Rabarberu laiks pamudināja mani izdomāt šo versiju iepriekš publicētajai mufinu receptei – sanāca IZCILI, noteikti izmēģiniet! Tikko recepti drusku atjaunoju, par centimetru novienkāršojot (oriģinālie samēri publicēti iekavās, ja nu kādam ikurāt tieši vecā recepte cieši pie sirds pieaugusi).
Vielas 12 mufiniem:
300 g milti (parastie kviešu vai pilngraudu, vai kombinācijā)
2 tējkarotes cepamais pulveris
1 (2) tējkarotes kanēlis
naža gals sāls
3 (4) olas
150 (160) ml neitrāla augu eļļa (es lietoju vīnogu kauliņu)
250 (300) g gaišbrūnais cukurs
300-350 (400) g nomizoti, sakapāti rabarberi
pēc vēlēšanās – pa saujai (100 g) sakapāti pekanrieksti vai valrieksti, un/vai ūdenī vai apelsīnu sulā izmērcētas rozīnes vai kādas citas saldas, žāvētas ogas, piemēram ķirši
no 1 apelsīna ar smalku rīvīti norīvēta miziņa (bez tās var arī iztikt, ja nav pie rokas apelsīns)
ja ir dabonami – pāris cukurota ingvera sīrupā gabaliņi, sīki sakapāti (šādu ingveru var nopirkt burciņās kā kompotu, piemēram, Biotēkā) vai pustējkarote ingvera pulvera
pustējkarote kardamona (to es piedomāju klāt vēlāk, var iztikt bez, ja nav pie rokas)
pēc vēlēšanās – ēdamkarote brūnā cukura, sajaukta ar naža galu kanēļa pārkaisīšanai, vai drumstalas no šīs mufinu receptes
Gatavot:
Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem, mufinu pannu izklāj ar papīra oderītēm. Mīklas apjoms ar jaunākajiem sastāvdaļu mēriem (tiem, kas nav iekavās) labi piepilda divpadsmit 100 ml tilpuma mufinu formītes.
Lielā bļodā labi saputo olas ar cukuru. Iemaisa eļļu, rabarberus, tad riekstus/rozīnes, ingveru un miziņu, visubeidzot iesijā miltus kopā ar sāli, cepamo pulveri un citām sausajām garšas vielām. Visu veikli izcilā un ar karoti krauj formītēs – var droši likt pilnas līdz malām, mīkla smuki uzcelsies, bet pāri nepārplūdīs. Ja ir vēlēšanās, pirms šaušanas krāsnī var parkaisīt ar drumstalām vai vienkārši brūno cukuru, kas sajaukts ar drusku kanēli. Vai galīgi neko – manā pēdējā bildē mufini ir pavisam pliku galvu, bet tāpēc garšo ne par matu sliktāk. Cep 40 minūtes.
Labdien, Krista!
Jūsu mājas lapa ar receptēm ir iedvesmojusi arī mani. Paldies Jums, ka dalāties savos kulinārajos piedzīvojumos ar citiem! Burkānkūka, šokolādes brauniji, rudzu rīvmaizes biskvīts un vēl dažas citas receptes ir izmēģinātas un ļoti novērtētas!!!
Šodien dārzā nogriezu rabarberus un nu gatavojos cept kārdinošos rabarberu mufinus:), tikai viens jautājums – kad mufini ir jāpārkaisa ar kanēli un cukuru (vai pirms likšanas krāsnī)?
Ar nepacietību gaidīšu jaunas receptes – vienkāršas, bet “ar rozīnīti”!
Ingrīda
Labdien, paldies par labajiem vārdiem, ļoti priecājos, ka manas receptes Tev noder! Mufinus jāpārkaisa pirms likšanas krāsnī, atvainojos par šo neprecizitāti un izlabošu recepti. Ceru, ka labi garšos, pastāsti, kā sanāca 🙂
Labdien!
Mans jautājums par kēksu/mufinu formiņām. Esmu mēģinājusi cept metāla formā, ietaukotā protams, tomēr grūti no tādas gatavos mufinus izķeksēt… No bildēm saprotu, ka tiek lietotas silikona formas un šādu formu piedāvājums LV ir gana plašs (kā arī cenu amplitūda). Gribētu uzzināt viedokli, vai ir būtiska atšķirība lietošanā starp dažādu ražotāju piedāvājumu (piem. dārgais Tupperware, itāļu, lētais poļu, citi).
Paldies!
Es lietoju itāļu Silikomart formiņas, ko nopirku Gemosā, uzticoties pārdevēja rekomendācijai. Gandrīz visus virtuves piederumus pērku tur, jo viņiem ir nepārspējama kvalitātes-cenas attiecība. Toreiz neko daudz riņķī nemeklēju un nesalīdzināju, tas bija pirms vairākiem gadiem, kad Gemoss bija vienīgā vieta, kur šādas silikona formas Latvijā pārdeva. Esmu ar tām ļoti apmierināta!
