Atsaucoties lielajai interesei par bērnu uzturu, padalīšos pieredzē ar to, ko un kā gatavoju Elzai otrajā dzīves gadā. Ceru, jums noderēs, un arī paši neliegsiet savu padomus!
Pēc pirmās dzimšanas dienas, no vienas puses, lielos vilcienos “bērns drīkst ēst visu”, no otras puses nemaz tik vienkārši nav – jāvaktē alerģiskas reakcijas uz jauniem produktiem, jākontrolē cukura un sāls daudzums bērna pārtikā, uzturam jābūt veselīgam, dažādam, sabalansētam un tajā pat laikā garšīgam, citādi mazulis to neēdīs. Ģimenes kopīgais ēšanas ritms jāsaskaņo ar bērnu, kas, iespējams, nozīmē arī pieaugušo ēdienkartes un paradumu korekcijas.
Šeit es nemēģināšu mācīt, kā pareizi jāēd vai sniegt visaptverošu pārskatu bērnu uzturmācībā, bet padalīšos savos galvenajos principos, kam sekoju Elzas otrajā dzīves gadā, un došu piemērus konkrētiem ēdieniem.
Dažādība – viens vienkāršs veids, kā nodrošināt bērnam daudzpusīgu un bagātīgu uzturu, ir vienas maltītes un/vai dienas ietvaros piedāvāt dažādas krāsas produktus, jo tajos būs atšķirīgi vitamīni, minerāl- un citas uzturvielas. Dzeltens – kukurūza, banāns, turku zirņi, kāļi, mango, siers, olas; zaļš – gurķi, avokado, brokoļi, spināti, pētersīļu lapas, zirnīši, pupiņas, sparģeļi, salāti, tumšās lēcas, olīvas, kivi; oranžs – dažādi ķirbīši, burkāni, saldie kartupeļi, smiltsērkšķi, sarkanās lēcas, lasis; sarkans – tomāti, bietes, zemenes, redīsi, paprika, ķirši, jāņogas, avenes, arbūzi; zils – mellenes, zilenes, upenes, kazenes, plūmes, vīģes; balts – kartupeļi, puķkāposti, pētersīļa saknes, pastinaki, puravi, āboli, bumbieri, melones, graudaugi un to produkti (maize, putras, makaroni, sausiņi, cepumi), piens un tā produkti, putnu un trušu gaļa, menca; brūns – rupjmaize un graudu maize, griķi, rieksti, rozīnes, kaltētas un vārītas pupiņas, šokolāde, piparkūkas, cūkas un liellopu gaļa.
Kvalitāte – ar to es saprotu galvenokārt pārtiku nevis pārtikas izstrādājumus. Labāk izvēlos gaļas gabalu, no kā pagatavoju maltīti, nevis desu vai “kotlešu masu mājas”, par kuras sastāva kvalitāti un pievienotā sāls daudzumu nevaru būt pilnībā pārliecināta. Nedodu Elzai krāsainus jogurtus ar cukurainām piedevām, bet gan treknu bezpiedevu grieķu jogurtu, kurā iemaisu svaigas ogas vai augļu/ogu biezeņus bez cukura (mūsmājās tos saucam “Elzas zaptes”). Termiski apstrādātiem produktiem, piemēram, ātri vārāmām auzu pārslām vai rīsiem, ir zemāka uzturvērtība (un manuprāt ne tik laba garša) nekā vienkārši rīsiem vai auzu pārslām, kas jāvāra pāris minūtes ilgāk (es mēdzu pilngraudu auzu pārslas blenderī sasmalcināt, tad vārīšanas laiks ir īsāks un putra ir piemērotāka mazākiem bērniem). Pie iespējas izvēlos sezonālus, vietējos un bioloģiski audzētus produktus – saprāta robežās, protams – banānus vai avokado Latvijā nekad neaudzēs, tamdēļ jau tos neliedzu nedz sev, nedz savam bērnam. Ēdiena kvalitāti ietekmē arī gatavošanas metode (ja vien tos negraužat svaigus, kas ir vislabāk) – dārzeņus tvaicēt ir labāk nekā vārīt, tad tajos vairāk saglabājas vērtīgās vielas. Nekāda speciāla tvaicējamā aparatūra nav vajadzīga, pietiek ar metāla sietu, ko ieliek katlā virs verdoša ūdens tā, lai ūdens to neskar, saliek sietā dārzeņus, uzliek vāku un 10-20 minūtēs uz nelielas liesmas viss būs gatavs. Vārīšanai, sautēšanai un cepšanai krāsnī arī ir savas priekšrocības, vienīgi lielā eļļā uz pannas gan neko nesvilinu ne sev, ne meitai.
