No Londonas atvedu pilnu somu sezonas garduma – sparģeļu, ar ko tur pārpilni visi pārtikas veikali. Varbūt arī Latvijā pienāks brīdis, kad varēs iegādāties kaimiņzemēs vai pat pie mums audzētus sparģeļus par saprātīgu cenu, nevis no Peru vizinātus par šausmīgu naudu? NB šis ieraksts oriģināli tapa tālajā 2010. gadā, kopš tā laika lietas ir mainījušās uz labu un arī Latvijas veikalos – tajā skaitā ekoveikalos, piem. Zaļajā Govī vai Uncē – var dabūt Eiropā audzētus, svaigus sparģeļus.
Vielas:
Zaļie sparģeļi, apmēram pirksta resnuma
Plānas, nelielas vītināta šķiņķa (Parmas vai kāda cita) šķēlītes, skaitā tikpat daudz, cik sparģeļu
Olīveļļa, citrona sula
Gatavot:
Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Sparģeļiem apgriež apakšējo galu, ja tam ir kokaina miziņa, to no gala ar kartupeļu mizojamo noloba. Katram sparģelim aptin nelielu šķiņķa šķēlīti (ar šķiņķa daudzumu nevajag pārspīlēt, citādi sanāks par sāļu) un liek rindās uz cepešpannas, kas viegli iesmērēta ar olīveļļu. Kad visi sparģeļi glīti satīti, tos aprasina ar olīveļļu, kas līdzīgās daļās sajaukta ar citrona sulu (es to daru ar pīrāgu smērējamo otiņu):
Sāli vai citas garšvielas klāt neliek, jo šķiņķis jau ir gana sāļš. Liek krāsnī cepties 10 minūtes, pasniedz karstus kā uzkodu vai vieglas vakariņas.
Sparģeļus, protams, krāsnī var sacept arī bez šķiņķa – recepte tā pati, pasniedzot pārkaisa ar sāli.
Es pirms nedēļas pirku Matīsa tirgū 3LVL par bunīti 2 personām, bija gan baltie, gan zaļie.
Onkulis teica,ka vietējie – no siltumnīcas, blakus tante tirgoja tādus pašus, bet “no Lietuvas” 😛
Izskatījās daudz svaigāki nekā tie ko lielveikalos par dzīvu naudu pārdod
Gatavoju ar Holandes mērci
http://www.solipasolim.lv/lasit/958/
Paldies par info, priecājos, ka tos var iegūt arī Rīgā… manā tirgū (Āgenskalna) gan neesmu manījusi…
Es parasti sparģeļus vnk novāru un karstiem uzlieku virsū sviesta piku, reiz mēģināju ar Holandes mērci un traki trekni likās. Bet tas, protams, gaumes jautājums.
oii es nesen no Vacijas atvedu maišeli. Šoreiz taisiju šādi, sakuma sajaucu rukolu, spinatus un skabenes ar bazilika ellu un mazliet apslaciju ar kjirsu balzamiko. Pecāk, kartoju pa virsu ripinas sagrieztus varitus kartupelus parleju ar Holandes merci, to gan traki maz, lai salatus nesaslapinatu un klatu ieks prošuto ietitus spargelisus.
Laabu estgribu. 🙂
netīšām atradu šo recepti, vadoties pēc jaunākajiem komentāriem. nekādi citādi lapā uz to iziet nevar:(
klau, a cik ilgi sparģeļi jāvāra? esmu lasījusi, ka nedrīkst tos pārvārīt, jo tad sanāk nelabi. bet, ko nozīmē vārīt nepārvārot, man īsti nav skaidrs:)
Sparģeļus jāvārā atkarībā no to resnuma, pirksta resnuma es vāru apmēram 3 minūtes verdošā ūdenī, ne uz pilnu klapi, bet vidēju liesmu. Ūdenim drusku pielieku sāli. Visvienkāršākais un elegantākais veids ir karstiem sparģeļiem uzlikt pāris svieta piciņas un pārkaisīt sāli. Citas klasiskas piedevas ir Holandes mērce, citronu sulas-olīveļļas mērce un Parmas siers.
Dīvaini par receptes pazušanu – viņa taču visu laiku bija sākumlapā… nevaru dabūt, ka birka “sparģeļi” rādās birku mākonītī, nezinu, kas par vainu… WordPress taisa jokus 🙂
Paldies, paldies! Lūk, laba piezīme par to prošuto daudzumu, jo mums restorānā bija šefa piedāvājumā un, manuprāt, tieši šī problēma – par daudz šķiņķa un par sāļu. Es arī cienu sparģeļus tāpat, ar sviestiņu. Bet atceros, ka Vācijā man bieži gadījies redzēt kopā ar – ceptu olu. Izklausās dīvaini, bet grašo ļoti labi. Es tā iztēljos, ka sparģeļi varētu būt ļoti labi arī ar olu, kas vārīta bez čaumalas. Tā ola kaut kā varētu garšas ziņā kompensēt Holandes mērci, kas tiešām ir ļoti trekna.
Jā, un vēl es atcerējos sava tēva bērnības atmiņas – no kādiem 20iem gadiem. Kā viņi pēc vecāku rīkojuma gājuši katru rītu sparģeļu dobes pārbaudīt – jo katrs, kurš pabāzis no zemes purniņu, uzreiz jārauj laukā. Viņiem tā lauku māja bija tāda kungu izprieca, bet nu tomēr. Papus kaut kā ar lielu prieku to atcerējās. Un sparģeļi, tātad, Latvijā auguši arī brīvā dabā.
Par to sparģeļu augšanu – man arī laukos daži aug. Nez, kur radušies, bet katru pavasari izbāž savas galvas. Ja novaktēju, un vēl neviens nav tos nopļāvis, tad tādus pašus zaļus arī nošmakstinu.
Es drusku ne par tēmu, bet gribēju piebilst, ka šis ir foršs blogs, tikai – vai nevarētu, lūdzu, uztaisīt ēdienu kategorijas, lai pārskatāmāk? Piem., deserti, zupas, uzkodas, otrie ēdieni, veģetārie ēdieni utt. Citādi grūti saprast, kas ir kas.
Paldies par ieteikumu, esmu par to domājusi, tikai laika trūkuma dēļ neesmu vēl tikusi līdz darīšanai… ceru pa Jāņu brīvdienām ieviest arī satura rādītāju!
Man pie mājas aug tipa sparģeļi (tā daži viesi ir teikuši). Bet pilnīgi droši nezinu. Vēlāk izaug tādi 1.5-2m gari, zaraini kāti ar tādām kā lapegles skujiņām, tos zariņus vēl kādreiz ziedu pušķos liek. Vienu pavasari pagaršoju to it kā sparģeli svaigu – dikti rūgts bija. Tā arī nesapratu – ir vai nav īstie …
Šodien pagatavoju sparģeļus, šķiņkis palika pāri un es tajā ietinu vīnes desinas, un saliku visus kopā uz vienas cepešpannas. Gan man, gan vīram ļoti labi garšoja. Paldies par jauko recepti.