Kā saka Džeimijs Olivers, risotto prasa jūsu nedalītu uzmanību un mīlestību apmēram pusstundu. Tā arī visa māksla! Šī recepte pabaro 4 ļoti izsalkušus vai 6 viegli izsalkušus pieaugušos.

Vielas:

apmēram 1,5 l vistas vai dārzeņu buljons (var izmantot buljona kubiņus)
400 g Carnaroli vai Arborio rīsi
svaigas (apmēram 400 g) vai saldētas gailenes (es ņemu divus 200 ml trauciņus)
1 liels vai 2 nelieli sīpoli
3 vidēji lieli seleriju kāti
2 ķiploka daiviņas
150 ml sausais vermuts vai baltvīns
75 g sviests
100 g sarīvēts Parmas vai cits cietais siers
pāris timiāna zariņi
neliela buntīte pētersīļu
sāls, pipari, olīveļļa cepšanai

Gatavot:

Svaigas gailenes notīra un sagriež/salauž palielos gabalos, pannā vidēji lielā karstumā olīveļļā un sviestā apcep. Saldētas jau saceptas gailenes iepriekšējā naktī ledusskapī atkausē.

Visus dārzeņus sīki sakapā.

Uzsilda buljonu. Lielā katlā ar biezu dibenu nelielā karstumā olīveļļā un 25 g sviestā sasautē sīpolu un seleriju. Pievieno ķiploku un sautē vēl kādu minūti. Ķiploku parasti liek klāt vēlāk, jo tam ir tendence ātrāk apdegt, un apdedzis ķiploks kļūst rūgtens. Tad ieber rīsus, labi izmaisa un palielina karstumu/uguni līdz vidēji lielai. No šī brīža katlu atstāt nedrīkst! Rīsus visu laiku „jākustina“, maisot, tā lai tie kļūtu caurspīdīgi un drusku sāk sprakšķēt. Pielej vermutu vai vīnu, un turpina maisīt, līdz alkohols iztvaikojis un atdevis rīsiem savu aromātu.

Tālāk, jāsamazina karstums/liesma un ar zupas kausiņu lēnām jālej klāt buljons. Pielej vienu karoti un maisa, līdz rīsi to uzsūkuši. Lej nākamo, un atkal izmaisa. Doma ir tāda: katru nākamo karoti jālej tad, kad iepriekšējā ir gandrīz pilnībā uzsūkta. Pa vidu var drusku piebērt sāli un nogaršot, vai vajag vēl. Ar sāli uzmanieties, labāk to likt mazāk nekā vairāk, jo sāls ir gan buljonā, gan Parmas sierā, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt. Pēc pirmajām divām karotēm pievieno saceptās gailenes un timiāna lapiņas.

Risotto visu laiku jāturpina maisīt, un kad buljons jau iet uz beigām, jāsāk nogaršot, lai vaktētu, vai rīsi nav jau gatavi (paies apmēram 15-20 minūtes). Rīsiem nav jābūt pavisam mīkstiem, labi, ja vidū tie vēl nedaudz stingri – te nu gala lēmums pieder katram pavāram pēc savas patikšanas. Beigās katlu noņem no uguns un iemaisa 50 g sviesta, pētersīļus un sarīvētu Parmas sieru. Pasniedz nekavējoties!

Vielas:

300 g vistas aknu
2 ēdamkarotes kļavu sīrupa
2 ēdamkarotes heresa (šerija) etiķa
sāls un pipari
olīveļļa, piciņa sviesta cepšanai

pasniegšanai – tumšas salātu lapas ar spēcīgu garšu – piemēram, spināti, rukola, biešu lapiņas, radiccio

Gatavot:

Uz diviem šķīvjiem izkārto tīras salātu lapas.

Aknas nomazgā aukstā ūdenī, nosusina sausas un nogriež klātesošos tauku krikumus, asinsvadus un citus “netīrumus”. Pannā uzkarsē olīveļļu ar sviestu un vidējā karstumā aknas apcep no visām pusēm tā, lai vidū vēl drusku sārtas, bet ne jēlas. Pielej sīrupu un etiķi un visu labi samaisa – aknas pārklāsies ar tādu kā glazūru, kas pie viena būs arī mērce salātiem. Pārkaisa ar sāli un pipariem, un vēl karstas liek virsū uz salātu lapām. No pannas ar karoti sasmeļ visu gardo mērcīti, ko arī pārlej salātiem.

