Kopš runājos ar radiem un paziņām par domu kandidēt uz Saeimu, esmu daudz dzirdējusi jautājumus “kāpēc tev tas ir vajadzīgs?”, “ko tu gribi dabūt?” un “traka esi, kāpēc tu gribi sev to nodarīt?”. Šie jautājumi daudz liecina par mūsu mežonīgo politisko kultūru. Nu mans vārds ir nodrukāts vēlēšanu zīmēs un es gribu pastāstīt, ko centīšos panākt Saeimā, ja mani ievēlēs.

Draugi, man to nevajag un es neko negribu dabūt – es to daru, jo man rūp, kas ir vajadzīgs cilvēkiem Latvijā. Lai viņiem būtu labāka dzīve kopā ar tiem, ko viņi mīl. Lai viņi gribētu atgriezties, ja līdz šim ir jutušies atraidīti. Man ir svarīgi, ka ne tikai es un mana ģimene, bet arī cilvēki man līdzās jūtas labi, arī un jo īpaši tad, ja viņi ir atšķirīgi vai viņiem ir īpašas vajadzības. Citiem vārdiem, man ir svarīgs tas, ko NVO aktīvisti dēvē par sabiedrisko labumu. Es gribu to vairot ar savu darbu. Man nevajag dabūt, man ir, ko dot! Man ir izglītība un pieredze, lai veidotu Latviju par plaukstošu Eiropas valsti, kur visu tautību latvieši jūtas labi.

Līdz šim esmu to veiksmīgi darījusi galvenokārt sabiedrisko organizāciju ietvarā. Mēs daudz ko izdarījām domnīcā Providus, bet bieži mūsu pētījumos pamatotie un darba grupās saskaņotie priekšlikumi atdūrās pret sienu ar nosaukumu “politiskā griba”. Jo Latvijā, kā jau demokrātiskā valstī, sabiedrībai saistošus lēmumus pieņem parlaments, kuram vai nu ir, vai nav politiskā griba kaut ko izdarīt. Lai paveiktu patiešām būtiskas izmaiņas sabiedrībā, jākļūst daļai no tā, kas veido politisko gribu. 

Ko es gribu izdarīt Saeimā? Gribu panākt mūsdienīgu izglītību bērniem un studentiem, brīvību no vardarbības sievietēm, līdztiesību visām ģimenēm, un zinu, kā to izdarīt. Ieskicēšu pavisam lielos vilcienos dažas konkrētas lietas: 

1. Mūsdienīga izglītība bērniem nozīmē ar pārliecību, kvalitatīvi un ātri virzīt izglītības satura reformu, kuras rezultātā bērni iemācīsies mācīties, nevis iekals faktus. Mūsdienīgai izglītībai traucē Tikumības grozījumi, kas būtu jāatceļ.  Vēl tas nozīmē izbeigt padomju laika latviešu-krievu skolu segregāciju un veidot labas skolas, kurās bērni mācās kopā, latviešu valodā un bilingvāli, paralēli apgūstot arī citas valodas (tas varētu būt īpaši aktuāli to vecāku bērniem, kas pašaik dzīvo ārzemēs). Augstskolas jāatver starptautiskiem pasniedzējiem, ļaujot viņiem ieņemt arī vēlētus amatus, palielinot nevis ierobežojot konkurenci. Tādējādi Latvijas augstskolas varēs vieglāk veidot starptautiski konkurētspējīgas programmas, veiksmīgāk attīstīt izglītības eksportu un kļūt pievilcīgākas arī Latvijas jauniešiem. 

2. Man ir nepieņemama Latvijā plaši izplatītā tradīcija sist sievietes. Atvainojos, ja skan skarbi, bet tā ir skarba un neglīta lieta, kas jāsauc vārdā. ES veiktie salīdzinošie pētījumi liecina, ka Latvijā ir viens no augstākajiem vardarbības ģimenē rādītājiem. Tā ir problēma, par ko politiķi vairās runāt, iespējams tāpēc, ka Saeimā ir pārāk maz sieviešu, kas to saprot un par to iestājas. Konkrēts solis šīs problēmas atzīšanai un risināšanai būtu ratificēt Stambulas konvenciju, kas atjaunotu darbu pie tiesību aktu grozīšanas, papildināšanas un piemērošanas prakses pārskatīšanas, kas aizsākās pēc konvencijas parakstīšanas 2016. gadā, bet tad sabremzējās dēļ Saeimā valdošās politiskās nostājas, ko spēcīgi ietekmēja baznīca un citi konservatīvi viedokļu līderi. 