Sveika, Krista!
Mufini sanāca vienkārši lieliski! Pirmo noēdu vēl siltu kopā ar apelsīnu saldējumu. Ļoti labs salikums.
Paldies par vēl vienu jauku recepti!!!
Tavam ieteikumam Gittai meklēt silikona formītes Gemosā pilnībā pievienojos. Tur var atrast visu, kas nepieciešams. Es tur pērku arī vīnogu kauliņu eļļu, mandeļu miltus un visu veidu riekstus un cukuru. Vienīgais varu piebilst, ka, pērkot silikona formas, svarīgi ir skatīties uz apzīmējumiem. “Īstajām” konditorijas formām jābūt ar apzīmējumu līdz cik grādiem var atdzesēt (laikam -40) un līdz cik grādiem var karsēt (un laikam +300). Tie parasti ir formītēm apakšpusē, krāsai un veidam ir sekundāra nozīme.
Mīļš paldies jums par padomiem, Krista un Ingrīda ! 🙂
Līdz šim savā ”nelaimīgajā” metāla formā veidoju ligzdiņas no folijas, kas bija gan laikietilpīgi, gan izrādās arī neveselīgi (salasījos kādā žurnālā par indīgajām vielām, ko izdalot folija augstā t-rā).
Aidā uz Gemoss !!!
Receptē minēta eļļa, bet aprakstā nav teikts, kad un kā jālieto. Mīklai jālej klāt?
Izlaboju! Atvaino, pārrakstot no iepriekšējās mufinu receptes, laikam tā eļļa pazuda. Paldies par acīgumu.
es lietoju vienreizējās papīra formiņas. dabai mazliet nedraudzīgi, bet ļoti ērti!
MMMMMM!!!!!!!!!!!! Cik garšīgi un pufīgi mums sanāca šie mufini!!! Pazuda vienā mirklī no šķīvja:) Liels liels paldies par šo recepti, patīkama pārmaiņa iecienītajai rabarberkūkai. Es cepu papīra formītēs, bet diez kas tomēr nav- laikam ieliku par daudz mīklas un tecēja pāri-garšu jau nebojā, bet skatu gan. Tad nu pabiju visu slavētajā Gemosā un tiku pie silikona formiņām. Rīt taps jauni, uzlaboti mufini!
paldies par recepti, cepu ar rīsu miltiem un mazliet mandeļu miltiem, iznāca ļoti labi =)
Paldies par recepti – tiešām lieliski mufini! Vienīgi pekanrieksti, manuprāt, tur īsti neiederas un nomāc patīkami skābeno rabarberu garšu.
Nezinu, kādu saulespuķu eļļu receptēs lieto tie, kas uzskata to par “neitrālu” – tā kā Iki pēdējā laikā nav nopērkama kukurūzas eļļe, pamēģināju ar saulespuķu; diemžēl jūtami “sit cauri” šīs eļļas specifisko garšu.
Visi acīmredzot cep muffinus – Gemosā klasiskās muffinu silikona formas izpirktas ! 🙂 Neko darīt, nāksies vien man ar foliju peckāties tālāk…. Krista, Tavai receptei liela piekrišana!
Nu, patiešām IZCILI! Tik interesantu salds- skābs kombināciju reti nākas sastapt!!! Šajā variantā šīs garšas nesajaucas, kā tas parasti notiek, bet sagaršojamas atsevišķi, kas arī rada to īpašo baudījumu. Un kur nu vēl patīkamā sajūta, ka šī našķošanās maksimāli veselīga- nav ne piena tauku, ne baltā rafinētā cukura, bez kā parasti neiztiekam. Varbūt pat pusi miltu varētu aizstāt ar mandeļu miltiem- kā Tu domā, Krista? Riekstu vietā tad varētu likt kaut kādus žāvētus augļus- aprikozes, piemēram. Derētu pamēģināt, vai ne?
Oi, kāds man prieks, ka visiem patīk un sanāk šie gardie mufini – manā ģimenē tos cep vismaz reizi nedēļā 🙂 Droši eksperimentē ar miltiem u.c. sastāvdaļām, šī recepte jau arī ir improvizācija. Pastāsti vēlāk, kā sanāca, citiem noderēs!
Paldies pa lielisko recepti! Šie mufini ir kā mazi interesanti stāstiņi – katrā kumosā var sagaršot ko citu.:)
Šad un tad ieskatos Kristas receptēs arī es 🙂
Lasot par Gittas problēmām ar mufinu formiņām varu ieteikt nedaudz savādāku variantu – es arī mufinus parasti cepu metāla formiņās, kurās ieliktas veikalos nopērkamās mufinu papīra formiņas. Ja nav to, tad sagriežu cepamo papīru un ieloku formiņās. Sanāk mufini ar tādām kā papīra ausīm, kuras var pēc tam nogriezt :-). Nekas nepiedeg un ir viegli izņemt no metāla formas.