Heresa etiķa vietā var eksperimentēt ar citiem, piemēram dažādiem augļu/ogu etiķiem (aveņu, cidoniju u.c.).

Receptes avots ir Naidželas Losones (Nigella Lawson) grāmata “Nigella Express”, kur esmu radusi daudzas veiklas receptes un viltīgus kulināros īsceļus.

Vielas:

1/2 l saldais krējums
200 ml auksta ūdens
4 ēdamkarotes cukurs
1 vaniļas pāksts
3 tējkarotes pulverveida želatīns

pasniegšanai – svaigu vai saldētu ogu mērce

Gatavot:

Želatīnu krūzītē vai bļodiņā aplej ar 100 ml auksta ūdens un atstāj uzbriest vismaz 15 minūtes. Krējumu kopā ar cukuru, atlikušo ūdeni un vaniļas pāksti (pārgriež gareniski uz pusēm, krējumā iekšā ar nazi izskrāpē sēkliņas un iemet arī pāksts gabalus) uzsilda, bet nevāra. Noņem no uguns un iemaisa uzbriedināto želatīnu, labi samaisa, lai želatīns izkūst. Atstāj drusku padzist un piesātināties ar vaniļas garšu. Ar zupas kausiņu vai caur sietiņu lej mazos trauciņus vai espresso krūzītēs, vairoties, ka tajos iekrīt vaniļas pāksts gabali, tad liek ledusskapī uz vismaz 4 stundām vai pa nakti.

Pirms pasniegšanas ar nazi atdala Panna Cottu no trauciņu malām, apklāj ar šķīvīti un izkrata laukā. Var pasniegt pilnīgi bez nekā, vai ar karoti ogu sīrupa/šķidras zaptes, vai sablenderētām saldētām ogām. Vasarā, protams, dekorējiet ar svaigām ogām!

Vielas:

50 g mīksta sviesta istabas temperatūrā + vēl drusku formas iesmērēšanai
100 g gaišbrūnā cukura (vislabāk ņemt demerera nerafinēto cukurniedru, tas piešķirs īpašu garšu)
4 lieli vai 5 mazāki ļoti gatavi banāni (kopā ar mizām svars apmēram 600 g)
250 g milti
1 ola
3 tējkarotes cepamā pulvera
1 tējkarote sāls
šķipsniņa rīvēta muskatrieksta
apmēram 150 g rupji sakapātu valriekstu vai pekanriekstu kodolu

Gatavot:

Ķieģelīša formu, apmēram 20 cm garu, izsmērē ar sviestu. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.

Banānus nomizo un bļodā labi sastampā – to var darīt ar kartupeļu stampu vai vienkārši koka karoti, nekāda tehnika te nav nepieciešama. Citā bļodā sviestu saputo ar mikseri, pievieno olu, atkal saputo, pieliek cukuru un sakuļ viendabīgā masā. Pa daļām iemaisa banānus, tad arī pa daļām ar metāla vai kādu nebūt sietiņu iesijā miltus kopā ar  cepamo pulveri, sāli un muskatriekstu, un visu labi izcilā. Miltu sijāšanas mērķis ir iedabūt mīklā iekšā vairāk gaisa, lai viņa cepoties labāk uzceļas, bet ja jums nav pa rokai sietiņš, bez sijāšanas var arī iztikt. Visbeidzot pievienojiet riekstus, un atkal labi samaisiet.

Mīklu lej iekšā formā, izlīdzina virsu un liek krāsnī cepties pusotru stundu. Pēdējo pusstundu maizi vajadzētu viegli pārklāt ar foliju, lai neapdeg virsma. Atdzesē un griež biezās šķēlēs. Ja ir vēlēšanās atdzisušo maizi baudīt siltu, šķēles var tosterī katru atsevišķi apgrauzdēt. Mmmmm

Vielas (2 martini glāžu piepildīšanai. daļa=50 ml)

2 daļas džina
1 daļa plūškoka sīrupa
1 daļa sausā Martini
1 laima sula + drusku miziņa noformēšanai

Gatavot:

Visu salej šeikerī ar ledu, labi sapurina un lej martini glāzēs. Noformē ar laima miziņas skruļļiem, ko visērtāk nogriezt ar speciālu zesteri, kas redzams bildē.

Priekā!

