8 svaigi olu dzeltenumi (vislabāk, protams, ņemt lauku olas. no baltumiem uztaisiet bezē cepumus!)
600 ml saldā krējuma
300 ml piena
2 vaniļas pākstis
150 g cukura

Gatavot:

Lielā katlā uz nelielas uguns uzsilda pienu un krējumu kopā ar vaniļas pākstīm, pārgrieztām gareniski uz pusēm, sēkliņas izskrāpētas iekšā piena-krējuma maisījumā. Karsē līdz gandrīz vārošai temperatūrai.

Olu dzeltenumus un cukuru ar mikseri puto, līdz tie kļūst gaiši un apjomā palielinās vairākas reizes – apmēram 10 minūtes. Pielej olām klāt drusku uzkarsētā krējuma, samaisa, tad lej saputotās olas katlā klāt krējumam un pienam, un visu uz vismazākās liesmiņas lēnām karsē nepārtraukti maisot, līdz drusku sabiezē – arī apmēram vēl 10 minūtes. Jāuzmanās, lai olu krēms sabiezē vienmērīgi un nesaiet kunkuļos. Kad pietiekoši sabiezējis, to caur sietu ielej tīrā bļodā (var iztikt bez sieta, tikai tad ar karoti jāķeksē laukā vaniļas pākstis) un atdzesē. Ja saldējumu taisu ziemā, es to šajā punktā izlieku laukā sniegā, bet vasaras svelmē bļodu iemērcu izlietnē ar aukstu ūdeni un ledus gabaliem.

Tad saldējumu vai nu liek saldējuma mašīnā un seko instrukcijām, vai lej lēzenā traukā un liek saldētavā, ik pa stundai kārtīgi ar putuslotiņu samaisot (jāmaisa 3 reizes).

No šī apjoma sanāk 6 dāsnas porcijas. Receptes avots ir Londonas “River Cafe” īpašnieču, Džeimija Olivera skolotāju Rose Gray un Ruth Rogers grāmata “Puddings, cakes and ice creams”. Viņas gan paģēr ņemt 10 olu dzeltenumus, bet man tas šķita par daudz!

Vielas:

cūku pupas (3 cilvēkiem vakariņām pietika ar 1,4 kg, iesk.pākstis)
redīsu bunte
pāris  ļoti gatavi tomāti, var ņemt sarkanus un dzeltenus
pāris mazo balto vai/un lillā sīpoliņu, kas loku galos
bunte ar pētersīļiem
pāris ēdamkarotes kaperu
olīveļļa, citronu sula,  sāls, pipari, kāda lāse balzām vai sarkanvīna etiķa

Gatavot:

Cūku pupas izloba no pākstīm un verdošā ūdenī (bez sāls) vāra 2 minūtes. Nokāš, atdzesē un tad izloba no miziņām – to izdarīt ir mazāk ķēpīgi, kā izklausās, pupu viegli saspiežot pirkstos, tā pati izlec no miziņas.  Esmu novērojusi, ka šis darbiņš labi patīk maziem bērniem – nu, vismaz manai krustmeitiņai, kurai drīz paliks 4 gadi!

No tomātiem, kaperiem un garšaugiem samaisa tādu kā salsu: tomātus sagriež nelielos gabaliņos (ja tomātos ir daudz sēklu un sulas, no tiem būtu jātiek vaļā), apkaisa ar sāli un pipariem, pievieno kaperus, plānās šķēlītēs sagrieztus sīpolus, sakapātus pētersīļus, kādu šļuku olīveļļas, nedaudz citrona sulu un etiķi un visu labi sajauc.

Redīsus sagriež plānās šķēlītēs. Maisa visu kopā: pupas ar redīsiem un salsu, labi sajauc un liek galdā!

Vielas (pusotram litram saldējuma):

3 laimi
200 g cukura
250 g mellenes
300 g kokospiena (apmēram 1 bundža)
400 ml saldā krējuma

Gatavot:

No 1 laima uz smalkas rīves norīvē miziņu, no visiem izspiež sulu. Laima sulu kopā ar miziņu un cukuru nelielā katliņā karsē uz lēnas uguns, līdz cukurs izkūst. Pievieno mellenes, samaisa un vāra pāris minūtes, līdz mellenes sāk izjukt. Atdzesē.

Saldo krējumu saputo mīkstās putās. Atdzisušajam melleņu sīrupam pielej kokospienu, samaisa, tad skaisti violeto ķausi iemaisa putukrējumā un kārtīgi izcilā.

Lej lēzenā traukā un liek saldētavā. Pēc stundas ar putuslotiņu kārtīgi samaisa, atkārto vēl 2 reizes pa stundai. Pasniedz, pārkaisītu ar mellenēm. Ja jums ir saldējuma mašīna, tad lieciet saldējumu tur un aizmirstiet par maisīšanu.