Lai veicas!
Pēc vakardienas rabarberu mafinu izmēģināšanas sapratu, ka manā virtuvē ienāks silikons 🙂 Silikona formiņas ir tik ērtas – nevajag ne taukvielas, ne papīrīšus. Pēc tam mafini paši lec ārā!
Bet runājot par šo recepti – tiešām liels paldies!!! Sajūsminājos par skābajiem rabarberu un kraukšķīgajiem valriekstu gabaliņiem – mazs pārsteigums katrā kumosiņā. Bet mans lielākais pārsteigums bija ideālā nianse, ko piešķīra ingvera pulveris!
Pamēģināju arī es. Pekanriekstu man nebija; pievienoju mazmazdrusciņ valriekstu, kas man tā īsti nemaz negaršo, bet beigās nožēloju, ka iebēru tik maz: tie mazie gabaliņi, kam ēdot “uzdūros”, piešķīra mafiniem īpašu niansīti. Ak jā, vēl pieliku mazliet žāvētu plūmju, bet tās gan pazuda – nevarēja nomanīt.
Interesanti, ka kaķis metās virsū kā traks, kad pietuvojos viņam ar siltu mafinu uz šķīvīša 🙂
Paldies par recepti un lai labi vasarojas!
Sveika!
Mufini sanaca loti garsigi, tik es nesaprotu, ko daru nepareizi, jo tie neuzpushas tik smuki ka bilde! Tie principa neuzpushas vispar, lidz ar to gardi, bet nepavisam ne smuki!
Vienīgais minējums – par maz saputo olas, pirms liec klāt pārējās sastāvdaļas. Saputo viņas riktīgi, gandrīz kā biskvītam, un pārējo veikli iecilā neputojot (lai minimāli saplok) un samaisi. Taisi vēlreiz, ar laiku piešausies 🙂 Veiksmi!
Es olas putoju ļoti pavirši (tikai tik daudz, lai sajaucas ar cukuru), bet mufini tik un tā uzpūšas (ne tik ļoti kā bildē redzamie, bet manāmi paceļas pāri papīrīša maliņai). Varbūt par maz cepamā pulvera vai arī tas gadījies sliktas kvalitātes?
Paldies, mēģināšu, kamēr sanāks! 🙂
Ļoti gribu uzcept!Tikai man aizmirsās,cik tie 160ml eļļas ir glāžu izteiksmē!Atvainojiet par blondīnes jautājumu!
Tas laikam būs atkarīgs, par cik lielām/glāzēm ir runa… šņabjglāzītes ir 50 ml, padomju graņonka 250 ml, tālāk gan rēķini pati vai vēl labāk – nopērc mērtrauku ar mililitru iedaļām, un visas problēmas būs atrisinātas uz ilgu laiku neatkarīgi no matu krāsas.
Krista,paldies par atbildi!Es jau biju domājusi par tām padomju graņonkām…Nu ta jau tālāk izrēķināšu-tik daudz no matemātikas vēl atceros!
Ļoti laba recepte, lai arī man tik ļoti neuzpūtās kā bildē. Riekstu vietā izmantoju tradicionālo rabarberu un zemeņu salikumu.
Vienkārši izcili! Paldies!
Rabarberi sen jau cauri, bet cepu ar mellenem un balto shoko, sanaca perfekti un visi slaveja ka traki. Paldies, paldies, paldies 😉
Paldies par receptes čivinājumu – tieši šodien meklēju, ko gardu lai pagatavo no rabarberiem. Tā kā man ļoti jāierobežo olu ēšana, tad pieliku tikai 2 gab., rezultātā drusku cieta kopā turēšanās, citādi – ļoti labi. Nākamajam cepienam pagādāšu ingveru, domājams, šīs nianses šovakar pietrūka.
Paldies arī no mūsu saimes – patiešām ļoti, ļoti garšīgi! Pateicoties citam tvītam, izprinētju recepti vakar pirms uzlabojumiem. Tagad niez nagi pamēģināt uzlaboto 🙂
Vakar pagatavoju bez riekstiem.
Esmu izvēlīga, bet atzīstu, ka šie ir līdz šim labākie mafini, kuru recepti man ir izdevies atrast! 🙂
Paldies.
Labdien!
Pievienojos Andai attiecībā uz olu ēšanas ierobežojumiem. Man vienam bērnam olu nepanesamība, cītīgi meklēju receptes bez tām. Itin bieži gribās kādu gardu kūku, mafinus pagatavot, bet jāaturas, lai vienam nebūtu tikai jānoskatās. Vai ir kādas labas kūku receptes bez olām?
