Pēdējās dienās saņemu daudz vēstuļu ar aicinājumu nepieļaut tievāku koku ciršanu Latvijas mežos. Esmu par to runājusi arī ar vairāku Latvijas vides aizsardzības organizāciju pārstāvjiem, kas pret šo Ministru kabineta lēmumu iebilst ar labi pamatotiem argumentiem.

Es šiem argumentiem pilnīgi piekrītu. Iestājos pret šo ierosinājumu jau 2019. gadā, kad vēl nebiju Saeimas deputāte – sarīkoju Kustības PAR! sanāksmi, kur uzklausījām gan vides NVO, gan mežu nozares pārstāvju viedokļus, un palīdzēju panākt, ka toreizējais Attīstībai/Par! VARAM ministrs Pūce šo ieceri nobremzē.

Bet iecere nekur nepazuda – mežu nozare tagad izmanto karu Ukrainā un kurināmā resursu trūkumu (manuprāt, aiz matiem pievilkti argumenti, kā tas labi izgaismots Re:Baltica rakstā), lai panāktu, ka var cirst un pārdot vairāk. Cik zinu, šo ieceri lobēja par nozari atbildīgais Zemkopības ministrs (Nacionālā apvienība), un premjers (Vienotība) pakļāvās spiedienam. Viņiem arī jāprasa atbildība par šo videi nedraudzīgo lēmumu. Tagadējais VARAM ministrs Plešs (A/Par!) arī tievāku koku ciršanu neatbalsta un MK balsojumā nepiedalījās, bet nu koalīcijas vairākumam un premjeram bija cits viedoklis.

Saeimā šodien (14. jūlijā) šo jautājumu neskatīs pēc būtības – nebūs lēmums par vai pret tievāku koku ciršanas atļaušanu, bet opozīcijas deputātu pieprasījums Kariņam sniegt paskaidrojumu, un pie šāda jautājuma procedurāli pat debates nav iespējamas, runās tikai viens pārstāvis iesniedzēju vārdā. Tā kā koku ciršanas diametru regulē nevis likums, bet Ministru kabineta noteikumi, tas ir MK kompetencē un Saeimā to neskatīs. Varu tikai piebilst, ka man liekas – arī, ja kaut kādu iemeslu dēļ skatītu, piemēram Vides un klimata apakškomisijā, esmu pārliecināta, ka tā būtu diskusija “vienos vārtos” – atceros apakškomisijas sēdi šā gada maijā, kad skatījām sabiedrības iniciatīvu par mežistrādes aizliegumu putnu ligzdošanas laikā, kur visi deputāti izņemot mani un Daci Rukšāni-Ščipčinsku bija pārliecinoši meža nozares pusē.

No savas puses apsolu, ka sekošu līdzi šim jautājumam, centīšos panākt noteikumu ierobežošanu laikā (karš/kurināmā krīze kaut kad beigsies) un turpināšu iestāties par vides aizsardzības, bio daudzveidības saglabāšanas un saimniecisko interešu sabalansētību un ilgtspējīgu pieeju tautsaimniecībai. Regulāri esmu saziņā gan ar vides aktīvistiem, gan NVO pārstāvjiem par šo un citiem jautājumiem, vienmēr viņus uzklausu un man ļoti žēl, ka tieši šobrīd nevaru izdarīt vairāk.