Vielas:

500 g labas kvalitātes ne pārāk treknas maltas cūkgaļas
1 ola
2 citronzāles stibas
pusīkšķa izmēra invgera gabals
1 šalotes sīpols vai vidēja izmēra dzeltenais sīpols
maza buntīte loku
maza buntīte kinzas
1 svaigs čili pipars vai pustējkarote Sambals Oeleks (ellīgi stipra čili pasta, ko var nopirkt mazās burciņās)
2 ķiploka daiviņas
nepilna tējkarote sāls
drusku svaigi malti melnie pipari
neitrāla eļļa cepšanai – piemēram zemesriekstu vai vīnogu kauliņu

Gatavot:

Ingveru, ķiploku un sīpolu nomizo, čili izņem sēklas (tās var atstāt arī iekšā, ja nebaidaties no asumiem). Citronzālei noloba ārējo mizas kārtiņu un apgriež sakaltušos galus. Visas šīs garšvielas sīki sasmalcina – visērtāk to izdarīt, sametot visu kopā iekšā mazā, elektriskā kapātājā, bet ja tāda nav, kapājiet katru atsevišķi (ingveru sarīvējiet). Sakapā arī kinzu un lociņus.

Bļodā visas garšvielas un olu labi samīca kopā ar gaļu un veido kotletītes, ko cep vidējā karstumā tā, lai apkārt ir kraukšķīga garoziņa un vidū būtu līdz galam izcepušās. Tās var pasniegt kopā ar rīsiem un/vai sasautētiem Pak Čoi vai spinātiem.

Iedvesmas avots šai receptei ir Naidžela Sleitera (Nigel Slater) grāmata “Appetite”.

Diemžēl nevaru lepoties, ka šo vienkāršo un ģeniālo ideju izdomāju pati – tā ienāca prātā Deividam Loftus, Džeimija Olivera fotogrāfam, kad viņi Itālijā strādāja pie grāmatas “Jamie’s Italy”. Tur arī atradu šo “recepti”.

Vielas:

Gaišās vīnogas bez kauliņiem. Var likt arī citas, bet galvenais, lai tās nebūtu skābas.

Gatavot:

Vīnogas ieliek saldētavā. Ja ieliksiet no rīta, vakarā jau būs “gatavas”, vai arī atstājiet uz nakti. Pirms pasniegšanas kādu minūti patur istabas temperatūrā.

Džeimijs iesaka kopā ar šo desertu pasniegt grappu un šokolādi.

Man ienāca prātā, ka šādi saldētas vīnogas varētu labi kalpot sorbeta vietā smalkās vakariņās, kur starp zivju un gaļas ēdieniem mēdz pasniegt mazu lodīti neitrāla sorbeta “garšas paletes attīrīšanai”. Mājās sarūpēt sorbetu izklausās pēc čakara, bet vīnogas iemest saldētavā un tad izvilkt laukā un uzlikt uz šķīvja ir ne tikai vienkārši, bet arī uzjautrinoši. Pati tā darīju Vecgada  svinībās ar labiem panākumiem

Vielas (4 izsalkušām pieauguša izmēra personām):

500 g maltas liesas liellopa gaļas
1 vidējs sīpols
1 liels vai 2 nelieli seleriju kāti
1 vidēji liels burkāns
2 ķiploka daivas
2 400g bundžas tomāti savā sulā (kapāti vai veseli, bet noteikti NE jau gatava mērce)
1 ēdamkarote tomātu pastas
1 ēdamkarote žāvētas raudenes (oregano)
sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas
apmēram 1/3 pudeles sarkanvīna
olīveļļa un sviesta piciņa cepšanai
Parmas vai kāds cits ciets siers pārkaisīšanai

Spageti makaroni pasniegšanai

Gatavot:

Visus dārzeņus notīra un smalki sakapā (es to daru mazā, elektriskā smalcinātājā, kas ir baigi ērti). Dziļā pannā vai katlā ar biezu dibenu uzkarsē drusku olīveļļu, iemet sviesta piciņu un uz nelielas liesmiņas lēni sasautē dārzeņus mīkstus. Izņem laukā un noliek malā bļodā, pannu izslauka sausu un atkal ielej tur nedaudz olīveļļu. Liek pannā gaļu un uz vidēji lielas uguns apcep brūnu, visu laiku ar koka lāpstiņu maisot, cenšoties to sadalīt mazos gabaliņos. Tad liek klāt dārzeņus, tomātus, pastu, oregano, drusku sāli un piparus un visbeidzot pielej šļuku sarkanvīna. Visu labi samaisa un uz vismazākās uguns lēni sautē 1 stundu, ik pa brīdim apmaisot un pielejot vēl drusku vīna (vai karsta ūdens) tā, lai mērce neizvārās sausa. Beigās nogaršo un piekoriģē sāli un piparus.

