Prāga

Jan 26, 2010 | Pārdomas | 9 comments

Līdz šim sabiedriskā ēšana Prāgā man vienmēr sagādāja vilšanos. Varbūt tamdēļ, ka pasākumu organizatori parasti uzstājīgi piedāvā noprovēt tradicionālos čehu ēdienus, kas neizbēgami ir knēdeļi (samirkusi baltmaize) un biezā panējuma kārtā iecepta gaļa.

Vakar beidzot man gadījās visnotaļ iespaidīgs pozitīvs piedzīvojums populārā brazīliešu restorānā, par ko tad arī šis stāsts. Restorānu sauc “Ambiente”, tā esot ķēde ar dažādu tautību novirzieniem (itāļu, āziešu etc.), bet es baudīju brazīliešu virtuvi. Tā atrodas vecpilsētas pagrabā, vienā no senākajām Prāgas ēkām, kur izsenis esot bijis alus pagrabs, ko bija iecienījis pilsētas bende (tā man apgalvoja vietējie).

Šī vieta ir paradīze izsalkušiem gaļas cienītājiem. Laime, ka mani todien iepriekš brīdināja neēst pusdienas un nepievērst lielu uzmanību restorāna salātu bāram un piedevām (fritētiem banāniem un kartupeļiem). Ēdienkarti te neviens nepiedāvā, vien dzērienu lapu. Tad pāris stundu garumā starp galdiņiem smaidīgi staigā laipi viesmīļi ar milzu iesmiem, no kuriem tev piedāvā ne vairāk, ne mazāk kā 16 dažādus cepešus, kurus pa plānai šķēlītei ar lieliem tuteņiem nogriež tev priekšā uz šķīvja:

Drudžaini centos paspēt pierakstīt visus gardumus, kas krita manā šķīvī galvu reibinošā ātrumā, pilnīgs saraksts hronoloģiskā kārtībā izskatās apmēram tā:

bekonā tīta vistas krūtiņa;

astoņkājis;

pīles krūtiņa;

cūkas kāja;

plank steak;

cepts siers;

savvaļas forele ar kinzu;

teļa gabaliņi ar Parmas sieru;

rump-steak;

jērs;

Urugvajas vērsis;

filet mignon;

Brazīlijas vērsis;

roast beef;

liellops ar ķiploku un Parmas sieru;

vistu akniņas;

grilēts ananass.

Vēlos īpaši uzsvērt, ka no katra ēdiena nobaudīju mazītiņu, plānu sķēlīti, un manam šķīvim garām aizgāja telapia (zivtiņa), lašforele, mīdijas, vistu sirdis, vērša ribiņas un vēl viens cūkas gabals. Viss bija ārkārtīgi garšīgs.

Katram ēdājam blakus šķīvim tiek nolikta kartiņa, no vienas puses sarkana, no otras zaļa, ar ko dot signālu viesmīļiem, ka vairs nevari ieēst (sarkanā puse) vai vēl tomēr vari (zaļā). Viesmīļi gan smējās un draudēja, ka viņi ar saviem iesmiem nāks tik un tā, arī ja rādīsi viņiem sarkano kartīti. Cukura standziņas blakus šķīvim domātas, lai vari noķert sev domāto gaļas šķēli, kad to viesmīlis griež nost no lielā gabala uz iesma:

Liekas neticami, ka pēc šīs Ērmanīša cienīgās izēšanās vēl varēju apēst pāris ogas, mērcētas šokolādes fondī:

Kad no pagraba nokļuvu saltajā ziemas gaisā, jutos kā iekāpusi pastkartītē. Gara pastaiga cauri biezajām sniegpārslām atpakaļ uz viesnīcu bija gaužām piemērots noslēgums kulinārajām pārmērībām. Publicēju šo ierakstu sava pasākuma pusdienas pārtraukumā – lieki teikt, ka kopš vakardienas vēlaizvien gaidu ierodamies izsalkumu 🙂

9 Comments

  1. curiha

    Un cik šāda izēšanās maksāja? At least cenu līmeņa ziņā?

  2. Marija

    Nezinu, kāpēc mani nepārsteidz Tavi iespaidi par Prāgas virtuvi, izņemot brazīliešu restorānu. Man pašai bija līdzīgi iespaidi pēc ceļojuma uz Prāgu, tikai nepaveicās atrast tādu restorānu 🙁 Un tad cilvēki vēl brīnas, kad saku, ka man daudzas vietas Francijā patik vairāk, kā Prāga…

  3. Valdis Melderis

    Nez vai tas nav tas pats pagrabiņš, kur pirms gadiem 10 vietējā ŠlāgerRadio ļaudis mani aizveda izēsties. Priekšā uz galda tika nolikta Milzīga panna ar megalieliu cūkas kāju, kas vēl čurkstēja taukos! Es vēl tagad atceros to bezcerības sajūtu, kad sapratu, ka pat trijatā galā netiksim 😛

  4. Krista>curihai

    “eat as much as you can” – price per person (bills paid after 6pm) 285 kronas = 10 EUR neskaitot dzērienus

  5. Krista>Valdim Melderim

    Šis konkrētais restorāns ir vaļā tikai kādus 4 gadus, tā ka nezinu vis… Man vakar radās sajūta, ka pagrabu, kas slēpj milzu gaļas kalnus, Prāgā netrūkst!

  6. Lisbeth

    Man Praga palicis atmina viens baigi labais italu restorans, nosaukumu neatceros, bija kaut kur centra, bet tas jau bija pasen. Un itali, ja vini ir labi, parasti ir izcili. Bet Ambiente kede bus japapeta. Un 10 eur par all you can eat nav nekas…

  7. Andžejs

    Āaaaa. Vienmēr esmu sapņojis par šādu restorānu Rīgā. Pabiju tādā pašā reiz Guandžou (nekad nebūtu domājis) un iedomājoties vien siekalas saskrēja.

  8. Dana

    essavukaart taadaa biju Bali 🙂
    Un man kaa galja necieniitaajai…. ehhhh 🙂

  9. Rolands

    Mja, iegaju saja gardaja lapa un nemaz neesmu vilies – jaunumi atkal priecee:)

    Tik garsigu aprakstu sen nebiju lasijis, tagad siekalas mute, un taisni vai jaauj kajas, lai samekleetu kadu gabalu galas tepat Riga:)

    Tomer skaidrs, ka te nu gan neko tik labu nedabut.

    Varbut vieniigi Lutrinu ielaa:)))

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