Īsceļi – liels izaicinājums ir labu ēdienu sagatavot veikli un te palīdz kvalitatīvi īsceļi un paša gatavoti pusfabrikāti. Kopš Elza ir gadu veca, mūsu ģimenē regulāri (parasti nedēļas nogalēs) rīkojam Frikadeļu Fabriku: nopērkam kopā ap 1 kg labas gaļas, parasti liesu cūkgaļas un liellopa vai teļa šķiņķi, vai tītara fileju, samaļam, piemaisam kaltētu izmērcētu maizīti vai pašgatavotu rīvmaizi, viegli apceptus sīpolus, olu, drusku sāli un piparus, dažreiz arī rīvētu cietu sieru un kaltētu raudeni vai smaržīgos piparus, labi samaisam un viļājam mazas frikadelītes, ko sacepu krāsnī uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru (180 grādos apmēram 15 minūtes), atdzesēju un sasaldēju Ziplock plastmasas maisiņos. Tādējādi pa rokai vienmēr ir kvalitatīvs izejmateriāls ģimenes maltītei (frikadeļu zupai vai mērcei) vai, piemēram, strauji atkausējot pāris frikadeles speciāli Elzai pusdienām. Vēl šad tad mazās porcijās saldēju krāsnī saceptu un tad sablenderētu ķirbja mīkstumu, ko var pievienot brokastu putrām vai vārīt zupā. Saldētavā glabāju arī ogas, ko piemaisu bezpiedevu jogurtam vai rīta putrai. No konservētas pārtikas regulāri izmantoju turku zirņus, ko var pievienot teju jebkuram pusdienu vai vakariņu ēdienam, un tomātus savā sulā, no kā gatavoju tomātu mērces makaroniem. No veikalā nopērkamajiem pusfabrikātiem lietoju vienīgi kvalitatīvus pildītos makaronus (ravioli vai tortellini) ar ricottas siera un spinātu pildījumu, vai Vairāk Saules produkciju (Elzai īpaši garšo ar teļa gaļu pildītie makaroni). Pildītie makaroni ir maltīte paši par sevi, tiem parasti nekādas piedevas nav vajadzīgas, turklāt pārpalikušos makaronus var gan saglabāt uz nākošo dienu, gan paņemt kārbiņā līdzi.
“Superfoods” jeb produkti ar īpaši augstu uzturvērtību, ko cenšos izmantot regulāri – mellenes, spināti, kinva (dažreiz saukta arī par kvinoju, angliski quinoa), pilngraudi, tomāti, pētersīļu laksti – gan jau esmu vēl kādu pēdējo modes kliedzienu aizmirsusi. Kliedziens vai nē, tas nemaina konkrētā produkta objektīvo saturu, tāpēc par to ir vērts interesēties un tos lietot uzturā, cik vien daudz iespējams. Mellenes un melleņu ievārījums nav gluži viens un tas pats – lai vairītos no pārspīlēta cukura daudzuma, bērnam labāk ņemt vasarā svaigas vai ziemā saldētas meža ogas, kuras iemaisīt brokastu putrā (starp citu, tā ir metode, kas mirklī atdzesē karstu putru ēšanas temperatūrā) vai smūzijā (sakuļiet banānu ar svaigām vai saldētām ogām un drusku piena/bezpiedevu jogurta). Kinva ir samērā jauns produkts, ko pēdējā laikā esmu ļoti iecienījusi. To gatavo, graudiņus aplejot ar ūdeni un aizvākotus vāros uz nelielas liesmas 10 minūtes. Gatavus pievieno gandrīz jebkam – zupām, krāsnī ceptiem dārzeņiem, iemaisot putrā vai jogurtā, vai vienkārši pasniedzot kā piedevu gaļai. Balto kviešu miltu vietā lietoju pilngraudu miltus, vislabāk svaigi maltus no mana iemīļotā veikala Grauda Spēks, kur pērku gan miltus (“0” maluma ko lietoju visur, kur citkārt būtu izmantojusi parastos), gan dažādus rupji maltu graudu maisījumus brokastu putrām. Spinātus cenšos pirkt tirgū, tos rūpīgi nomazgāju un uz pannas olīveļļā un sviestā sasautēju mīkstus – tas parasti prasa nepilnu minūti. Atdzisušus sagriežu mazākos gabalos un samaisu kopā ar makaroniem, rīsiem vai kartupeļiem, vai iecepu omletē kopā ar sieru.
