Ko darīt, kad bērns paziņo, ka ēdīs tikai makaronus ar sieru?
Ņemiet kaudzi ar lētākajiem lielveikala vai tirgus tomātiem, sacepiet tos krāsnī ar olīveļļu, un jums būs supergarda tomātu zupa pašā nesezonas vidū!
Mīļie draugi, sadarbībā ar foršo kafejnīcu Madam Brioš rīkošu kulināro meistarklasi, kur kopā gatavosim divas manas un manu draugu iemīļotas receptes – vistas aknu pastēti un pildītus sarkanos piparus.
Visu janvāri eksperimentēju ar lēni ceptu kraukšķīgu cūkas pavēderi – galvenokārt tāpēc, ka tas ir sasodīti garšīgs, vienkāršs, pieejams un lēts cepetis, kam nav nekā kopīga ar karbonādēm franču gaumē vai citādi sacūkātu cūkgaļu, ko plaši piedāvā sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Piedāvāju jums vairākus variantus, ceru, ka patiks!
Lazanja ir mans ultimate comfort-food, jeb labākais, ko apēst, kad gribas, lai ēdiens sasilda un samīļo. To gatavot ir ilgi un nesteidzīgi, tāpēc iesaku to taisīt brīvdienās vai izstiept gatavošanas procesu pa divām dienām.
Man bija iespēja ar dažiem aprunāties, un nu piedāvāju jums garāku viņu iespaidu versiju nekā to, ko pagajušajā nedēļā publicēju žurnālā IR.
Antons Bjūrs, Pīters un Sonja Frīzammeri
Piparkūku mājiņas pirmoreiz trīcošām rokām taisīju pasākumā patvēruma meklētājiem Kaņepes kultūras centrā, toreiz man bija virtuālas draudzenes sarūpētas sagataves un brīnišķīgi izstrādāts paraugs. Nedēļu vēlāk izdomāju taisīt pati kopā ar vīru un meitu, un iekritu azartā – tik daudz iespēju improvizācijai un prieka palīgiem!
Svētdien Kaņepes kultūras centrā Facebook domubiedru grupa “Gribu palīdzēt bēgļiem” sarīkoja sirsnīgu Piparkūku Piedzīvojumu patvēruma meklētājiem, kas šobrīd dzīvo Muceniekos.
Foto: Krista un Martin Jakub (KKC)
Ir klāt gada nogale, kad daudz laika pavadīsim ciemojoties un uzņemot viesus. Galvenais, protams, ir sirsnīga kopābūšana nevis izēšanās, tāpēc padalīšos savā pieredzē, kā samazināt stresu un vairot prieku gada nogales svētkos. Priecāšos arī par jūsu ieteikumiem komentāros!
Šai receptei uzdūros, klejojot pa Lindas Mazures blogu, un man uzreiz degunā iesitās silta kanēļa smarža. Savulaik pāris reizes cepu “parastas” kanēļmaizītes, kur galvenais īsceļš bija raudzēšana pa nakti, lai brīvdienu rītā tik vien darāmā, kā laicīgi izvilkt tās no ledusskapja un iešaut krāsnī. Piedāvāju jums Lindas recepti savā redakcijā ar autores laipnu atļauju.
Jaunākie komentāri