Sala Vecis man šogad atnesa divas pavārgrāmatas no Kandavas omītes Elzas mantojuma. Tajās ronamās receptes ir tik sulīgas, ka izlēmu ar dažām padalīties (gramatikas fašistus brīdinu, ka esmu saglabājusi oriģinālo 30-to gadu stilu un gramatiku).
No Saimniecības skolas vadītājas N. Sutas pavāru grāmatas “Praktiskā virtuve” (938 receptes, no tām 352 veģetāras), izdotas 1930. gadā Rīgā k/s. J.Altenbergs un b-dri:
Liels pīrāgs ar zāgo un olām.
200 gr. zāgo* novāra ūdenī kamēr graudi paliek dzidri. Tad nolej ūdeni un uzlej aukstu ūdeni virsū. Nosūc zāgo caur sietu, sakausē sviestu. Šo zāgo sajauc ar sakapātām olām un sviestu, pieliekot vajadzīgo sāli. Saliek uz jau izrullētas sviesta mīklas, uzsit otru pusi virsū, pārsmērē ar olu, cep stiprā krāsnī. Padod siltu pie buljona.
Romiešu pastētes.
Pagatavo mīklu no 3 olām, 1 glāzes piena, 1/2 glāzes ūdens, 1/2 tējkarotes sāls un 400 gr. miltu, visu labi kuļot. Tad uzvāra mazā katliņā 800 g kokovāra. Iemērc un nokarsē tanī dzelzīti, kuru nokarsušu iemērc veikli mīklā. Vāra kamēr sāk atlobīties no dzelzīša. Noņem ar naža palīdzību un iepilda ar ko paredzēts.
Mannā uzsitums.
Uzvāra pusotra litra kaut kādu ogu sulu atšķaidītu ar ūdeni, nogaršo cukuru, pieliek garšas vielas, kādas vēlās, ir labi, ja pieliek citrona vai apelsīna miziņu, vai stangas kanēli. Uzvārītam pieliek 1 1/2 glāzes mannā, pavāra 5 minūtes, liek porcelāna traukā un aukstumā ne visai ātri no sākuma šķūmējot sasit putās, kamēr masa, ņemot ar kaŗoti, notrūkst.
Olu virums 6 personām.
Sakuļ krietni 4 olas pieliekot 4 kaŗotes mannā, 1 kaŗoti kausēta sviesta un sāli; tad lej masu vārošā buljonā un uzvirdina. Šāds ielikums ir ļoti veselīgs, bet ne visi to ciena.
Siera maizītes.
Sagriež (galda) maizi diezgan plānās šķēlēs. Liek uz plātes un krāsnī uzkaltē. Tad sagriež sviestu šķēlēs, pierīvējot 400 gr. sviesta 200 gr. laba siera. Ar to nu pārvelk sakaltētās maizītes. Padod, kur vajadzīgs.
Vistas gaļas frikadeles.
No treknas vistas izgriež krūtažu, kuŗu samaļ, pieliekot uz vienu krūtažu 2 ruņstiķus, 1 olu, kaŗoti laista sviesta un sāli un krietni klapējot samīca, izveido mazas lodītes, kuŗas vāra buljonā.
Cūkas karbonāde itāliešu gaumē.
Cūkas karbonādi sadala kā parasts. Pārkaisa ar sāli un cep uz zvērojošas uguns brūnas, liek uz bļodas, garnē ar citronu šķēlītēm un pienā izmērcētām zardelēm. Klāt dod novārītus zirņus vai makronus.
Zardeļu salāti.
Zardeles notīra, pārdala vidū pušu un satin apaļās ripiņās. Tad sagriež nēģus, žāvētu lasi, zuti, dažādas desas, cūkas vai teļa cepeti, – pēdējo vietā var arī ņemt sutinātu šķiņķi, un cieti novārītas olas. Visu ņem apmēram vienādās daļās, viegli izmaisa, pārlej ar majonēzi un liek uz bļodas. Garnē ar sakapātu olu, želēju un satītām zardelēm.
