Vielas:

Frikadelēm – maltās gaļas masa no šīs kotlešu receptes, no kā izviļā mazas frikadelītes

Bāzes buljonam izmantojiet šo recepti, atmetot laurlapu un papildinot ar pāris šķēlēm ingvera un citronzāles stibu, ja ir pie rokas. Var izmantot arī kvalitatīvus buljona kubiņus

Zupai: pāris burkāni un rīsu vai udon nūdeles (vai kādas citas pēc jūsu izvēles)

Pasniegšanai: smalki sagriezti lociņi, kinzas lapiņas, sojas mērce, plāni sagrieztas čili ripiņas

Gatavot:

Izvāra bāzes buljonu, izķeksē no tā dārzeņus un garšvielas, pieliek klāt frikadeles un smalki sagrieztus burkānus un vāra apmēram 20 minūtes. Izvāra nūdeles atbilstoši instrukcijai uz iepakojuma, noskalo aukstā ūdenī un daļēji nokāš (ja nūdeles paliek peldot nelielā aukstā ūdens daudzumā, tās nesalips). Pasniedzot katrā bļodiņā vispirms ieliek nūdeles, tad iesmeļ zupu un virsū uzkaisa garšaugus. Sojas mērci klāt lej katrs ēdājs pēc patikas.

Šādu zupu ar garām nūdelēm visērtāk ēst ar kociņiem (čopstikiem), kā to dara Āzijā: ar tiem vispirms izķeksē biezumus un kad tie izēsti, ņem bļodu rokās un izdzer buljonu. Varbūt nav pārāk smalki, bet ērti un vienkārši, pie nosacījuma, ka tiek lietota bļodiņa nevis lēzens zupas šķīvis!

Laika taupīšanas nolūkos šoziem šādas frikadeles gatavoju lielā daudzumā (vienā piegājienā trīskāršojot vai četrkāršojot recepti), apcepu tās uz pannas un atdzesētas nelielos porciju trauciņos sasaldēju. Tādējādi man pa rokai gandrīz vienmēr bija kvalitatīvs pusfabrikāts, ko iemest buljonā taisni no saldētavas, un pusstundā ir gatava lieliska, silta maltīte! Palielinot frikadeļu recepti, nav nepieciešams likt klāt vairāk olas, ar vienu pilnīgi pietiek arī uz pusotru kilogramu gaļas.

Vielas 4 porcijām:

500 g maltas liesas, kvalitatīvas liellopa gaļas
2 vidēji sīpoli
1 ķiploka daiva
1 tējkarote kumina (vislabāk sēkliņas pašam saberzt, bet var protams izlīdzēties ar jau samaltu)
čili pipari jums tīkamā veidā un apjomā (es lietoju tējkaroti kaltētus, saberztus, ar visām sēklām, bet var ņemt arī svaigus. vairieties no koši sarkaniem gataviem pulveriem)
1 gabals kanēļa mizas
1 tējkarote žāvētas raudenes (oregano)
1 ēdamkarote tomātu pastas (bez tās, strikti runājot, var arī iztikt)
2 400-gramu bundžas ar veseliem tomātiem savā sulā (var ņemt arī kapātus, bet pavāru vidū valda uzskats, ka bundžās jau sakapātus liek sliktākas kvalitātes tomātus, tāpēc labāk izvēlēties veselus un pašam tos gatavošanas procesā sašķelt gabalos)
2 400-gramu bundžas ar sarkanajām pupiņām (kidney beans)
sāls un pipari pēc garšas
drusku olīveļļa

rīsi un skābs krējums pasniegšanai

Gatavot:

Sīpolus un ķiploku nomizo, sīki sakapā un dziļā pannā vai katliņā olīveļļā sasautē mīkstus kopā ar kuminu, čili un raudeni. Pievieno gaļu un uz lielākas liesmas, visu laiku maisot, apbrūnina. Pievieno tomātus un tomātu pastu, kanēļa mizu, drusku sāli un piparus, visu labi samaisa un pielej nedaudz karstu ūdeni tā, lai mērce nav pārlieku sausa. Uz vismazākās liesmiņas sautē pusstundu, ik pa brīdim apmaisot un, ja vajag, pielej vēl drusku ūdeni. Aukstā ūdenī noskalo pupiņas, pieliek klāt, samaisa un sautē vēl pusstundu. Piekoriģē sāli un piparus un dod galdā zvērojoši karstu (šo izteicienu patapināju no omītes pavārgrāmatas), kopā ar vārītiem rīsiem un skābu krējumu.