Saldumi… cukurs ir ne tikai garšīga, bet arī augošam organismam nepieciešama uzturviela. Vislabākais veids, kā mazuļiem to uzņemt, ir lietojot produktus, kuri ir dabiski saldi, nevis izstrādājumus, kur tas piebērts klāt konservēšanas un citos nolūkos. Konkrēti – banāni, saldie kartupeļi, pastinaki, burkāni un citi augļi un dārzeņi. Dodiet tos bērnam svaigus un izmantojiet kā saldinātājus citiem ēdieniem (piemēram, saspaidītu banānu iemaisiet bezpiedevu jogurtā vai putrā). Augļu un dārzeņu saldā garša kļūst intensīvāka, ja tos cep krāsnī – piemēram, burkānus, saldos kartupeļus, baltās saknes. Sablenderējot krāsnī izceptu saldā kartupeļa mīkstumu ar svaigu banānu, sanāks dabiski salds un skaisti oranžs deserts. Kūkas un cepumus vislabāk ēst mazās devās un taisīt pašam – šo principu vienlīdz labi var attiecināt kā uz bērniem tā pieaugušajiem. Elzas otrā dzīves gada sākumā dažreiz uztaisīju burkānkūku vai siera kūciņas, vēlāk devu arī braunijus un rupjmaizes rolbiskvītu – lietoju savas parastās receptes, tikai samazināju cukura daudzumu līdz vienai-divām ēdamkarotēm un visur lietoju pilngraudu miltus.
Dzērieni – ikdienā papildus pienam Elza galvenokārt dzer nesaldinātu rooibos tēju – to man iemācīja māsa, kas Dienvidāfrikā, no kurienes nāk šis sarkanais krūms, dzīvo vairāk kā 10 gadus, un deva to savai meitiņai Selmai. Rooibos tēja nesatur kafeīnu, tai ir zems tanīnu līmenis un dabīgi saldena garša, kas bērniem labi patīk. No rīta kanniņā apleju vienu tējas paciņu ar vārošu ūdeni, atstāju ievilkties un, kad drusku atdziest, ieleju lielā krūzē, kas stāv galda vidū un ir pieejama visu dienu. Rooibos tēju var nopirkt arī Latvijas lielveikalos, tikai vaktējiet, lai tā nav samaitāta ar kādiem aromatizētājiem!
Priecāšos par jautājumiem, komentāriem un jūsu pieredzi, kā arī par idejām, kas jūs vēl interesētu – pati domāju nākotnē uzrakstīt par bērna dzīvošanos virtuvē un ievadīšanu kulinārajā pasaulē, kā arī par veselīgām uzkodām, ko cenšos turēt pa rokai un ņemt līdzi ceļojumos.
Kāpēc tieši Roibos?
Ļoti labi padomi, BET – kā Jūs panācāt, ka Elza to visu ēd? Mēs ģimenē kopumā ēdam pēc visai līdzīgiem principiem, visnotaļ veselīgi un galvenokārt veģetāri, gatavojam pēc ajūrvēdas metodēm, utt, taču – mūsu divgadnieks gandrīz neko no mūsu dārzeņu sautējumiem neēd. Vispār neēd gandrīz nekādas produktu kombinācijas, tikai atsevišķus produktus. Tā rezultātā bērna ēdienkarte ir aptuveni šāda: ēd tikai katru produktu atsevišķi, nekādas kombinācijas; putras ar mājas zapti; putras ar sāli vai pašgatavotu jāņogu čatniju (to akceptē, jo izskatās pēc zaptes); makaroni ar tomātu mērci (tikai veikala, paštaisīto no konservētajiem tomātiem diemžēl neēd); rīsi ar tomātu mērci; griķi ar čatniju; cepti kartupeļi; vārīti kartupeļi (bez krējuma); biezpiens; kefīrs; jogurts (nesaldinātais, bet ar mājas zapti); ola, cepta vai vārīta; svaigi gurķi ar sāli; svaigi burkāni; āboli, kivi, apelsīni, dažreiz banānu akceptē; dažreiz ēd vistas – makaronu zupu (jēē, tā dabū arī kādu dārzeni). Jebkurā laikā un jebkurā daudzumā ir gatavs ēst maizi, sausiņus, cepumus, bulciņas. To, protams, dabū ierobežoti. Kinvu, saldo kartupeli un spinātus neēd 🙁 Labprāt ēstu desas, cīsiņus un pelmeņus, ko, protams, dabū ļooooti reti.