Pasniedz ar spageti vai citiem garajiem makaroniem, pārkaisītu ar svaigi rīvētu sieru. Jau gatavu sarīvētu sieru plastmasas paciņās neieteiktu pirkt, DAUDZ labāk un lētāk ir paņemt siera gabalu un uzrīvēt virsū tieši pirms ēšanas. Viss, kas vada laiku veikalu plauktos, sakapāts smalkos gabalos, ir mazāk kvalitatīvs par līdzvērtīgu mantu vienā veselā gabalā, jo ātrāk bojājas, un tāpēc bieži vien ir pilns ar konservantiem.

laikraksta Financial Times nedēļas nogales pielikumā. Tās autors ir britu pavārs Rowley Leigh, kas saimnieko smalkā Londonas restorānā “Cafe Anglaise”.

Vielas:

smilšu mīklai

180 g miltu
100 g auksta sviesta (tieši no ledusskapja) + vēl drusku formas iesmērēšanai
šķipsniņa sāls
2 ēdamkarotes cukura
2 olas dzeltenumi
2 ēdamkarotes auksta ūdens

1 ola + 1 ēdamkarote piena

pildījumam:

2 citroni ar skaistu, nebojātu mizu
4 olas + 1 dzeltenums
150 g pūdercukurs
150 ml saldais krējums

pūdercukurs pārkaisīšanai

Gatavot:

Lūdzu lūdzu nepērciet smilšu mīklu veikalā – tur to parasti taisa ar margarīnu sviesta vietā, tāpēc rezultāts nebūs ne uz pusi tik labs. Mājās taisīta mīkla ir nesalīdzināmi labāka, turklāt tā ir tik garda, ka var ēst kumosiem.

Vārdu sakot, lielā bļodā ieber miltus, cukuru un sāli. Mazākā bļodiņā olu dzeltenumus sajauc ar ūdeni. Sviestu uz rīves lielākajiem zobiņiem ierīvē miltu bļodā. Citās smilšu mīklas receptēs parasti rakstīts – sviestu iekapā miltos maziem gabaliņiem. Neatceros vairs, kurā grāmatā manīju rīvēšanas metodi, manuprāt, tā ir visērtākā. Atgādinu – šajā gadījumā ir no svara, ka sviests tiešām ir auksts un ciets nevis mīksts istabas temperatūrā!  Ar rokām jauc miltus, cukuru un sviestu, kamēr tie atgādina rupjas smiltis – tas notiks pavisam ātri. Tad pievieno olas un ar rokām veikli samīca mīklu kamolā.

Šajā brīdī vairums recepšu teikts, ka mīklas kamols jāliek ledusskapī uz pāris stundām. Esmu tā darījusi, bet tad mīkla sacietē un to ir gandrīz neiespējami izrullēt plānu (variantos par mīklas griešanu šķēlēs un tad lipināšanu kopā negribu iedziļināties – murgs!). Manuprāt, tas pats efekts tiek panākts, mīklu dzesējot jau izrullētu.

Tātad, jāsagatavo apmēram 23 cm diametra “tartes” forma ar viļņainām malām (vēlams tāda ar izņemamu dibenu), to izsmērējot ar sviestu un viegli izkaisot ar miltiem. Mīklu uz miltainas virsmas izrullē apmēram puscentimetru biezu un uzmanīgi ieklāj formā. Ja viņa saplīst, tas nekas – lēnām un pacietīgi lipiniet klāt noplīsušos gabalus un aizlāpiet caurumus, lai nav spraugas, un uzlociet to uz augšu tā, lai maliņas arī labi noklātas. Tagad formu ar visu mīklu lieciet ledusskapī uz 2 stundām.

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.

