Nezinu, kā jūs, bet es pēdējos gados pārāk reti iegriežos grāmatnīcās – viss notiek caur e- vai i-, sākot ar recenziju lasīšanu par to, ko tad būtu interesanti pirkt, līdz gala produktam, kas nonāk elektroniskajā lasāmierīcē. Izņēmums ir pavārgrāmatas, ko turpinu pirkt papīra formātā praktisku iemeslu dēļ – man patīk izdarīt piezīmes ar roku, ar lapiņām atķeksēt mīļākās receptes un šad tad vienkārši ar mīlestību pašķirstīt kaut ko no savas kolekcijas, ko mana divgadīgā meita Elza sauc par “ņam-ņam grāmatām”.
Kad personiskā kolekcija apnikusi un gribas kaut ko vairāk, iesaku doties uz mākslas, dizaina un kulināro prieku grāmatu veikalu LukaBuka blakus Operas kasēm. Tur var pavadīt stundas, lapojot brīnišķīgi skaistas, dažādas un pārsteidzošas grāmatas, kādas citos veikalos neatradīsiet. Ļoti patīkams veids, kā nozagt kripatu laika darbdienai un rūpīgi izvēlēties dāvanu sev vai kādam draugam. Es izvēlējos trīs grāmatas:
Džeinas Meisones grāmata “All you knead is bread” noderēs, lai saprastu, kā cept maizīti. Papildus 50 receptēm no visas pasaules šajā grāmatā ir pamatīgi, bet pietiekoši vienkārši paskaidroti visādi svarīgi sīkumi – kas ir “sourdough” jeb ierauga maize un kā to gatavot, kādas ir priekšrocības dažādiem veikalā nopērkamiem raugu veidiem (sausais, šķīstošais un svaigais), kā pareizi raudzēt un mīcīt atšķirīgas mīklas, vai un kādus palīglīdzekļus (mikserus, raudzējamos groziņus u.c.) izvēlēties. Šajā grāmatā uzzināju, ka kaltētas piedevas – sēkliņas, augļus, riekstus – pirms pievienošanas mīklai labāk izmērcēt, lai tie cepoties neatņem maizei mitrumu. Es pati no šīs grāmatas visbiežāk cepu sodas maizi, kas ir gatava nepilnas stundas laikā.
Barbaras Kafkas grāmata “Vegetable Love” ir enciklopēdijas apjoma veltījums dārzeņiem visplašākajā nozīmē, ieskaitot sēnes un nezāles. Tā nav domāta tikai veģetāriešiem – daudzas no 750 receptēm iekļauj arī zivis un gaļu. Liela daļa grāmatas ir veltīta niansētam aprakstam par dārzeņu un augu izcelsmi, kā arī praktiskiem skaidrojumiem par uzglabāšanu un visiem iespējamiem gatavošanas veidiem (piemēram, baklažāna aprakstam seko 30 receptes ieskaitot veģetārās, gaļas un dažādas etniskas variācijas). Noderēs gan tiem, kas beidzot grib saprast visu par artišokiem, gan tiem, kas priecāsies uzzināt, ka bok choy un pak choy ir radinieki, nevis viens un tas pats kāposts. Es, šīs grāmatas mudināta, beidzot saņēmos uztaisīt Romesco mērci – sanāca izcili, noteikti noprovējiet!
Visubeidzot, grāmata ar tik klišejisku nosaukumu un aprakstu, ka parasti no tādām būtu vairījusies, bet pašķirstot atklājās, ka tā ir pilna ar vienkāršām receptēm, kas noderēs jebkuram aizņemtam cilvēkam, kam ikdienā jāpabaro liela ģimene. “Mad Hungry: Feeding Men and Boys” autore ir amerikāņu viesmīlības ikonas Martas Stjuartes kolēģe un līdzgaitniece. Es no šīs grāmatas esmu taisījusi vairākas jaunas lietas, piemēram kale kāpostu čipšus un šakšuku jeb olas tomātu mērcē.
Tieši sestdien biju iegriezies, vairāk jau pēc žurnāla Modernists eksemplāra, bet pakavējos nedaudz ilgāk. Vairāk jau piesaistīja dizaina un arhitektūras grāmatas, kuras tur ir stipri lielā pārsvarā. Kulinārijas darbi kaut kā bija paslīdējuši garām nepamanīti. Pats veikals gan tāds kā stends, taču arī tas der 🙂
Paldies, Krista, par jaukajām idejām un receptēm!
Šis raksts par pavārgrāmatām mudināja mani uzrakstīt un atzīties, ka arī man, tieši tādu pašu apsvērumu dēļ, patīk pavārgrāmatas papīra formātā…:-)
Jau kādu gadu manas visvairāk lietotās pavārgrāmatas ir Yotam Ottolenghi “Plenty” un “Jerusalem”, kas lika pārvērtēt manu ēdienkarti. Un tā kā man ļoti patīk gatavot, tad ar vislielāko prieku izmēģinu kaut ko jaunu un neierastu. Mans jaunatklājums bija baklažāni un butternut squash. Dievīgi!
Lai arī Jums turpmāk veicas iepriecināt mūs ar savām receptēm un pārdomām! Paldies.
paldies par iedvesmu! Pasūtīju Dārzeņu mīlu 🙂