Esat ļoti prasmīgs, rūpīga un atbildīga mamma! Milzīgs prieks, ka jaunas mammas domā ar to, ko ēd bērnuks. Man ir 3 pieauguši bērni, un, paldies Dievam, kad viņi bija mazi, mēs par visādiem e un citām indēm Latvijā nezinājām. Bet – kur mazās ēdienkartē ir medus? Nu kaut tējkarote dienā – pie putras, tējas utt.
Liels paldies, Krista! Ar interesi sekoju līdzi Jūsu lielo un jo īpaši mazo ēdāju aprūpēšanai un aplaimošanai.
Mūsmājās šad tad ēdam arī “Rūdolfa” biezenīšus “Elzas zaptes” vietā – galvenokārt, ja dodamies kaut kur ceļā un nezinām, kā būs ar ēšanu.
Meita man iemācīja ēst fenheli, kas, izrādās ir ļoti gards gan svaigā, gan sautētā veidā.
Ēdienu dažādošanai pie dārzeņiem sautējot lieku arī ķiploka daiviņu.
Rooibos satur daudz antioksidantus u.c. vērtīgas vielas, nesatur kafeīnu, tai ir zems tanīnu saturs un patīkami saldena garša. Daudzi avoti slavē arī tādas šīs tējas īpašības kā nomierinošu efektu, alerģijas mazinošu un gremošanu veicinošu iedarbību. Re kur var palasīt vairāk, ja ir interese: http://en.wikipedia.org/wiki/Rooibos
Katrs bērns, protams, ir savādāks, varu runāt tikai par savu pieredzi – es Elzai dārzeņus un augļus devu jau no paša sākuma un viņai tiešām labi garšoja. Īpaši saldais kartupelis, kas ir gan garšīgs (jo saldens), gan pievilcīgā krāsā. Varbūt pamēģini dārzeņus savādāk pagatavot – paņem saldo kartupeli, sadur mizu pāris vietās un stundu cep krāsnī. Pārgriez uz pusēm un dod bērnam izēst ar karoti. Elzai arī vienmēr ir labi garšojuši spināti. Nezinu vai tam ir kāds sakars, bet spināti ļoti garšo arī man, un es tos daudz ēdu, Elzu gaidot. Pelmeņus un desas Elza vienkārši nav daudz redzējusi 🙂 Maize laikam gan garšo pilnīgi visiem bērniem, un te nu vienīgais ieteikums ir tāds, ka jāizvēlas tādi izstrādājumi, kas ir veselīgāki – pilngraudu maizīte, pilngraudu krekeri un grissini (itāļu maizes nūjiņas, ļoti labas var nopirkt Gemosā – lielveikalos tādas neesmu manījusi), ja bulciņas vai pīrāgi, tad – pašcepti!
Kamdēļ bērnam nedot dzert ūdeni, bet jādod tēja?
Sveika, Krista! Jautājums – vai Tu spinātus neatkāto, t.i. nenogriez katrai lapiņai cieto kāta daļu?