3. Jāpieņem Kopdzīves likums, kas palīdzētu gan viendzimuma, gan heteroseksuāliem pāriem ērti juridiski sakārtot formalitātes, lai partneri un bērni būtu tiesiski pasargāti. Šāda likuma atbalstam manabalss.lv savāca nepieciešamo parakstu skaitu, bet Saeima to nenodeva tālākai virzībai. Manuprāt, tas ir absurdi – no vienas puses žēloties par slikto demogrāfisko situāciju, no otras puses – atraidīt daļu sabiedrības, kas neatbilst konservatīvi definētiem parametriem, vai apgrūtināt cilvēku ar liekām un dārgām formalitātēm. Valsts uzdevums ir atvieglot cilvēku dzīvi un tiem palīdzēt! Un šāds likums tiešām palīdzētu – par to esmu dzirdējusi tik daudz sāpīgus stāstus no draugiem un draugu draugiem, ka man ir kauns, ka mēs Latvijā atšķirībā no vairuma citu attīstīto valstu to nevaram vienkārši beidzot izdarīt. Es personīgi pazīstu daudzus, kas ir aizbraukuši no Latvijas, jo jutās valsts atraidīti, vai rīkoja kāzas ārzemēs. Abās priekšvēlēšanu debatēs pie diasporas Anglijā šis jautājums no zāles bija pirmais. Saeimai tos jāsadzird un jārīkojas!

4. Vēl es gribu panākt, lai visiem Latvijā ir pieejams labs ēdiens, kas audzis tīrā vidē. Pēdējos gados mana interese par ēdienu aizveda pie padziļinātas intereses par vidi un pārliecības, ka vide un tās aizsardzība vairs nedrīkst būt malā nostumta nišas tēma, par ko rūpējas “zaļie” vai “kādi citi”, bet ka tas ir Latvijai un pasaulei kopumā izdzīvošanas mēroga jautājums. Globālais spiediens pēc lētākas pārtikas vedina lauksaimniekus meklēt aizvien efektīvākus veidus, kā izaudzēt lielāku ražu – parasti uz vides rēķina, jo sintētiskā ķīmija, ko pieaugošā apmērā smidzina uz laukiem augu aizsardzībai un auglības paaugstināšanai, nonāk augsnē, gruntsūdeņos un vēlāk Baltijas jūrā.  Šīm problēmām ir zinātniski pamatoti risinājumi, un viens no tiem ir bioloģiskā saimniekošana – zemes apsaimniekošana ar vidi saudzējošām un atjaunojošām metodēm, kas ne tikai ņem, bet dod. Tāpēc ir vajadzīgi politiski lēmumi, kas balstīti vērtībatziņā, ka Latvijas dabas bagātības ir jālieto gudri un ilgtspējīgi, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos apsvērumus, bet arī ietekmi uz vidi un sociālajiem faktoriem. Konkrēti, tas nozīmē ES subsīdijas virzīt ilgtspējīgai lauksaimniecībai, kas vairotu kopīgo labumu, tajā skaitā dabas daudzveidības un ainavu saglabāšanu un labvēlīgu sociālu vidi laukos. Papildus ES subsīdijām valsts rīcībā ir arī citi instrumenti ilgtspējīgas saimniekošanas atbalstam – piemēram, plašāk izmantot “zaļo iepirkumu” un ierobežot sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. 

Es apzinos, ka tas nebūs vienkārši, bet mani vada vērtībās balstīta pārliecība un politiskā griba to izdarīt. Esmu par zināšanās balstītu politiku, kas nozīmē pamatot rīcībpolitikas priekšlikumus pētījumos un izsvērt visu pušu argumentus, konsultējoties ar sabiedrību un prasot padomu tiem, kas zina vairāk par mani. 

Aicinu jūs iepazīties arī Attīstībai/PAR! izvērsto programmu, kur mūsu idejas ir izklāstītas sīkāk, un Saeimas vēlēšanās balsot par 10. sarakstu! Es pati kandidēju Rīgā kopā ar lieliskiem cilvēkiem, kuriem ir laba izglītība, pasaules pieredze un veiksmīga karjera, bet kandidēšana uz Saeimu mums visiem būs pirmā reize!

*Drusku izvērsta versija uzrunai, ko teicu Attīstībai/PAR! konferencē jūlija vidū. Mēģināju uzrakstīt ne tikai ko es gribu izdarīt, bet kā tieši.