izaugs par kulināro piedzīvojumu meklētāju!




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂


Jaunākie komentāri