Sagatavotajā formā virsū mīklai ieklāj atbilstoši piegrieztu cepampapīru un ieber pāris saujas kaltētu pupiņu – tas nodrošinās, ka mīkla cepoties necelsies uz augšu. Šo kūkas pamatnes priekš-cepšanas metodi angliski sauc “baking blind” – kūka ir “akla”, jo tajā vēl nav pildījuma. Cep 15 minūtes, tad izņem no krāsns, noņem cepampapīru ar pupiņām (tās var saglabāt burkā līdzīgiem mērķiem un izmantot bezgalīgi daudz reižu), formu atkal ieliek krāsnī uz 5 minūtēm, lai viegli apbrūnē. Pa to laiku viegli sakuļ olu ar pienu un tiklīdz pamatne iznāk no krāsns, to no iekšpuses rūpīgi ar otiņu izsmērē ar olas-piena maisījumu – tas radīs tādu kā aizsargplēvīti un aizdrīvēs iespējamās spraugas, kas neļaus šķidrajam pildījumam sūkties cauri.

Pildījumam no abiem citroniem ar smalku rīvīti norīvē miziņu un izspiež sulu. Viegli sakuļ olas ar cukuru, pievieno saldo krējumu, tad citronu sulu ar miziņām un lej iekšā priekšizceptajā formā. Krāsnī uzreiz samazina temperatūru līdz 150 grādiem. Uzmanīgi liek formu cepeškrāsns vidējā līmenī un cep 1 stundu 10 minūtes. Gatavai kūkai pildījumam nevajadzētu būt šķidram, nedz arī gluži cietam, bet tādam drusku “ļodzīgam”, kad pakustina formu. No virspuses pildījums būs drusku apbrūnējis.

Ļauj kūkai pilnīgi atdzist, pirms to ņem ārā no formas un uz lēzena šķīvja ledusskapī atdzesē (ideālā gadījumā pa nakti). Pirms pasniegšanas tarti viegli pārkaisa ar pūdercukuru (piemēram, lietojot metāla sietiņu). Dekorēt var arī pagalam smalki – piemēram, pagājušā gada novembrī mana draudzene Līva Stokholmā šādu tarti burvīgi izdekorēja ar pūdercukuru par godu citas draudzenes Malinas dzimšansdienai, turklāt vēl pašās beigās nevērīgi uzmeta virsū no saldētavas izvilktus jāņogu ķekarus:

PS No pārpalikušajiem olbaltumiem uztaisiet bezē cepumus! Ja šodien vairs nav spēka, noglabājiet tos ledusskapī tīrā bļodiņā un taisiet rīt.

Diemžēl jaukās ķemmītes – angliski scallops – nav gluži lētas, tomēr vēlaizvien izcili piemērotas Īpašiem Gadījumiem, kad vēlaties palutināt sevi un/vai mīļoto cilvēku.

Vielas:

pāris ķemmītes katram ēdājam – uzkodai pietiks kādas 3
sviests
olīveļļa
1 citrona sula
sāls, pipari

grauzdēta maizīte un/vai dažas salātu lapas pasniegšanai

Gatavot:

Ķemmītes nevajadzētu likt uz pannas tieši no ledusskapja, būtu labi tās kādu pusstundu paturēt istabas temperatūrā. Sākumā tās noskalo aukstā ūdenī un nosusina sausas. Uzkarsē grilpannu vai parasto pannu, ielej tur nedaudz olīveļļas, iemet nelielu sviesta piciņu un sakarsē. Tad pannā liek ķemmītes un cep no abām pusēm viegli iebrūnas – tas jādara uz palielas uguns veikli, tā lai tās nesautējas.  Ķemmītes ēd arī jēlas, tātad tām nav jāizcepas pilnīgi cauri līdz vidum. Savukārt pārcepot tās var kļūt sīkstas un mazāk gardas.

Ja jums ir grilpanna, ar to var veidot skaistas rūtiņas, kā redzams bildē: mazos spilventiņus cepšanas vidū vienkārši pagriež citā virzienā un ar karoti/lāpstiņu uzspiež ar virsū. Pēc apgriešanas uz otru pusi dara tāpat.

Kad ķemmītes jau apgrieztas un tūliņ nāks gatavas, uzlejiet uz pannas citrona sulu, iemetiet klāt nelielu sviesta piciņu un visu labi sakratiet – tādējādi ķemmītes parklāsies ar citronīgu glazūru. Lieciet uz šķīvja, apkaisiet ar drusku sāli un pipariem un pārlejiet pāri atlikušos mērces pilienus.