Šis saldējums ir izteikti spirdzinošs, nevis salds, tāpēc tas vairāk garšo pieaugušajiem nekā bērniem. To, protams, var mainīt, palielinot cukura daudzumu.

Receptes oriģināls nāk no 2005. gada žurnāla “Labu Apetīti!”, esmu tam drusku pamainījusi proporcijas un palielinājusi apjomu.

Vielas:

600 ga maltas jērgaļas, vai kopā ar liellopa gaļu (es nopirku RIMI no skata svaigu un labu fasētu malto gaļu, kur 25% bija jērs, pārējais – liellops. nebiju vīlusies)
1 neliels smalki sakapāts sīpols
2 ķiploka daivas
1 tējkarote kaltētu čili pārslu ar visām sēkliņām, vai 1 svaigs čili pipars, sakapāts
neliela buntīte svaigas kinzas
1 tējkarote kumina (Romas ķimenes)
naža gals maltu melno piparu
nepilna tējkarote rupjā sāls

Gatavot:

Miezerī saberž ķiploku, sāli, piparus, čili un kuminu. Visas sastāvdaļas sajauc bļodā, labi samīca un veido plakanus burgerus/kotletes un cep attiecīgi uz grila vai pannas.

Vielas:

(no šī daudzuma sanāk apmēram 1 l saldējuma)

1 kg zemeņu (ļoti garšīgi ir ņemt pusi meža, pusi dārza zemeņu)
200 ml ūdens
200 ml cukurs
1 citrona sula

putukrējums vai un svaigas odziņas pasniegšanai

Gatavot:

Lēzenu bļodu ieliek saldētavā atdzesēties (šis solis izpaliek, ja lietosiet saldējuma mašīnu).

Cukuru aplej ar karstu ūdeni un karsē, līdz cukurs izkusis. Atdzesē. Zemenes pārlasa, lielākās pārgriež uz pusēm, pārlej ar citrona sulu un sablenderē (es to daru dziļā bļodā ar rokas blenderi, bet var lietot arī kādu citu blenderējamo ierīci). Iemaisa zemeņu masā sīrupu, visu lej atdzesētajā bļodā un liek saldētavā, vai attiecīgi saldējuma mašīnā. Dzesējot sorbetu saldētavā, to vajadzētu vismaz 3 reizes ik pa stundai labi samaisīt.

Sorbeta konsistence ir savādāka nekā trekniem saldējumiem – tas neizbēgami būs graudaināks un kraukšķīgāks un ne tik maigs. Sorbeti slikti pakļaujas bumbiņu veidošanai ar apaļajām saldējuma karotītēm, iesaku vienkārši grābt no trauka neregulāras formas gabalus un neuztraukties par izskatu – garša būs satriecoša. Sorbetu, protams, var ēst tāpat vien, bet man patīk to pārliet ar mīkstās putās sakultu putukrējumu un pārkaisīt ar svaigām odziņām:

Vielas:

aprikozes
pāris ēdamkarotes cukura (baltais vai gaiši brūnais Demerrera)

pasniegšanai – vaniļas saldējums vai putukrējums, vai nekas

Gatavot:

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem. Aprikozes nomazgā, nosusina, pārgriež uz pusēm, izņem kauliņus un cieši vienu pie otras ar griezuma pusi uz augšu kārto karstumizturīgā seklā traukā. Pārkaisa ar cukuru, trauku viegli pārsedz ar foliju un cep 20 minūtes, tad vēl 5-10 minūtes bez folija.

Var pasniegt siltas vai aukstas, vienas pašas vai ar saldējumu vai putukrējumu.

Šādi gatavotām aprikozēm uzplaukst intensīva, saldskāba garša, kas nedaudz atgādina aprikožu ievārījumu.  Receptes ideju ieguvu Naidžela Sleitera grāmatā “The Kitchen Diaries”.

Daži vispārīgi padomi gaļas marinēšanas sakarā:

• marinēšanai lietojiet stikla vai plastmasas, ne bleķa traukus;
• gaļai nav jābūt noslīkušai marinādē, bet gan no visām pusēm tās apņemtai. marinēšanas procesā būtu labi to pāris reizes apmaisīt;
• marinādes sastāvdaļu daudzumi nav uzrādīti, jo es tos nekad nemēru – ticiet man, tiešām nav lielas nozīmes, pāris ķiploka daivas vai olīveļļas karotes šurpu vai turpu;
• pusi dienas gaļa mierīgi var marinēties istabas temperatūrā, uz nakti gan jāieliek ledusskapī;
• ja vēlaties ar marinādi apslacīt gaļu grilēšanas laikā, noteikti atlejiet nedaudz marinādes šim nolūkam pirms tajā tikusi iemērkta jēla gaļa;
• ja marinētajai gaļai jāpavada krietns laiks ceļā vai arī apstākļos, kur nav pieejamas dzesēšanas ierīces (piemēram, laivu braucienos), iešaujiet iepriekšējā naktī plastmasas trauku ar marinēto gaļu saldētavā. Tad tā būs gatava lietošanai aiznākamajā dienā, pamazām atkūstot, turklāt kalpos par dzesēšanas elementu blakus noliktiem dzērieniem.