*kompetenti avoti vēsta, ka zāgo ir maniokas putraimi. vēl tikai jānoskaidro, kas ir manioka 🙂
Ceru, ka tu zini, kas ir zardele?:)
Un sago visatapzīstamāks man šķiet šeit: http://www.fotosearch.lv/UNE299/u11574543/ *atvaino tik sliktu linku).
Esmu ar šīm želejvedia lodītēm saladajos ēdienos saskārusies ne vienu vien reizi austrumos. No maniokas saknes gatavoti “putraimi”, kurs var ēst gan vienkārši izmērcētus, gan termiski apstrādātus. Jebkurā gadījumā – manā uztrverē tāds “masas palielinātājs”, bet garšas un īpašas uzturvērtības, dažos ēdienos varbūt tā struktūrai ir galvenā nozīme. Vēl ar vuien man ir mīkla, kāds tam visam sakars ar tapioku, jo vienuviet izlasīju, ka tapiokas cieti taisa no maniokas saknes, cituviet – otrādi. Tas, ka šāds produkts ir tik senā Latvijā lietotā pavārgrāmatā, man ir liels pārsteigums. Bet kas ir kokovārs?
tikko sapratu, ka NĒ nezinu vis, kas ir zardele, jo sardele ar “z” tā acīmredzami nav! lūdzu apgaismo mani 🙂
man domāt, ka “zardele” ir anšovs.
man liekas, ka manioka ir tas pats, kas tapioka ne?? nu tapiokas milti, piemēram.
Zardele ne zardele, bet kas varētu būt kokovārs? Augu eļļa?
tas, ka zardele ir anšovs, izdibināju, meklējot, no kāda vārda varētu celties šis senvārds, ja palūko, kura gada pavārgrāmata- tad tikai no vācu val. “sardelle”. Kokovārs, iespējams, varētu būt uzkarsēta kokosa eļļa, iekš kuras vāra “pončikus”vai citus eļļā vārāmos cepumus.
Man dāvanu maisā bija iekritis 1905. gada mājturības leksikons. Jaunizdots. Tas apstiprina jau līdz šim nereti lietotās Minjonas pavārgrāmatas mācības: bez pamatīgas lotes sviesta ne soli. Un, pats par sevi saprotams – bez 6 olām arī nekas nevar sākties 🙂
Man gan šķiet, ka zāgo (palmu) un manioka “putraimi” nav viens un tas pats. Patiesībā no abiem šiem augiem iegūst cieti, kas pēc struktūras līdzinās sīkām pērlītēm. Daudzās receptēs abas cietes ir savstarpēji aizstājamas līdzīgi kā kartupeļu un kukurūzas cietes. Es gan neesmu pārliecinata vai šo palmu pareizais nosaukums latviski ir zāgo, iespējams, ka tāds nosaukums ir ieviesies no vācu valodas. Manioks (Manihot esculenta)ir augs, ko angliski sauc cassava, spāniski yuca, franciski manioc.
Man jau arī laikam gramatikas fašisti aizrādīs, ka nepareizi lietoju dzimtes. Man pieejamajās vārdnīcās tulkojumi ir šādi: cassava – manioks, manioc – manioka, yuca – manioka. Tātad trīs pret divi par labu sieviešu dzimtei….
Mīļās meitenes, man patiešām prieks, ka manas mammas senās recepšu grāmatas ir izraisījušas tādu interesi. Uz priekšu gardēdes/gudrinieces, bet nesauciet nevienu par fašistiem, arī gramatikas fašistiem, tas tomēr ir pārāk nopietni.
Bet citādāk, lai jums visām veicas!
Paldies, prieks lasiit! Drosi vien sanemsos tikai siera maizisu gatavosanai, bet kaut kad velak pameginasu ari ko citu.
Vislabakaa ir fraze “padod, kur vajadzigs” – vienkarsi zelts!!!
Zardele ir tak SARDELE (vaacu aizguvums)