Varbūt derēs āboli (vai rabarberi) zem drumstalu segas: http://krista.lv/2010/11/aboli-zem-drumstalu-segas/ vai panna cotta: http://krista.lv/2010/02/panna-cotta/ ?
Paldies, Krista! Cepsim rabarberu mufinus un rabarberu drumtlas vienlacīgi. Arī Jāņu sieru siesim divejādu – ar olu un bez, redzēs,kā sanāks.
Paldies par vislieliskāko mufinu recepti! Pagatavoju tos nesen no pašu saldētiem rabarberiem. Sanāca dievīgi:)
Paldies, izcila recepte – vienkārša un rezultāts gards! Es neliku klāt ingveru, bet gan tikai rabarberus un valriekstus, tāpāt neķēpājos ar tiem drumstalu niekiem pa virsu, bet visi ēdājis slavēja un viens pat neapdomīgi izteicās, ka tas ir visgaršīgākais saldais, kas vispār mūžā ēsts 🙂
Sī ir viena no manām mīļākajām mafinu receptēm ko es jau trešo gadu rabarberu laikā gatavoju. Mana māsa vienkārši dievina šos mafinus.
Paldies par recepti.
Vakar uzcepu-sanāca dikti gards!
Paldiesiņš!
Recepte laba, bet vai rabarberu vietā var likt ābolus? Kā nekā rudens…
lūdzu, te ābolu-burkānu mufinu recepte: http://krista.lv/2011/04/mufini/
Tiešām izcili. Labākie, kādi ir ēsti! paldies par recepti.
Aprakstā nebija rozīnes, tik žēl, ka pamanīju jau par vēlu 😎 formiņas pildīju ar kaudzi un tik un tā mazāk par 19 mafiniem nessnāca – varbūt par daudz olas saputoju? Pēc 40min varēs novērtēt garšu bez rozīnēm ?
Gribu pārsteigt sievu, cepšu primoreiz… Ko nozīmē iesijā? Lēnām ieber? Un miltus pirms iebēršanas samaisīt ar sāli, cepampulveri utt., vai iebērt miltus un tad visu pārējo? Un ko nozīmē izcilā? Maisa nevis horizontāli un apli, bet no apakšas uz augšu?
Ceru uz palīdzību! Visu saprotu, varat ironizēt, izsmiet un vilkt uz zoba, bet paskaidrojiet 🙂
Malacis, ka gribi pārsteigt sievu 🙂 Tātad, iesijāt nozīmē miltus pievienot pārējām sastāvdaļām caur sietiņu (ir speciāli miltu sijājamie ar plastmasas sietu, vai tādi metāliski), ieberot vispirms sietā un tad sijājot iekšā bļodā ar pārējo mīklu. Sijāšana palīdz mīklā dabūt iekšā vairāk gaisa, milti kļūst irdenāki. Tā ir ieteicama, bet ne obligāta procedūra. Ja Tev nav sieta vai liekas par sarežģītu, nekāda skāde nebūs, ja vnk miltus piebērsi tāpat. Sāli, cepampulveri u.c. sausās garšvielas es vispirms pieberu nosvērtajiem miltiem (tā man ērtāk, lai neaizmirstās), sijājot tās samaisās, bet ja nesijā, vari ar karoti drusku iemaisīt, lai vienmērīgāk. Izcilāt ir gandrīz tas pats, kas maisīt, nu – nevis tikai uz riņķi, bet ar karoti vai lāpstiņu skrāpējot no visām trauka malām, arī no apakšas uz augšu. Lai kārtīgi samaisīts.
Ceru, ka tagad ir lielāka skaidrība, ja vēl kādi jautājumi – droši, labprāt atbildēšu. Vēlu labu izdošanos un lai labi garšo!
Piekoriģēju arī aizmirstās rozīnes aprakstā 😉 rīt izmērīšu savu mufinu trauciņu tilpumu, kad mērtrauks iznāks no trauku mašīnas. Viena draudzene arī teica, ka mīklas par daudz 12 formiņām, es tāpēc drusku piekoriģēju recepti, ņemot 3 olas, drusku mazāk rabarberus, cukuru un eļļu. Vecie mēri norādīti iekavās.
Izmērīju – manas formītes ir 100 ml tilpuma, un cepot pēc jaunākajiem samēriem, ko vakar nopublicēju, smuki piepildās visas 12!
Paldies par recepti. Gan pirmā versija garšoja fantastiski, gan jaunā. Precīzi 12 maffini. Noteikti cepšu vēl, jo īpaši tagad, kad ir rabarberu laiks 🙂
P.s. Tie ļoti labi sanāk arī ar saldētiem rabarberiem.