Tikai tad, ja trāpījušies spināti ar lielām lapām un cietākiem kātiņiem, t.i. pēc vajadzības
Ūdeni arī, protams, dodu, bet rooibos tēju gk mājās un gk tāpēc, ka tajā ir visādas veselīgas vielas (skat papildināto info gan bloga tekstā, gan komentārā Līgai Kristai)
Mana meita arī visu labo ēda līdz brīdim, kad sāka apmeklēt dārziņu. Tad laikam noskatījās, ka var kaut ko neēst, pastumt šķīvi prom. Šobrīd izvēlas ēst vai neēst pēc noskaņojuma. Vienu dienu griķi šķiet gardi, citā reizē izturas tā, it kā tas būtu pasaules negaršīgākais ēdiens 🙂 Necenšos izdabāt, gatavoju to, ko vēlos, jo pat tad, ja pasaka, ka kaut ko ļoti grib, nav garantijas, ka gribēs arī, kad ēdiens būs gatavs.
Paldies, Kristai! Man īpaši patīk padoms par saldētajām ogām klāt rīta putrai nepacietīgajiem mazajiem, kā arī savējo pus-fabrikātu taisīšanu un saldēšanu.
Mums mājās ziemas sezonā ļoooti populāri kārumi ir žāvējumi – dateles, plūmes, aprikozes, vīģes, rozīnes iet puncī uz urrā. Vēl mēģinu iedot arī pa kādai sēkliņai – saulespuķu vai ķirbju.
Paldies par ieteikumiem!
Sveika, Krista,
prieks par Taviem komentāriem un padomiem. Zinu, ka tieši tā Tu visu dari, un esmu arī novērojusi, ka mazā Elza ēd arvien labāk. Cerams, ka dārziņš visu nesabojās. Un vēl, ir svarīgi, ka mazulis ēd “kompānijā”ar pārējiem ģimenes locekļiem.
T\a tikai uz priekšu!
Labvakar.
Atvainojos par jautājumu neīstajā tematā, bet tā kā es neatradu kādu e – pastu vai atpakaļsaikni ar Kristu, es pavaicāšu šeit – varbūt Krista varētu uzrakstīt recepti siļķei kažokā (ja, protams, Krista ko tādu taisa un uzskata par gatavošanas vērtu..). Man ļoti garšo tā, ko var nopirkt mc2. Nesen izdfomāju, ka varbūt pati varu iemācīties…
paldies par uzklausīšanu.
Kristīne.
Sveika Krista, mani interesē Tavs viedoklis par sarkano gaļu bērna uzturā. Abi mani bērni neēd ne cūkas, ne liellopa gaļu. Un vistu – retu reizi. Bet zivis ēd labprāt. Kāda ir Tava pieredze un domas par sarkano gaļu?
Tieši nesen vienā pasākumā bērnu uztura speciāliste stāstīja, ka liellopu gaļa mazu bērnu uzturā ir diezgan svarīga kā dzelzs u.c. vielu avots…. Mana pieredze ir pozitīva, esmu savai Elzai liellopu gaļu devusi galvenokārt maltu, frikadelēs (zupā un ar tomātu mērci) un Bolognese mērcē (mērcei vīnu klāt neleju). Galvenais ir laba gaļas izvēle – vislabāk pirkt liesu šķiņķa gabalu un pašam samalt, vai arī palūgt, lai to tirgū samaļ Tavu acu priekšā. Lielveikalos safasētā gaļa bieži vien sastāv no “svaigas un saldētas” liellopu gaļas, kas nozīmē, ka svaigai gaļai piemaisīts klāt kaut kas sasaldēts, lai sanākt lētāk, un kas tas ir par zvēru vai no kurienes nācis jau vairs skaidrības nav…. es vismaz tādas lietas nepērku ne sev, ne bērnam un citiem arī neieteiktu!
Ja bērns neēd kādu produktu, tad vienmēŗ var provēt to sagatavot citā veidā – varbūt aiziet. Ko Tu līdz šim mēģināji?
Sveika, Krista! Paldies par pārskatu! Vēlējos vaicāt pēc padoma – tieši kāda ražojuma bezpiedevu jogurtu Tu izvēlies? Un – kur Tu ieteiktu pirkt bērnam gatavošanai gaļu?
Elzai pērku Kāruma grieķu jogurtu (tas ir jogurta un saldā krējuma maisījums, tauki 10%, toties nekāda cukura), dažreiz arī Balto bio, gaļu – pirmajā gadā pirku trusi no Dabas Dobes un vistas no Jaunliepu saimniecības (Centrāltirgū lētāk, tās pašas RIMI Klētī dārgāk), savukārt cūkgaļu RIMI Klētī un liellopa gaļas šķiņķi arī RIMI (Īrijā ražotu, garšoja labi, samalu pati).
