Vielas:

600 ga maltas jērgaļas, vai kopā ar liellopa gaļu (es nopirku RIMI no skata svaigu un labu fasētu malto gaļu, kur 25% bija jērs, pārējais – liellops. nebiju vīlusies)
1 neliels smalki sakapāts sīpols
2 ķiploka daivas
1 tējkarote kaltētu čili pārslu ar visām sēkliņām, vai 1 svaigs čili pipars, sakapāts
neliela buntīte svaigas kinzas
1 tējkarote kumina (Romas ķimenes)
naža gals maltu melno piparu
nepilna tējkarote rupjā sāls

Gatavot:

Miezerī saberž ķiploku, sāli, piparus, čili un kuminu. Visas sastāvdaļas sajauc bļodā, labi samīca un veido plakanus burgerus/kotletes un cep attiecīgi uz grila vai pannas.

Vielas:

pāris biezas šķēles jēra šķiņķa ar kaulu (kopā apmēram 600 grami)
tējkarote koriandra sēklas
pāris mazi kaltēti čili pipari ar visām sēklām
sāls, melnie pipari
pāris nelieli sīpoliņi
4 anšovu filejas
5 ķiploka daivas
divi burkāni
divas seleriju stibas
kādi 10 mazie ķiršu tomātiņi
glāze sarkanvīna (apmēram 150 ml)
olīveļļa, sviests
pāris svaigas kinzas lapiņas

Gatavot:

Gaļu nomazgā, nosusina sausu un nogriež liekos taukus un plēvītes, ja tādas tur ir klāt. Apkaisa ar sāli, pipariem un koriandra-čili maisījumu, visas garšvielas piespiež klāt/drusku ierīvē:

Sīpolus nomizo un sagriež uz pusēm vai 4 daļās, ķiplokus nomizo un ar naža spalu iedauza/sašķeļ, burkānus nomizo un sagriež prāvos gabalos. Selerijas kātus arī sagriež prāvos gabalos, tomātus atstāj veselus. Koriandra sēklas kopā ar čili pipariem miezerī saberž pulverī. Anšovus izķeksē no burciņa, notecina eļļu un rupji sakapā.

Uzkarsē parasto pannu labi karstu, uzkarsē tur šļuku olīveļļas ar sviesta piku un no abām pusēm apcep gaļu brūnu.

Uzkarsē tažīna trauku, ielej tur drusku olīveļļas, iemet sviesta piku un sasautē ķiplokus, sīpolus un anšovus, līdz kamēr anšovi pašķīst (pāris minūtes). Liek tur iekšā jēru, gaļas pannu izskalo ar drusku karstu ūdeni, ko ielej klāt tažīna traukā. Gaļai virsū krāmē burkānus, selerijas un tomātiņus, pārlej vīnu, liek virsū vāku un sautē uz vismazākās liesmiņas apmēram stundu – stundu divdesmit minūtes.

tažīns sakrauts (gaļa ir apakšā zem dārzeņu kaudzes)

Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, biezeni vai kuskusu, noslēgumā var uzkaisīt kādu svaigu kinzas lapiņu.

Receptei iedvesmojos no Džeimija Olivera un Naidžela Sleitera kulinārās daiļrades. Piebildīšu, ka ar garšvielām noteikti var eksperimentēt pēc sirds patikas – te labi derēs gan tradicionālie jēra draugi rozmarīns un timiāns, gan citrona sula/miza, kas nu vien jums ienāk prātā un liekas labi saderam kopā. Mans personīgais atklājums, meklējot jēra receptes, bija anšovu klātbūtne – tie brīnišķīgi “padziļina” jērgaļas garšu.

Vielas (no šī daudzuma sanāk 5 makani burgeri. jūsu vaļā ir izlemt, cik cilvēkus tas pabaro)

500 g labas, liesas maltas liellopa gaļas, vēlams šķiņķa. aizmirstiet par kotlešu masu!
1 ola
neliela buntīte smalki sakapātas kinzas, lapiņas kopā ar visiem kātiem
pāris stibas lociņu, smalki sakapātu
1 neliels smalki sakapāts sīpols
1 smalki sakapāta vai sarīvēta ķiploka daiviņa
1 svaigs čili pipars, atbrīvots no sēklām, smalki sakapāts
1 nepilna tējkarote kumina (vislabāk ņemt veselas sēklas un saberzt tās miezerī kopā ar koriandra sēklām)
1 nepilna tējkarote koriandra sēklu (vislabāk ņem veselas sēkliņas un saberzt miezerī kopā ar kuminu)
1 līdzena tējkarote smalkā sāls
drusku svaigi malti melnie pipari
pāris šķēlītes bekona vai Parmas šķiņķa, smalki sagriezta (bez tā var arī iztikt. es lieku klāt, ja ledusskapī ir aizķēries)

