Lietainā un drēgnā rītā Japānas kūrvietā Hakones reģionā devos meklēt skatu uz Fudži kalnu. Ap pusdienslaiku sapratu, ka caur miglu un mākoņiem nekāds Fudži man todien nespīd, tāpēc izlēmu meklēt gyoza jeb Japānā ļoti populārus ķīniešu izcelsmes pelmeņus. “Vientuļajā Planētā” izlasīju, ka apkārtnes vislabākā pelmeņu vieta saucas “Gyoza Center” (nu, tātad Pelmeņu Centrs), un tā atrodas Goras ciematiņā.
Pelmeņu Centrā laimējās nokļūt īsi pirms pusdienu pūļiem – šo veiksmi pa īstam novērtēju tikai tad, kad citus pelmeņu kārotājus lūdza stāvēt rindā ārā (lietū), jo visiem iekšā nepietika vietas. Pēc īsas un lietišķas sarunas ar viesmīli pasūtīju trīs veidu gyozas: “tradicionālos” ar cūkgaļu un kāpostiem, “garšaugu” ar japāņu garšaugiem un ar krabju gaļu pildītus. Tos mērcēju sojas mērcē, kas bija sajaukta ar sezama eļļu, drusku čili un citronu sulu. Pelmeņi bija burvīgi, vislabāk man patika garšaugu: to pildījumā dominēja viena pazīstama, bet neidentificējama garša. Viesmīlis man atklāja, ka tā esot japāņu piparmētra, ko plaši lieto kulinārijā, arī, piemēram, pasniedzot suši. No skata tā atgādina nātres lapu:
Pelmeņu pilnu vēderu devos ārā lietū un gudroju, kur lai iegūst japāņu piparmētras sēklas…
nu un atradi?? es varbut te ari varu pameklet, ja tev neizdodas un vasara atvest? man liekas, ka Kuala Lumpura ar so te metru pilni veikali!
atradu, atradu, kopā ar vēl citām foršām sēklām, ieskaitot edamami pupiņas! audzēšu pati un dāvināšu draugiem 🙂
Tu varētu pameklēt un atvest man lūdzu Āzijas baziliku sēklas.