Vielas, apmēram līdzīgā daudzumā:

arbūza gabals
tomāti (iesaku ņemt lielos, dzeltenos vai oranžos, tie smuki izskatās un arī viegli sagriežami lielos gabalos, jo tiem maz sēklu un šķidruma)
gurķi (vislabāk ņemt mazus lauka gurķīšus, kas nav ūdeņaini un kam mazas sēkliņas)

mērcei – drusku citrona sulas
pāris piparmētru un lillā bazilika lapiņu
drusku svaigi malti melni pipari
sauja melleņu – es lietoju treknās dārza mellenes, kam maigāka garša

Gatavot:

Arbūzu griež biezās šķēlēs, izķidā sēklas, sagriež palielos gabalos. Tādos pašos gabalos sagriež arī tomātus un nomizotus gurķus. Visu saliek bļodā, pārkaisa ar strēmelēs sagrieztām garšaugu lapiņām un pipariem, pieber mellenes, pārlej ar citrona sulu un izcilā.

Vielas:

kartupeļi (apmēram 700 g, bet to daudzumu izmēriet atbilstoši savām vajadzībām)
pāris cieti vārītas olas
neliela buntīte maurloku vai parasto lociņu
sauja kaperu
neliels sīpols, baltais vai sarkanais

mērcei: 2 ēdamkarotes Dižonas sinepju, 150 ml neitrālas augu eļļas (piem. vīnogu kauliņu), 4 ēdamkarotes olīveļļas, 4 ēdamkarotes citrona sulas, sāls un pipari pēc garšas

Kartupeļus novāra mīkstus, bet ne tik mīkstus, ka jūk laukā. Nomizo pirms vai pēc vārīšanas, kā jums ērtāk. Sagriež biezās šķēlēs. Olas sakapā palielos gabalos, sīpolu sagriež plānās šķēlītēs, lokus sīki sakapā. Mērcei visas sastāvadaļas labi sakuļ, vislabāk to darīt ar iegremdējamo rokas blenderi – tā, lai sanāk majonēzei līdzīga konsistence. Mērces apjomi šeit ir drusku lielāki nekā vajadzīgs salātiem, es parasti taisu vairāk un atlikumu saglabāju ledusskapī burciņā un izlietoju citiem salātiem (piemēram zaļajiem lapu) nākošajā dienā. Visas salātu sastāvdaļas sajauc ar mērci un labi izcilā. Gatavs!

Receptes pamats aizgūts no Simon Hopkinson un Lindsay Bareham grāmatas  ”The Prawn Cocktail Years”. Tur salātu mērcei ņem sarkanvīna etiķi, bet man labāk patīk citrona sulas garša. Arī kaperi ir mans papildinājums.

Vielas:

2 svaigi olu dzeltenumi, vislabāk protams no lauku olām
1 tējkarote Dižonas sinepes (parastās, ne graudainās)
300 ml neitrālas eļļas – es lietoju vīnogu kauliņu, Vom Fass eļļu eksperti iesaka ņemt saulespuķu sēklu vai kādu riekstu eļļu
apmēram 50 ml  olīveļļas
puscitrona sula
šķipsniņa cukura
sāls, pipari (melnie un/vai baltie) pēc garšas

Gatavot:

Olu dzeltenumus vajadzētu ņemt istabas temperatūrā – vai nu izvelciet olas no ledusskapja laicīgi, vai arī paturiet 10 minūtes bļodā ar remdenu ūdeni. Majonēzi var kult ar mikseri statīvā jeb brīvi stāvošu mikseri, elektrisko rokas mikseri vai putuslotiņu. Esmu mēģinājusi visus trīs variantus, visi strādā, tikai pēdējais prasa vislielāko fizisko piepūli un abos pēdējos vajadzīgs kāds palīgs, kas puto, kamēr jūs lejat eļļu.

Vārdu sakot, putojamā bļodā ieliek dzeltenumus, sinepes, cukuru, sāli un piparus, un sāk kult. Pēc maza brītiņa, kad dzeltenumi kļuvuši gaišāki un palielinājušies apjomā, lēnītiņām lej klāt eļļu – sākumā tecina pa mazai drusciņai, lai vienmērīgi iejaucas iepriekš ielietais, pirms liet klāt vēl. Kad puse eļļas šādi iejaukta un masa sāk sabiezēt un līdzināties majonēzei, pārējo eļļu var sākt liet klāt mazā tērcītē, kamēr visa izlieta. Visubeidzot pielej citrona sulu un olīveļļu, visu laiku putojot, un nogaršo – vai nevajag vēl sāli un piparus, varbūt vairāk citrona sulu. Ja majonēze šķiet par biezu, var pieliet pāris ēdamkarotes silta ūdens.

