Lazanja ir mans ultimate comfort-food, jeb labākais, ko apēst, kad gribas, lai ēdiens sasilda un samīļo. To gatavot ir ilgi un nesteidzīgi, tāpēc iesaku to taisīt brīvdienās vai izstiept gatavošanas procesu pa divām dienām.

Līdz šim ar lazanju nebiju ķēpājusies, jo vienmēr pietrūka pacietības – kad uztaisīju Boloņas mērci, beigās izlēmu, ka to taču var vienkārši apēst ar spageti, nevis vārīt vēl vienu mērci, tad visu likt kopā un cept krāsnī vēl pusstundu. Esmu mēģinājusi pāris ašās versijas, kas visas sagādāja vilšanos. Nekādi īsceļi te neder! Puse dienas virtuvē, vai sadaliet procesu uz divām dienām un Bolognesi gatavojiet dienu iepriekš. Recepti sastellēju no divām grāmatām, The Prawn Cocktail Years un Basic Italian, un vēl beigās papildināju ar spinātu kārtu. Ceru, ka jums patiks!

Vielas 6-8 dāsnām porcijām

Boloņas mērce (lūk mana recepte)

Bešamel mērcei –
500 ml piens
1 sīpols
3 krustnagliņas
8 melnie piparu graudi
1 laurlapa
šķipsna rīvēta muskatrieksta
150 ml saldais krējums
50 g sviests
50 g milti

75 g Parmas siers
200 g spināti
500 g paka kaltētas lazanjas plāksnītes

olīveļļa cepšanai, sviests cepamtrauka iesmērēšanai

Sagatavo Boloņas mērci. Spinātus nomazgā un šļukā olīveļļas uz pannas sasautē, līdz savīst (tas aizņems pāris minūtes), noliek malā atdzist. Sagatavo Bešamel mērci – katlā liek nomizotu un 4 daļās sagrieztu sīpolu, krustnagliņas, piparus, laurlapu, pielej pienu, uzsilda karstu un atstāj 15 minūtes ievilkties garšām. Citā katlā izkausē sviestu, pieber miltus, un ar putuslotiņu maisot uz lēnas uguns ātri apbrūnina. Divos piegājienos pielej karsto pienu (caur sietiņu, kur paliks garšas vielas), lēni karsējot un ar putuslotiņu maisot, izmaisa kunkuļus, līdz veidojas bieza, balta, smaržīga mērce. Noņem no uguns, pielej krējumu, uzrīvē muskatriekstu un vēlreiz samaisa.

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Piemērotu, dziļu trauku izsmērē ar sviestu. Novāra lazanjas plāksnītes – arī, ja uz pakas virsū rakstīts, ka tās vārīt nav vajadzīgs, vienalga novāriet sālsūdenī kādas 3-4 minūtes. Tas ir ķēpīgs process, ko daru paralēli lazanjas būvēšanai: katlā ar ūdeni vienlaikus lieku pa 4-5 plāksnītēm, maisu, lai nesalīp, tad ar karstumizturīgu plastmasas “pinceti” ķeksēju laukā un lieku uz priekšā izklāta virtuves dvieļa.

Es lazanju būvēju tā: apakšā pāris karotes Bešamel mērces, tad kārta ar makaronu plāksnītēm, tad virsū gaļas kārta, pa virsu plāksnītes, tad spināti, tos pārleju ar Bešamel, atkal plāksnītes, pēdējā gaļas kārta, pēdējā makaronu kārta, virsū Bešamel un rīvēts siers. Iespējams, ka drusku Boloņas mērce paliks pāri – neraudiet, nav jācenšas to visu iespiest lazanjā, apēdīsiet citreiz vai sasaldējiet nebaltai dienai. Esmu taisījusi arī tikai divas gaļas kārtas bez spinātiem. Nepieciešamo makaronu plāksnīšu skaitu iepriekš grūti paredzēt – tas atkarīgs no cepamtrauka izmēriem un tā, cik kārtas galu galā izvēlēsieties uzbūvēt.

Varianti lazanjas būvēšanai ir dažādi – var sākt ar gaļas kārtu, katrai Bolognese kārtai uzliet nedaudz Bešamel, un/vai gaļu pārkaisīt ar gabaliņos saplucinātu mocarellu. Esmu tā darījusi, arī labi! Katram jāatrod savs ideālais variants.

Šaujiet krāsnī uz pusstundu – 40 minūtēm tā, lai virsū siers izkusis un sāk mīlīgi apbrūnēt. Pirms pasniegšanas lazanjai jāļauj drusku atpūsties, tad to būs vieglāk sagriezt porciju gabalos. Lai jūs nemulsina, ka svaigi cepta lazanja griežot var uz šķīvja sajukt kaudzē – tā vēlaizvien būs garšīga!