Sinepju-brūnā cukura marināde, brīnišķīgi piemērota jēra ribām, kas ceptas porciju gabalos

Vielas: Dižonas sinepes (parastās, ne graudainās), gaišbrūnais cukurs. Gatavot: gaļas gabalus no abām pusēm apsmērē ar sinepēm, tad iemērc šķīvī ar cukuru, lai aplīp no abām pusēm. Šādi sagatavotu gaļu nav jāmarinē, to var cept uzreiz!

Olīveļļas-rozmarīna-ķiploku-citronu marināde, piemērota cūkas un tītara gaļai

Vielas: olīveļļa, no rozmarīna zariņiem nobraucītas lapiņas, pāris ķiploka daivas, pāris citronu sula un ar kartupeļu mizojamo nazi nomizotas plānas dzeltenās mizas šķēlītes, rupjais sāls, malti melnie pipari. Gatavot: Rozmarīnu, ķiploku, sāli, piparus un citrona mizu saberž (vai nu piestā, vai vienkārši bļodā ar koka karoti) vai kā nebūt sadauza ar naža kātu, lai izdalās smaržīgās eļļas. Samaisa kopā ar olīveļļu un citrona sulu un šajā marinādē iecilā porciju gabalos sagrieztu gaļu, labi samaisot.

Olīveļļas-salvijas-citronu-marināde, piemērota teļa gaļai

Vielas: olīveļļa, sauja svaigu salvijas lapu, pāris citronu sula un ar kartupeļu mizojamo nazi nomizotas plānas dzeltenās mizas šķēlītes, rupjais sāls, malti melnie pipari. Gatavot: Salviju, citrona mizu, sāli un piparus saberž/sadauza, lai izdalās smaržīgās eļļas, un samaisa kopā ar olīveļļu un citronu sulu. Lej virsū porciju gabalos sagrieztai teļa gaļai, labi samaisa.

Saldskābi asā marināde, piemērota cūkgaļai, vistas un tītara gaļai

Vielas: zemesriekstu eļļa, sojas mērce, medus, rīvēts svaigs ingvers, sakapāti svaigi čili pipari ar visām sēklām, pāris citronzāles stibas (iedauzītas resnākajā galā), pāris ķiploka daivas, pāris laimu vai citronu sula. Gatavot: Visas marinādes sastāvdaļas sajauc un iemērc tajā gaļu, labi samaisot.

Balzāmetiķa-olīveļļas-timiāna marināde, piemērota liellopu filejai

Vielas: olīveļļa, nedaudz balzāmetiķis, svaigs timiāns, sāls, pipari (vēlams drupināti vai rupjāk malti). Gatavot: gaļu sagriež porciju gabalos, pārlaista ar olīveļļu un nedaudz balzāmetiķa (uz vienu 1-1,5 kg fileju ņemu 2-3 ēdamkarotes etiķa), pārkaisa ar no zariem nobraucītām timiāna lapiņām, sāli un pipariem, visu labi samaisa.

Šeit ir manā ģimenē īpaši iecienīta, ļoti interesanta Džeimija Olivera recepte – cūkgaļas filejas, marinētas kečupā!

Lūk visa Džeimija Olivera grilrecepšu izlase

Atcerieties arī par Brīnišķīgajiem Burgeriem un Jēra Ribām! Līgo līgo

Vielas:

3 l piena
1 kg biezpiena – esmu taisījusi gan ar pilnpiena, gan vājpiena, neredzu lielu starpību
100 g sviesta
100 ml salda krējuma vai 3 ēdamkarotes skāba krējuma
2 olas
2,5 tējkarotes sāls
3 tējkarotes ķimenes

dubultā salocīts marles gabals

Gatavot:

Lielā katlā pienu uzkarsē gandrīz vārošu, iedrupina iekšā biezpienu un ar koka karoti maisot karsē, līdz atdalās caurspīdīgas sūkalas. Olas samaisa kopā ar krējumu, ķimenēm, sāli un gabalos sadalītu sviestu. Marli samitrina aukstā ūdenī un ieklāj caurdurī, kas ielikts izlietnē. Katla saturu lej virsū marlei un aiz stūriem cilājot, notecina sūkalas. Siera masu tūliņ pat liek atpakaļ katlā un uz lēnas uguns karsē kopā ar sakultajām olām, visu laiku sparīgi maisot un vaktējot, lai nepiedeg. Sieram jākļūst viengabalainākam un drusku staipīgam – ja karsēs īsāku laiku, siers būs irdenāks, ja ilgāku – stingrāks. Es parasti karsēju apmēram 10 minūtes.