Ar olīveļļu uzmanīgi – nekrītiet kārdinājumā visu receptē paredzēto eļļas daudzumu nomainīt ar olīveļļu, majonēze visticamāk sanāks zaļa un nebaudāmi rūgta (šādus draudus es izlasīju komentāros internetā, kad veicu izpētes procesu par dažādām majonēzes receptēm). Ja ir vēlēšanās majonēzei pievienot vēl kādas nebūt garšvielas, uz priekšu – sakapāti zaļumi, kaperi, ķiploks, anšovi, kas nu jums labi patīk, labāk gan ne visu vienlaicīgi, bet galvenais lai garšo!

Visās receptēs runā par briesmām, ka majonēze varot “saplīst”, t.i. ja ar joni pielej par daudz eļļas, to pēkšņi vairs nevar iemaisīt iekšā un masa neturās kopā. Man gan tā nekad nav gadījies, bet ja viņa plīst, ieteicamais ceļš kā to izlabot ir pieliet pāris karotes silta ūdens un turpināt putot, līdz masa atkal vienmērīga. Ja tas nestrādā, ņem jaunu bļodu un jaunu olas dzeltenumu, visu sāk no gala, un pa vidu pamazām pieliek klāt “saplīsušo” majonēzi.

Vielas:

1 pudele baltvīna
2 gabali kanēļa mizas + vēl vairāki pasniegšanai, ja ir vēlēšanās
5 balto piparu graudi
5 krustnagliņas
0,5 g safrāna
puse vaniļas pāksts, miziņa un izskrāpētas sēkliņas
1 ēdamkarote medus
1 šķēlēs sagriezts apelsīns ar visu mizu
īkšķa izmēra ingvera gabals, sagriezts šķēlēs
1 ēdamkarote cukura (pēc garšas, pievieno beigās)

pasniegšanai: kanēļa mizu gabaliņi

Gatavot:

Safrānu mazā krūzītē aplej ar drusku karsta ūdens. Visas sastāvdaļas izņemot cukuru salej katlā un uzkarsē (nevāra!), pievieno safrānu, labi samaisa un atstāj 1 stundu ievilkties. Izzvejo apelsīna šķēles, vaniļas un kanēļa gabalus, pirms pasniegšanas uzkarsē vēlreiz, pagaršo, vai neprasās pievienot cukuru un pasniedz nelielās glāzītēs, dekorētās ar kanēļa mizas gabaliņu, ja tā jums neliekas briesmīga izšķērdība. No otras puses, tā ir gaumīga iespēja beidzot likt lietā no Ēģiptes atvestu kanēļkoka žagaru bunti, kā man tas gadījās!

Palielinot receptes apjomu, nevajag uzreiz dubultot visas garšvielas – sāciet ar 2 pudelēm vīna un piekoriģējiet saldumu. Taisot lielākus apjomus, garšvielas palieliniet nelielām devām.

Šo recepti nejauši uzgāju Dagens Nyheter svētdienas avīzes pielikumā, pirms gada ciemojoties pie saviem zviedru draugiem Stokholmā. Receptes autore ir Monika Ahlberg, pie tās publicēta atsauce uz viņas grāmatu “Monikas jul” (Monikas Ziemsvētki).

Vielas:

kartupeļi
1-2 citroni
pāris svaiga rozmarīna zariņi
sāls
olīveļļa

Gatavot:

Kartupeļus nomizo un sagriež palielos, apmēram vienādos gabalos. Liek vārīties un vāra apmēram 5-7 minūtes – lai nav vēl pilnīgi mīksti. Nokāš un atstāj tik ilgi, kamēr pienāk laiks likt krāsnī. Šitik tālu tos var sagatavot jau no rīta vai kaut iepriekšējā dienā.

Krāsni uzkarsē līdz 200 grādiem (visticamāk tā jau būs karsta, ja no tās tikko izņemts cepetis), cepešpannu iesmērē ar olīveļļu, tajā ieber kartupeļus, pa virsū izkaisa no rozmarīna zariņiem nobraucītas lapiņas un daivās sagrieztus citrona gabalus, iepriekš no tiem virs kartupeļiem izspiežot sulu. Drusku aprasina ar olīveļļu un liek cepties pusstundu vai kamēr tik brūni, cik vēlaties. Beigās var pārkaisīt ar sāli un pipariem, ja šķiet, ka vajag vēl. Galdā var pasniegt ar visiem citrona gabaliem, kas būs skaisti karamelizējušies un, manuprāt, ļoti garšīgi, vai arī tos var izlasīt laukā, ja ir bailes, ka tie varētu kādam viesim (piemēram, bērnam) nepatikt.