Čili var gatavot arī krāsnī, ja ir luste un piemērots trauks (t.i. abas sautēšanas kārtas veikt nevis uz plīts, bet uz 150 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī). Vēl viens padoms: čili vēl labāk garšo nākošajā dienā, kad garšas ir labi “sakodušās” – uztaisiet to dienu iepriekš un pirms pasniegšanas vienkārši uzsildiet!

Šī recepte ir sintezēta no vairākām versijām, ko esmu atklājusi savos kulinārajos pētījumos. Visās receptēs bija minēts, ka čili jāvāra/jācep vismaz 2 stundas – ieteikums, ko es neievēroju mūžīgā laika trūkuma dēļ, turklāt manuprāt ar stundu kopā ir pilnīgi pietiekoši.

Vielas:

600 ga maltas jērgaļas, vai kopā ar liellopa gaļu (es nopirku RIMI no skata svaigu un labu fasētu malto gaļu, kur 25% bija jērs, pārējais – liellops. nebiju vīlusies)
1 neliels smalki sakapāts sīpols
2 ķiploka daivas
1 tējkarote kaltētu čili pārslu ar visām sēkliņām, vai 1 svaigs čili pipars, sakapāts
neliela buntīte svaigas kinzas
1 tējkarote kumina (Romas ķimenes)
naža gals maltu melno piparu
nepilna tējkarote rupjā sāls

Gatavot:

Miezerī saberž ķiploku, sāli, piparus, čili un kuminu. Kinzu smalki sakapā (lapas kopā ar kātiem). Visas sastāvdaļas sajauc bļodā, labi samīca un veido plakanus burgerus/kotletes un cep attiecīgi uz grila vai pannas.

Vielas:

pāris biezas šķēles jēra šķiņķa ar kaulu (kopā apmēram 600 grami)
tējkarote koriandra sēklas
pāris mazi kaltēti čili pipari ar visām sēklām
sāls, melnie pipari
pāris nelieli sīpoliņi
4 anšovu filejas
5 ķiploka daivas
divi burkāni
divas seleriju stibas
kādi 10 mazie ķiršu tomātiņi
glāze sarkanvīna (apmēram 150 ml)
olīveļļa, sviests
pāris svaigas kinzas lapiņas

Gatavot:

Gaļu nomazgā, nosusina sausu un nogriež liekos taukus un plēvītes, ja tādas tur ir klāt. Apkaisa ar sāli, pipariem un koriandra-čili maisījumu, visas garšvielas piespiež klāt/drusku ierīvē:

Sīpolus nomizo un sagriež uz pusēm vai 4 daļās, ķiplokus nomizo un ar naža spalu iedauza/sašķeļ, burkānus nomizo un sagriež prāvos gabalos. Selerijas kātus arī sagriež prāvos gabalos, tomātus atstāj veselus. Koriandra sēklas kopā ar čili pipariem miezerī saberž pulverī. Anšovus izķeksē no burciņa, notecina eļļu un rupji sakapā.

Uzkarsē parasto pannu labi karstu, uzkarsē tur šļuku olīveļļas ar sviesta piku un no abām pusēm apcep gaļu brūnu.

Uzkarsē tažīna trauku, ielej tur drusku olīveļļas, iemet sviesta piku un sasautē ķiplokus, sīpolus un anšovus, līdz kamēr anšovi pašķīst (pāris minūtes). Liek tur iekšā jēru, gaļas pannu izskalo ar drusku karstu ūdeni, ko ielej klāt tažīna traukā. Gaļai virsū krāmē burkānus, selerijas un tomātiņus, pārlej vīnu, liek virsū vāku un sautē uz vismazākās liesmiņas apmēram stundu – stundu divdesmit minūtes.

tažīns sakrauts (gaļa ir apakšā zem dārzeņu kaudzes)

Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, biezeni vai kuskusu, noslēgumā var uzkaisīt kādu svaigu kinzas lapiņu.

Receptei iedvesmojos no Džeimija Olivera un Naidžela Sleitera kulinārās daiļrades. Piebildīšu, ka ar garšvielām noteikti var eksperimentēt pēc sirds patikas – te labi derēs gan tradicionālie jēra draugi rozmarīns un timiāns, gan citrona sula/miza, kas nu vien jums ienāk prātā un liekas labi saderam kopā. Mans personīgais atklājums, meklējot jēra receptes, bija anšovu klātbūtne – tie brīnišķīgi “padziļina” jērgaļas garšu.

