Man ļoti garšo saldējums, tāpēc taisu to pati!
Vasara. Brokastis.
Ja arī jums apnikuši veikalos nopērkamie SLI (saldējumam līdzīgie izstrādājumi) ar sintētisko garšu, paprovējiet uztaisīt saldējumu mājās – tas ir gaužām vienkārši! Saldējuma mašīna palīdz, bet nav nepieciešama. Atzīšos, ka šosezon tādu beidzot ieguvu, bet iepriekšējos gadus ļoti labi iztiku bez. Mašīnas darbs ir saldēšanas procesā gatavo masu maisīt, lai kavētu ledus kristāliņu veidošanos un saldējuma struktūra būtu vienmērīgāka, maigāka. Ja mašīnas nav, pāris stundu garumā ik pēc pusstundas saldējums jāizvelk no saldētavas un jāsakuļ ar roku (nu, ar putuslotiņu), kopā kādas 3-4 reizes. Rezultāts jebkurā gadījumā būs nesalīdzināmi labāks par SLI!
Līdz šim galvenokārt taisīju klasiskos saldējumus uz olu krēma un saldā krējuma bāzes (drusku garāks process, jo krēms ir jākarsē, tad pamatīgi jāatdzesē pirms likt saldēties), sorbetus (saldēta augļu vai ogu masa ar cukuru) un pēdējā laikā arī saldētus jogurta saldējumus (augļu vai ogu masa ar cukuru sakulta kopā ar bezpiedevu jogurtu). Buroties cauri vairākiem simtiem saldētu desertu recepšu savās trijās saldējumu pavārgrāmatās, esmu lielos vilcienos apguvusi saldējumu klasifikāciju, kas ir galvu reibinoši niansēta:
– saldējumi (karsēts olu krēms un/vai krējums), kas tālāk iedalās franču stila (olu krēms/krējums) un Filadelfijas stila (nekarsēts krējums ar piedevām);
– sorbeti (sablendērēti augļi un ogas ar cukuru vai sīrupu, bieži vien ar citrusaugļu sulas piedevu);
– šerbeti (sorbeti ar nelielu piena produkta vai putotu olbaltumu piedevu krēmīgumam – piemēram, karoti Mascarpones);
– granitas (kraukšķīgi ledus kristālu krāvumi, kuru gatavošanā mašīna nepiedalās)
Man vislabāk garšo treknie krējuma saldējumi, ar kuriem šosezon eksperimentēšu dažādos eksotiskos virzienos. Sorbeti prasa vismazāk piepūles (cik sarežģīti ir sakult augļus ar cukuru, ielikt ledusskapī un drusku pamaisīt?), un rezultāts ir lielisks un liess, ja vien to apņēmīgi nesamaitā ar lielu karoti putukrējuma (īpaši zemeņu sorbetam tā ļoti piestāv!). Šovasar uzsāku brokastīs taisīt saldētu jogurtu: sablenderē zemenes ar karoti citrona sulas un drusku cukura, un lej saldējuma mašīnā kopā ar apmēram tāda paša apjoma balto jogurtu. Pēc 20 minūtēm gatavs mīksts, burvīgs mikslis, ko var spiestā kārtā pārkaisīt ar brokastu pārslām, lai būtu sajūta, ka tas nav deserts bet tomēr brokastu ēdiens.
Lūk pilns saraksts ar šobrīd blogā publicētajām saldējumu un sorbetu receptēm:
Citronu – rikotas siera saldējums
Melleņu, laimu un kokospiena saldējums
Kā ar visām receptēm, tās ir atvērtas plaši vaļā improvizācijai, sorbetiem manuprāt recepte vispār nav nepieciešama (augļiem/ogām pieliek cukuru pēc garšas un drusku citrona sulu, ļauj lai pastāv un izdalās sulas, sablenderē un liek saldētavā. pāris reizes pa pusstundai samaisa).