Vielas (apmēram 1 l saldējuma):

2-3 citroni ar skaistu, nebojātu mizu
300 g cukurs
3 olu dzeltenumi*
750 ml saldais krējums
1/2 vaniļas pāksts (bez vaniļas strikti ņemot var arī iztikt, tās klātbūtne nav izšķiroša)

Gatavot:

No pusotra citrona norīvē miziņu, no visiem citroniem izspiež sulu tā, lai sanāktu apmēram 200 ml. Apmēram pusi krējuma palielā katlā uz mazas uguntiņas uzsilda (nevāra) kopā ar gareniski pāršķeltu vaniļas pāksti, ieskrāpējot iekšā krējumā sīkās sēkliņas. Olu dzeltenumus un cukuru ar mikseri saputo. Dzeltenumiem pievieno citrona sulu un miziņu, samaisa, pielej drusku karstā krējuma, atkal samaisa, un visu masu lej katlā klāt atlikušajam krējumam, kur nelielā karstumā nepārtraukti maisot karsē, līdz drusku sabiezē (apmēram 10 minūtes). Tad šo citronu-olu krēmu atdzesē, piemēram izlietnē ledusauksta ūdens peldē. Izķeksē vaniļas pākstis un izmet.

Atlikušo krējumu saputo mīkstās putās un samaisa ar atdzisušo krēmu. Lej lēzenā traukā, liek saldētavā un apmaisa ik pa stundai vai pusstundai vismaz 3 reizes (maisīšanas intervāls atkarīgs no jūsu saldētavas temperatūras. manējā ir -15 un es maisu ik pa stundai, bet ja jums ir noregulēts uz aukstāku, tad sasals ātrāk un būtu jāmaisa biežāk). Ja jums ir saldējuma mašīna, lieciet masu tajā un neraizējieties par maisīšanu!

*atcerieties, ka no olu baltumiem var uztaisīt bezē cepumus

Receptes pamats aizgūts Epicurious.com

Vielas:

4 citroni
250 Ricotta siera
1 l saldais krējums
200 ml piens
10 olu dzeltenumi
200 g cukurs

Gatavot:

Ja arī jums mājās nav saldējuma mašīnas, ielieciet lēzenu trauku – piemēram karstum-un-aukstumizturīgu biezu stikla šāli – saldētavā, lai atdziest. Šīs receptes apjomam būtu nepieciešams 3-litrīga tilpuma trauks.

Lielā katlā ielej krējumu un pienu un uz nelielas uguns uzsilda līdz gandrīz vārošs, bet gluži vēl nevārās. Olu dzeltenumus un cukuru  ar mikseri puto, līdz sanāk bāls, biezs un apjomā ievērojami palielinājies gogelmogelis (apmēram 10 minūtes). Pielej olu masai nedaudz karstā krējuma, samaisa, tad olu masu lej katlā ar krējumu, un ar koka karoti maisot karsē uz ļoti mazas liesmiņas, līdz tas sabiezē (vismaz 10 minūtes). Šis ir bīstamākais moments visā saldējuma gatavošanas procesā – ja uguns būs par lielu vai nemaisīsiet pietiekoši bieži, olu dzeltenumi sarecēs vai masa var katla malas piedegt, tāpēc vaktējiet to rūpīgi! Kad dzeltenais saldais ķausis katlā ir drusku sabiezējis, noņemiet no uguns un ļaujiet atdzist. Šo procesu var paātrināt, ievietojot katlu aizkorķētā izlietnē ar aukstu ūdeni un ledus gabaliem, vai ziemā vienkārši izliekot ārā kupenā. Kamēr saldējums dziest, citroniem izspiež sulu un ar smalku rīvīti norīvē dzelteno miziņu.

Kad olu masa atdzisusi, tajā iemaisa citronu sulu, miziņu un rikotas sieru, lej atdzisušajā traukā un liek saldētavā. Tagad jums būs jādara saldējuma mašīnas darbs, proti, ik pēc 45 minūtēm trauks ar saldējumu jāņem laukā un rūpīgi ar putuslotiņu vai karoti jāsamaisa. Maisīšanas jēga ir panākt, ka saldējums sasalst vienmērīgi, tādējādi iegūstot patīkamu, maigu konsistenci. Pavisam kopā saldējums būtu jāapmaisa reizes 3-4, un tad jāatstāj uz nakti sasalt. Tāpēc labāk šo operāciju sākt dienas pirmajā pusē, lai nav pa nakti jāliek modinātājs un jāceļas maisīt saldējums

Ja jūsu rīcībā ir saldējuma mašīna, lejiet gatavo saldējumu tur iekšā saskaņā ar instrukcijām un tā izdarīs pārējo.

Pirms pasniegšanas saldējumu vajadzētu izņemt no saldētavas atlaidināties apmēram pusstundu.