Vielas (no šī daudzuma sanāk 5 makani burgeri. jūsu vaļā ir izlemt, cik cilvēkus tas pabaro)

500 g labas, liesas maltas liellopa gaļas, vēlams šķiņķa. aizmirstiet par kotlešu masu!
1 ola
neliela buntīte smalki sakapātas kinzas, lapiņas kopā ar visiem kātiem
pāris stibas lociņu, smalki sakapātu
1 neliels smalki sakapāts sīpols
1 smalki sakapāta vai sarīvēta ķiploka daiviņa
1 svaigs čili pipars, atbrīvots no sēklām, smalki sakapāts
1 nepilna tējkarote kumina (vislabāk ņemt veselas sēklas un saberzt tās miezerī kopā ar koriandra sēklām)
1 nepilna tējkarote koriandra sēklu (vislabāk ņem veselas sēkliņas un saberzt miezerī kopā ar kuminu)
1 līdzena tējkarote smalkā sāls
drusku svaigi malti melnie pipari
pāris šķēlītes bekona vai Parmas šķiņķa, smalki sagriezta (bez tā var arī iztikt. es lieku klāt, ja ledusskapī ir aizķēries)

Gatavot:

Visas svaigās garšvielas, sīpolu un ķiploku smalki sakapā – to var darīt ar nazi, vai arī samest visu kopā mazā elektriskā smalcinātājā. Burgera sastāvdaļas liek bļodā un ar rokām labi samīca. Veido apaļus, plakanus burgerus, nu apmēram tādus:

Burgerus līdz cepšanai vēlams turēt istabas temperatūrā, nevis ledusskapī – protams, ja runa ir par ne vairāk kā pāris stundām. Cep uz grila (vai pannas, tad sanāks kotletes) no abām pusēm līdz vēlamajai cepuma pakāpei!

Es burgerus nelieku vidū bulkai, bet gan pasniedzu ar salātiem un dažādām mērcītēm, piemēram, Gandrīz Paštaisītu Kečupu. Var, protams, iet vēl tālāk, kā te daži gardēži to ir darījuši, un pie burgeriem pasniegt kādu atbilstošu čatniju!

Vielas:

500 g labas kvalitātes ne pārāk treknas maltas cūkgaļas
1 ola
2 citronzāles stibas (bez tām var arī itin labi iztikt, ja nav pie rokas)
pusīkšķa izmēra invgera gabals
1 sīpols
maza buntīte loku
maza buntīte kinzas
1 svaigs čili pipars (bez tā var arī iztikt, ja nepatīk asumi)
2 ķiploka daiviņas
nepilna tējkarote sāls
drusku svaigi malti melnie pipari

neitrāla eļļa cepšanai – piemēram zemesriekstu vai vīnogu kauliņu

Gatavot:

Ingveru, ķiploku un sīpolu nomizo, čili izņem sēklas (tās var atstāt arī iekšā, ja jums patīk augstākas pakāpes asums). Citronzālei noloba ārējo mizas kārtiņu un apgriež sakaltušos galus. Visas šīs garšvielas sīki sasmalcina – visērtāk to izdarīt, sametot visu kopā iekšā mazā, elektriskā kapātājā, bet ja tāda nav, kapājiet katru atsevišķi (ingveru sarīvējiet). Sakapā arī lociņus un kinzu (lapas kopā ar kātiņiem).

Bļodā visas garšvielas un olu labi samīca kopā ar gaļu un veido kotletītes, ko cep vidējā karstumā tā, lai apkārt ir kraukšķīga garoziņa un vidū būtu līdz galam izcepušās. Tās var pasniegt kopā ar rīsiem un/vai sasautētiem Pak Čoi vai spinātiem.

Iedvesmas avots šai receptei ir Naidžela Sleitera (Nigel Slater) grāmata “Appetite”.

Vienkāršiem vārdiem runājot, tā ir čili pasta visellīgākajā stiprumā, kādu man nācies baudīt. Drusku precīzāk izsakoties, runa ir par mērcīti/ēdiena papildinājumu (condiment), ko pasniedz mazos trauciņos, lai tajos pamērcētu ko nu vēlas “uzasināt”. Sambala izcelsme ir Indonēzija un Malaizija, kur ir populāri vairāki sambala paveidi, piemēram sambal bajak (čili papildināts ar vēl citām garšvielām), sambal terasi (papildināts ar aromātisku garneļu pastu), bet mans iecienītākais ir sambal oelek, kas ir vienkārši saberzti sarkanie čili pipari ar visām sēklām.

Es neesmu tik rūdīta ugunsrijēja, lai šo sambalu lietotu kā mērcīti, bet vienmēr turu mājās burciņu, lai ar panāktu vēlamo asuma pakāpi āziešu ēdienos gadījumos, kad nopirktais svaigais čili pipars par nožēlošanu izrādās “neass”. Man arī labi patīk, ka sambal oelek parasti nav klāt nekādas citas garšvielas vai konservanti kā čili mērcēm (etiķis, krāsvielas, cukurs) – tikai tīrs, spīvs čili.

Lietojiet mazās devās un sargieties aiztikt acis, ja sambals ir ticis uz rokām!