Tad “sien” sieru – atkal liek iekšā tajā pašā ar marli izklātajā caurdurī, stingri saņem kopā marles stūrus, izspiežot slapjumu, virsū uzliek šķīvīti un virs šķīvja slogu. Kad siers atdzisis, to ieliek ledusskapī, arī zem sloga (piemēram, arbūza gabala vai zaptes burkas). Nākošajā dienā uzmanīgi noloba marli un sieru satin cepampapīrā.

No šāda produktu daudzuma sanāk 1,1 kg smags ritulis. Var, protams, viena liela siera vietā siet vairākus mazākus, lai ir, ko nest ciemos. Lustīgu līgošanu!

Vielas:

4 citroni
250 Ricotta siera
1 l saldais krējums
200 ml piens
10 olu dzeltenumi
200 g cukurs

Gatavot:

Ja arī jums mājās nav saldējuma mašīnas, ielieciet lēzenu trauku – piemēram karstum-un-aukstumizturīgu biezu stikla šāli – saldētavā, lai atdziest. Šīs receptes apjomam būtu nepieciešams 3-litrīga tilpuma trauks.

Lielā katlā ielej krējumu un pienu un uz nelielas uguns uzsilda līdz gandrīz vārošs, bet gluži vēl nevārās. Olu dzeltenumus un cukuru  ar mikseri puto, līdz sanāk bāls, biezs un apjomā ievērojami palielinājies gogelmogelis (apmēram 10 minūtes). Pielej olu masai nedaudz karstā krējuma, samaisa, tad olu masu lej katlā ar krējumu, un ar koka karoti maisot karsē uz ļoti mazas liesmiņas, līdz tas sabiezē (vismaz 10 minūtes). Šis ir bīstamākais moments visā saldējuma gatavošanas procesā – ja uguns būs par lielu vai nemaisīsiet pietiekoši bieži, olu dzeltenumi sarecēs vai masa var katla malas piedegt, tāpēc vaktējiet to rūpīgi! Kad dzeltenais saldais ķausis katlā ir drusku sabiezējis, noņemiet no uguns un ļaujiet atdzist. Šo procesu var paātrināt, ievietojot katlu aizkorķētā izlietnē ar aukstu ūdeni un ledus gabaliem, vai ziemā vienkārši izliekot ārā kupenā. Kamēr saldējums dziest, citroniem izspiež sulu un ar smalku rīvīti norīvē dzelteno miziņu.

Kad olu masa atdzisusi, tajā iemaisa citronu sulu, miziņu un rikotas sieru, lej atdzisušajā traukā un liek saldētavā. Tagad jums būs jādara saldējuma mašīnas darbs, proti, ik pēc 45 minūtēm trauks ar saldējumu jāņem laukā un rūpīgi ar putuslotiņu vai karoti jāsamaisa. Maisīšanas jēga ir panākt, ka saldējums sasalst vienmērīgi, tādējādi iegūstot patīkamu, maigu konsistenci. Pavisam kopā saldējums būtu jāapmaisa reizes 3-4, un tad jāatstāj uz nakti sasalt. Tāpēc labāk šo operāciju sākt dienas pirmajā pusē, lai nav pa nakti jāliek modinātājs un jāceļas maisīt saldējums

Ja jūsu rīcībā ir saldējuma mašīna, lejiet gatavo saldējumu tur iekšā saskaņā ar instrukcijām un tā izdarīs pārējo.

Pirms pasniegšanas saldējumu vajadzētu izņemt no saldētavas atlaidināties apmēram pusstundu.

Šo recepti atradu slavenās Londonas “River Cafe” īpašnieču, Džeimija Olivera skolotāju Rose Gray un Ruth Rogers pavārgrāmatā “Puddings, Cakes&Ice Creams”. Esmu abām dāmām bezgala pateicīga par teikumu, ar ko beidzas katra saldējuma recepte: “liec saldējuma mašīnā un seko ražotāja instrukcijai vai lēzenā traukā un to trauku saldētavā, apmaisi ik pēc pusstundas vai tamlīdzīgi“. Šis teikums bija izšķirošais grūdiens, pēc kura ar lielu entuziasmu un labiem panākumiem metos taisīt saldējumus.