Liels paldies par izsmeloso informaciju, bija lietderigi un interesanti lasit.
Sveika, Krista! Ipasais paldies par ierakstiem par berniem:) Gribeju pavaicat, varbut Tev ir kadas labas idejas 2-gadnieces dzimsanas dienas svinibam. Busim neliela kompanija – dazi vecaki un dazi berni – uz paris stundam pecpusdienam ar kuku (kukam)un uzkodam. Paldies:)
Piedod – nava gan, ar šito lietu man vēl nav nekādas pieredzes… no tā, ko esmu dzirdējusi, atzīšos, ka mani tās bērnu ballītes drusku biedē, ar “tēmām”, “kostīmiem”, īrētām atrakcijām un saldumu kalniem… tāpēc nebūšu labākais padomdevējs un nezinu arī nevienu ieteikt. Ja esi Tviterī, varbūt pavaicā tur – parasti cilvēki ir ļoti atsaucīgi.
Paldies, bet es laikam neprecizi noformuleju savu lugumu – biju domajusi vairak par ieteikumiem edienkartei (kas pec Tavas pieredzes patik visiem/lielakajai dalai). Es ari neesmu gatava nopietnam bernu ballitem:), bet ar berniem laikam “nekad nesaki nekad”…
Ā nu tad ir cita runa 🙂 No savas pieredzes varu ieteikt sekojošas lietas kā uzkodas, ne nopietnu maltīti:
– dažādu krāsu mazus tomātiņus, ko tagad tirgos var dabūt par lētu naudu. Elza tādus ēd vienu pēc otra ar lielu prieku, veselus, grābjot no bļodas kā bonbongas.
– sieru, sagrieztu šķēlītēs. kaut ko vienkāršu, piemēram Trikātas vai Smiltenes Piena Krievijas (ne lieso). vēl bērniem labi der mini-mocarella bumbiņas
– pilngraudu grissini jeb “maizes nūjiņas” – es tādas pērku Gemosā lielos daudzumos, veselīgāk un stilīgāk nekā vnk maize
– ābolus, bumbierus, dārza mellenes, vēlās avenes. sezonāli, vietēji, veselīgi, bērniem garšo 🙂
– vārītas kukurūzas vālītes, sagrieztas biezās šķēlēs
– no saldumiem ieteiktu izvēlēties kādu vienu vai 2 lietas – piemēram, rupjmaizes ruleti http://krista.lv/2012/12/rupjmaizes-biskvita-rulete-ar-mascarpones-kremu-un-piedzerusiem-kirsiem/ (bez piedzērušiem ķiršiem!), un/vai auzu pārslu cepumus. labāk cept pašam, lai kontrolētu cukura daudzumu. rupjmaizes rulete ir kaut kas, kas traki garšo bērniem, to var izcept un noformēt arī kā torti. ja nevēlies cept pati, labākā alternatīva ir sarunāt ar kādu labu kūkotavu (piem. Muffins&More) mini-mufinu pasūtījumu, palūdzot viņus nepārspīlēt ar cukuru. tur var dabūt arī sāļos mufinus
Ceru, ka noderēs 🙂
Lielais paldies – tiesi tas, ko mekleju:)
Liels paldies par ierakstu, meitai gan tūliņ būs divi gadi, bet tomēr jaunas idejas radās un arī pāris jautājumi..
Vai ir kādi ieteikumi, kur pirkt labas saldētas ogas? Mūsu Rīgas saldētava šogad palika pustukša, laukos ir, bet atvest sanāk tikai pa mazumiņam, jo mašīnā tomēr pakūst..
Un par frikadelēm īsti nesapratu – pa tām 15 minūtēm cepeškrāsnī viņas jau ir gatavas? (t.i. izmērs ir tāds, lai būtu gatavas un ēdamas neapstrādājot?)
No savas puses varu piebilst, ka mūsmājās ātrs rezerves paēdiens ir piena-makaronu zupa. Un jogurtus dodu dzert ar salmiņu, jo meitai patīk ēst pašai (ja ir biezāks, tad drusku pašķaidu). Ā un vēl ēdienu var ātri atdzesēt, ja liek uz saldētavā paturēta šķīvja.