Gatavot:

Visas svaigās garšvielas, sīpolu un ķiploku smalki sakapā – to var darīt ar nazi, vai arī samest visu kopā mazā elektriskā smalcinātājā. Burgera sastāvdaļas liek bļodā un ar rokām labi samīca. Veido apaļus, plakanus burgerus, nu apmēram tādus:

Burgerus līdz cepšanai vēlams turēt istabas temperatūrā, nevis ledusskapī – protams, ja runa ir par ne vairāk kā pāris stundām. Cep uz grila (vai pannas, tad sanāks kotletes) no abām pusēm līdz vēlamajai cepuma pakāpei!

Es burgerus nelieku vidū bulkai, bet gan pasniedzu ar salātiem un dažādām mērcītēm, piemēram, Gandrīz Paštaisītu Kečupu. Var, protams, iet vēl tālāk, kā te daži gardēži to ir darījuši, un pie burgeriem pasniegt kādu atbilstošu čatniju!

Vielas:

500 g labas kvalitātes ne pārāk treknas maltas cūkgaļas
1 ola
2 citronzāles stibas
pusīkšķa izmēra invgera gabals
1 šalotes sīpols vai vidēja izmēra dzeltenais sīpols
maza buntīte loku
maza buntīte kinzas
1 svaigs čili pipars vai pustējkarote Sambals Oeleks (ellīgi stipra čili pasta, ko var nopirkt mazās burciņās)
2 ķiploka daiviņas
nepilna tējkarote sāls
drusku svaigi malti melnie pipari
neitrāla eļļa cepšanai – piemēram zemesriekstu vai vīnogu kauliņu

Gatavot:

Ingveru, ķiploku un sīpolu nomizo, čili izņem sēklas (tās var atstāt arī iekšā, ja nebaidaties no asumiem). Citronzālei noloba ārējo mizas kārtiņu un apgriež sakaltušos galus. Visas šīs garšvielas sīki sasmalcina – visērtāk to izdarīt, sametot visu kopā iekšā mazā, elektriskā kapātājā, bet ja tāda nav, kapājiet katru atsevišķi (ingveru sarīvējiet). Sakapā arī kinzu un lociņus.

Bļodā visas garšvielas un olu labi samīca kopā ar gaļu un veido kotletītes, ko cep vidējā karstumā tā, lai apkārt ir kraukšķīga garoziņa un vidū būtu līdz galam izcepušās. Tās var pasniegt kopā ar rīsiem un/vai sasautētiem Pak Čoi vai spinātiem.

Iedvesmas avots šai receptei ir Naidžela Sleitera (Nigel Slater) grāmata “Appetite”.

Vienkāršiem vārdiem runājot, tā ir čili pasta visellīgākajā stiprumā, kādu man nācies baudīt. Drusku precīzāk izsakoties, runa ir par mērcīti/ēdiena papildinājumu (condiment), ko pasniedz mazos trauciņos, lai tajos pamērcētu ko nu vēlas “uzasināt”. Sambala izcelsme ir Indonēzija un Malaizija, kur ir populāri vairāki sambala paveidi, piemēram sambal bajak (čili papildināts ar vēl citām garšvielām), sambal terasi (papildināts ar aromātisku garneļu pastu), bet mans iecienītākais ir sambal oelek, kas ir vienkārši saberzti sarkanie čili pipari ar visām sēklām.

Es neesmu tik rūdīta ugunsrijēja, lai šo sambalu lietotu kā mērcīti, bet vienmēr turu mājās burciņu, lai ar panāktu vēlamo asuma pakāpi āziešu ēdienos gadījumos, kad nopirktais svaigais čili pipars par nožēlošanu izrādās “neass”. Man arī labi patīk, ka sambal oelek parasti nav klāt nekādas citas garšvielas vai konservanti kā čili mērcēm (etiķis, krāsvielas, cukurs) – tikai tīrs, spīvs čili.

Lietojiet mazās devās un sargieties aiztikt acis, ja sambals ir ticis uz rokām!