Par receptēm runājot, gribu dalīties savā šībrīža galvenajā iedvesmas avotā – Deivida Lebovica (David Lebovitz) grāmatā “The Perfect Scoop“. Deivids ir amerikānis, profesionāls saldumu pavārs, kas šobrīd, viņa paša vārdiem runājot, bauda saldu dzīvi Parīzē un par to raksta Tviterī un savā blogā. Man viņa grāmata ļoti patīk vairāku iemeslu dēļ: tajā sīki un smalki ir paskaidrotas dažādas saldējumu radīšanas nianses (piem. kāpēc saldējumam pievienot sāli, kādos traukos uzglabāt gatavo produktu), termini un dažādu virtuves rīku un gadžetu lietošana. Izlasot šos paskaidrojumus, uzreiz jūties bruņojies ar zināšanām, kas ļaus eksperimentēt tālāk ar pieaugošu pārliecību. Ļoti ērti ir tas, ka mērvienības ir uzrādītas gan amerikāņiem, gan Eiropiešiem saprotamā veidā. Nu, un protams simtiem recepšu, no klasikas līdz avangardam (tomātu granita, olīveļļas saldējums, biešu sorbets utt.), no saldējumiem līdz mērcēm un citām piedevām.
Nobeigumā gribu pieminēt vienīgo Latvijas veikalos nopērkamo saldējumu, kura sastāvā ir tikai acīmredzami ēdamas vielas (olas, cukurs, krējums un tamlīdzīgi), bez neviena E vai stabilizatoriem. Tas ir sasodīti garšīgais un dārgais Haagen-Dazs, ko skumjā kārtā neražo pie mums, bet gan ārzemēs. Veikalā (lielajos RIMI) tas dzīvo atsevišķā saldētavā – laikam jau, lai to nejauši nesajauktu ar SLI…
Par saldējuma mašīnām – tās ir galvenokārt divu veidu: (1) Pašsaldējošās jeb tādas, kuras pašas darbojas kā mazi frīzerīši. Plusi tām ir, ka nav nepieciešams iepriekš sasaldēt trauku un var strīpā taisīt vienu saldējumu pēc otra. Mīnusi – tās ir dārgas un aizņem vairāk vietas kā citas; (2) Mašīnas, kuras paģēr, ka saldējamais trauks tiek iepriekš vismaz 24 stundas turēts saldētavā. Tās ir ievērojami lētākas, aizņem mazāk vietas, bet pēc vienas saldējuma porcijas sataisīšanas jāgaida 24 stundas, līdz to var atkal lietot. Šādas mašīnas var pirkt vai nu atsevišķi, vai kā papildrīku (attachment) virtuves kombainam. Es lietoju pēdējo variantu, un, izvēloties virtuves kombainu, saldējuma mašīnas papildopcijas esamība bija svarīgs kritērijs. Savu kombainu pirku kādā Anglijas interneta veikalā, un ar visu sūtīšanu uz Latviju ietaupīju kaudzi naudas salīdzinājumā ar Latvijas veikalu cenām.
Un kā tad ar Skrīveru mājas saldējumu? 🙂
Ar Skrīveru mājas saldējumu viss kārtībā, bet to jau veikalos netirgo, tikai tirdziņos un dažās ēstuvēs
Paldies par līdz šim radīto iedvesmu uz saldējumiem, esmu iecienījusi saldējumu no kokospiena un saldā krējuma bāzes, kas ir ļoti vienkārši pagatavojams; sevišķi vasarīga sanāca versija ar piparmētrām (karsē piparmētras kopā ar cukuru un laima sulu, lai izdalās aromāts, un pēc tam lapas nokāš). Kopš gatavoju pati, uz SLI gandrīz vairs skatīties negribas 🙂
neesmu saldummmile (pie manis koleges droshi glaba shokoladites)gandriz vienigais saldumu veids – iznemot makaronus – kuru es edu ir Haagen Dazs saldejums. njammm. varbut bus japamegina uztaisit. Ps. apskatijos Deivida Lebovica blogu – ari gandriz viss veltits saldumiem 🙁
Labdien!
Vai vari padalīties,kādu saldējuma gatavojamo mašīnu Tu esi iegādājusies? Mēnesi rokos un meklēju info,atsauksmes utt.,bet tā arī skaidrībā neesmu tikusi.
Neesmu saldējummīle, arī agrākos laikos izvēlējos Vēsmu. Vecā labā recepte ar kokospienu gan ir laba, īpaši jau kopā ar Taviem un Nellijas komentāriem. Kā jau rakstīju, vasaras sākumā tajā mellenes un laimu aizstāju ar zemenēm un rabarberiem. Padalies savā pieredzē ar saldējuma mašīnu. Kāds modelis Tev ir un kā patik.
Tā ka jautājumi par saldējuma mašīnām man šodien birst virsū no visām pusēm, papildināju blogu ar pēdējo rindkopu kur, cerams, atbildēju arī uz jūsu jautājumiem!
Krista, varbt varat iedot linku ar savu virtuves kombaini?
