Trešais raidījums būs par pienu. Sāksim Džūkstē, pa vidu ciemosimies Tukumā un nobeigsim, kā parasti, Ingmāra virtuvē.

Foto: Kaspars Teilāns

Piena ceļš sākās Džūkstē, saimniecībā “Geidas”, kur atkal satiku draudzīgo govi vārdā Cilda. Mēs iepazināmies vasaras sākumā, kad viņa atnāca ar mani lauka malā apsveicināties un laizīja roku. Cilda, izrādās, raidījuma filmēšanas brīdī bija gaidībās un laipnā saimniece Gundega mani aicināja būt par teliņa krustmāti. Provēju ar rokām slaukt govi, kas pirmajai reizei sanāca apmierinoši (visi dzīvi!), bet ne pārāk produktīvi (jūtams prakses trūkums). Vēlāk dzērām tikko slauktu pienu, un es nezinu, vai vēl kādreiz mūžā man būs iespēja teikt, ka zinu vārdus visām trim govīm, kuru pienu baudu. Viņas sauca Rūja, Plūme un Līna. Bioloģiskās govis ikdienā ar rokām gan vairs neslauc, tāpat kā pienu neliek metāla kannās uz koka sastatnēm putekļainās ceļa malās. Saimniece ar vīru Oskaru mūs vadāja pa laukiem, rādīja, kā tiek gatavots skābsiens (līdzīgi, kā skābēti kāposti) un beigās aizveda uz savu piena pārstrādes mašīnu muzeju – pilnu ar antīkām sviesta kulšanas ierīcēm – , kas iekārtots klēts bēniņos.

Dabūjuši kanniņu tikko slaukta piena, mēs ar Ingmāru ceļmalā nostopējām piena mašīnu, kas mūs aizveda uz “Tukuma pienu”, kur ražo bioloģisku kefīru, jogurtus un citus lieliskus produktus. Kā tas notiek un ko Ingmārs no bioloģiskā piena uztaisīs, skatieties svētdien raidījumā!