Esmu jau izmēģinājusi dažus te minētos saldējumus, sanāk nudien gardi. Paldies!
Ja gadās braukt garām Rāmkalniem, arī tur var piestāt pēc īsta saldējuma – sastāvdaļas dažas, latviski rakstītas, derīguma termiņš īss, un saldējums ĻOTI gards. Var noderēt gan iedvesmai, gan lai saprastu lielo atšķirību no SLI:-))
pēc nedēļas došos uz Parīzi, viens no mērķiem – grāmatnīcas, un sarakstā ir arī D. Lebovitza gramata. Njamm..
Parīzē varu ieteikt gastronomijas un vīnzinību grāmatveikalu pašā centrā – Librairie Gourmande, 92, rue Montmartre, 75002 Paris, tel. 0143543727, http://www.librairie-gourmande.fr (lai ielas nosaukums nemulsina, tas nav Monmartrā, bet gan 2.administratīvajā rajonā – Bourse)
Man ir šis: http://bit.ly/n8YHu5 ar dažādiem attachmentiem, kurus papidus standarta komplektācijai pielasīju klāt, tajā skaitā saldējuma mašīnu.
Krista, vēl par tiem saldējumiem, saldējot saldētavā viss forši sasalst, bet sasalst kā krams, man vismaz 1h jāsaldē vaļā, lai ar karoti varētu paņemt. Veikala pirktajiem tā nav, vairāk tauku vajag klāt, mazāk temp. saldētavai? Varbūt zinat?
“Kramīgums” tiešām galvenokārt atkarīgs no tauku daudzuma. Sorbeti saldētavās pārvēršas par kramu, savukārt treknie olu krēma-saldā krējuma saldējumi ir maigi plastiski. Risinājumi sorbetiem varētu bū šādi: (1) pievienot masai drusku alkoholu – pāris ēdamkarotes liķieri vai vnk šņabi – tas neļaus sasalt kramā. Šo padomu lasīju Deivida Lebovica grāmatā, pati gan neesmu mēģinājusi (2) sorbetus un saldētos jogurtus gatavot tajā pašā dienā, kad paredzēts tos pasniegt, tad nepaspēs sasalt. Saldētavas temperatūrai manuprāt te nav nekādas nozīmes. Manējā šobrīd ir -18, tikko izvilku no turienes citronu saldējumu, kas tur vadīja nakti, un uzreiz varēja likt traukā, nebij jāliek atkust nevienu minūti.
uztaisīju citrona- rikotas siera saldējumu, pilnīgi ciets. Tas pats bija ar vaniļas saldējumu. Visu daru pēc receptes, bet gudra netieku, treknāku vairs negribas taisīt.
Oi, pilnīgi nezinu, ko teikt. Uz cik noregulēta Tava saldētava? Kādā traukā Tu to saldējumu glabā? Cik ilgi tas pavada saldētavā? (šitie mājas saldējumu varianti nav paredzēti ilgstošai glabāšanai, pāris dienās jānoēd).
glabāju stikla traukā, apēdu pāris dienās, kaut vai tajā pašā vakarā, kad uztaisīts, jau sasalis kramā. Saldētava man nav regulējama, bet domāju ir tie -15 -20, citi produkti nav kramā sasaluši.
Varbūt tur ir kāds triks ar traukiem kādos glabāt?
Kaut kur nesen lasīju- lai saldējums necaursaltu, tad to trauku, kurā glabā saldējumu, ir jāietin folijā. Pati gan neesmu meginājusi tādu triku, bet varbūt tas ir kā variants, lai tik traki nesasalst.
Nezinu vairs, ko ieteikt… Ja nu vienīgi taisīt to saldējumu no rīta/dienas vidū un tajā pašā vakarā apēst, pirms sasalis kramā… bet kaut kas tur nav īsti lāga, jo pie normālas (-15-20) temperatūras trekniem saldējumiem pavisam par kramu nevajadzētu vis pārvērsties.
Man atkal ir gluži otrādi ar to saldēšanu- man saldējums nesasalst – ne pilsētas, ne vasaras mājas saldētavās, pat uzliekot aukstākos režīmus saldētavā. Abas reizes taisīju treknos saldējumus – ar olām un saldo krējumu…
Lietoju Top-shop pirktu saldējumu mašīnu, taisos to dot veikalam atpakaļ, jo parastā plastmasas kastītē ar vāku sasalst daudz labāk nekā saldējuma mašīnā…
Šis nemaz nav tēmā, bet toties – vietā gan. Vai varētu palūgt tādu īsu (līdz 900 zīmēm :D) apskatu par to, kādas eļļas kuram ēdienam lietot, kādam pagatavošanas tipam? Kuras ir neitrālas e;lļas, kuras ir “garšu” eļļas?
Mulsina tās veikalu “rapšu” un “augu” vai “saulespuķu”, arī laba olīveļļa nemētājas katrā dižveikalā, bet apliet pašaudzētus tomātus ar rūgtu olīveļļu šķiet noziegums.
Viens kritiski svarīgs priekšnoteikums saldējuma veiksmīgai sasalšanai ir, ka masa, pirms to lej mašīnā (vai liek saldētavā, ja taisa bez mašīnas) ir pilnībā atdzesēta auksta, t.i. tā ir pavadījusi vairākas stundas ledusskapī. Varbūt tā ir tā vaina?
Par eļļām VomFass eksperti ir izrunājušies krustu šķērsu, apskaties viņu mājaslapu (www.vomfass.lv) un konkrēti šo brošūru: http://bit.ly/p5Fvop Es pati lietoju gk divas eļļas: olīveļļu VISUR kur vien iedomājams, izņemot receptes, kur prasīta neitrāla eļļa, kad lietoju supermārketos nopērkamo vīnogu kauliņu. Āziešu ēdienos kādreiz piepilinu sezama eļļu, esmu niekojusies arī ar trifeļu eļļu, bet ar to man milzu pieredzes nav. Ceru, ka noderēs, sīkāk rakstīt nav vaļas, tas būtu jādara uz saldējuma taisīšanas rēķina, ko nu nekādi nevaru pieļaut 🙂
Paldies! Par Vomfasu kaut kā nebiju iedomājusies. 🙂
teikšu tā, mājās gatavots saldējums ir interesants, tā kā man pieejamas īstas lauku olas, tad ik pa laikam uztaisu. Man arī pie -18 grādiem iet kramā, kad taisīju pēc Pie galda receptes (pieejama arī Skrīveru saldējuma mājas lapā) ar saldā krējuma putošanu bija daudz labāk, bet tomēr ja nostāvēja savas 10 stundas, tad kramā. Atklāju, ka pievienojot dažādas piedevas (ogas sablenderētas ar cukuru) ir ideāls veikala variants, var ņemt ar karoti uzreiz ārā. Bet piedodiet, es tomēr, teikšu, ka piemēram, Kāruma vaniļas saldējumu neviens mājās gatavotais nespēj pārspēt. Un Skrīveru mājas saldējumā – es pat teiktu sasalušā ūdenī – es ļoti vīlos.
Vai saldējumu esi gatavojusi pievienojot glikozes sīrupu? Vai esi
meiģinājusi kukuruzas cieti lietot olu dzeltenumu vietā?
Un kā ar želantīnu, kas palīdz saldējuma neparvērsties ledus klucī pēc ilgāka saldēšanas perioda?
Varbūt esi meiģinājusi saldokrējumu aizvietot ar kondensēto pienu?
Šīs sastāvdaļas neietilpst Perfect Scoop kas padara saldējumu īpaši maigu? Kuras lieto saldējumu ražotāji.
Ko saka David Lebovitz par šīm sastāvdaļam gatavojot saldējumu.
Būtu jauki ja padalītos ar niansēm.
Krista, vai esi kadreiz edusi biologisko saldejumu “Skee is”? Noperkams RImi un dazos biologiskajos veikalinos. Gan pati, gan berni ir iecienijusi avenu. Tas loti atgadina sorbertu, jo izteikti jutama ogu garsa, bet laikam jau tas ir ogu krejuma saldejums. Tas ir gan garsigs, gan svaigs. Gribetu kaut ko lidzigu uztaisit pati. Sastava minets piens un saldais krejums – Dzersi (nezinu so terminu), avenes, niedru cukurs, olas dzeltenums un citrons. Varbut vari ieteikt kadu lidzigu recepti?
Es ieteiktu versiju par sorbetu, kam krēmīgumam pievienots Mascarpone siers – ņemt sablenderētas ogas ar cukuru un drusku citrona sulas (pēc garšas), samaisīt kopā ar Mascarpone (dažas ēdamkarotes vai tā, lai ogu/augļu masas un Mascarpone attiecības ir apmēram 3:1) un tad likt saldējuma mašīnā vai saldētavā un maisīt ar roku.