Šo recepti atradu slavenās Londonas “River Cafe” īpašnieču, Džeimija Olivera skolotāju Rose Gray un Ruth Rogers pavārgrāmatā “Puddings, Cakes&Ice Creams”. Esmu abām dāmām bezgala pateicīga par teikumu, ar ko beidzas katra saldējuma recepte: “liec saldējuma mašīnā un seko ražotāja instrukcijai vai lēzenā traukā un to trauku saldētavā, apmaisi ik pēc pusstundas vai tamlīdzīgi“. Šis teikums bija izšķirošais grūdiens, pēc kura ar lielu entuziasmu un labiem panākumiem metos taisīt saldējumus.

Klasiskā limonāde nav nekas vairāk kā cukura sīrups, citrona sula un ūdens. Tieši tik vienkārši! Daudzumu gan jāsalāgo pa savai gaumei.

Vielas (apmēram divām 1,5 l krūzēm):

5-6 citroni
100 ml ūdens
100 ml cukurs (var ņemt parasto balto, vai arī gaišbrūno)
parasts ūdens vai labs dzirkstošs minerālūdens

Gatavot:

Cukuru un ūdeni nelielā katliņā uz lēnas uguns karsē, līdz cukurs izsķīdis. Atdzesē.

No citroniem izspiež sulu. Servējamā krūzē pēc garšas un patikas sajauc daļu sīrupa ar daļu sulas un atšķaida ar parastu vai dzirkstošu ūdeni. Samaisa, pagaršo, piekoriģē sīrupu, sulu vai ūdeni pēc vajadzības.

Pasniedz ar ledu un varbūt kādu smaržīgu piparmētru lapiņu, ja ir pie rokas.

laikraksta Financial Times nedēļas nogales pielikumā. Tās autors ir britu pavārs Rowley Leigh, kas saimnieko smalkā Londonas restorānā “Cafe Anglaise”.

Vielas:
esmu norādījusi daudzumu diviemm dažādiem tartes  formu izmēriem – 23 cm/30 cm diametrā

smilšu mīklai

180/270 g miltu
100/150 g auksta sviesta (tieši no ledusskapja) + vēl drusku formas iesmērēšanai
šķipsniņa sāls
2 ēdamkarotes cukura
2 olas dzeltenumi
divas/trīs ēdamkarotes auksta ūdens

1 ola + 1 ēdamkarote piena

pildījumam:

divi/trīs citroni ar skaistu, nebojātu mizu
4 olas + viens/divi dzeltenumi
150/200 g pūdercukurs
150/200 ml saldais krējums

pūdercukurs pārkaisīšanai

Gatavot:

Lūdzu lūdzu nepērciet smilšu mīklu veikalā – tur to parasti taisa ar margarīnu sviesta vietā, tāpēc rezultāts nebūs ne uz pusi tik labs. Mājās taisīta mīkla ir nesalīdzināmi labāka, turklāt tā ir tik garda, ka var ēst kumosiem.

Vārdu sakot, lielā bļodā ieber miltus, cukuru un sāli. Mazākā bļodiņā olu dzeltenumus sajauc ar ūdeni. Sviestu uz rīves lielākajiem zobiņiem ierīvē miltu bļodā. Citās smilšu mīklas receptēs parasti rakstīts – sviestu iekapā miltos maziem gabaliņiem. Neatceros vairs, kurā grāmatā manīju rīvēšanas metodi, manuprāt, tā ir visērtākā. Atgādinu – šajā gadījumā ir no svara, ka sviests tiešām ir auksts un ciets nevis mīksts istabas temperatūrā!  Ar rokām jauc miltus, cukuru un sviestu, kamēr tie atgādina rupjas smiltis – tas notiks pavisam ātri. Tad pievieno olas un ar rokām veikli samīca mīklu kamolā.

Šajā brīdī vairums recepšu teikts, ka mīklas kamols jāliek ledusskapī uz pāris stundām. Esmu tā darījusi, bet tad mīkla sacietē un to ir gandrīz neiespējami izrullēt plānu (variantos par mīklas griešanu šķēlēs un tad lipināšanu kopā negribu iedziļināties – murgs!). Manuprāt, tas pats efekts tiek panākts, mīklu dzesējot jau izrullētu.

Tātad, jāsagatavo apmēram 23 cm diametra “tartes” forma ar viļņainām malām (vēlams tāda ar izņemamu dibenu), to izsmērējot ar sviestu un viegli izkaisot ar miltiem. Mīklu uz miltainas virsmas izrullē apmēram puscentimetru biezu un uzmanīgi ieklāj formā. Ja viņa saplīst, tas nekas – lēnām un pacietīgi lipiniet klāt noplīsušos gabalus un aizlāpiet caurumus, lai nav spraugas, un uzlociet to uz augšu tā, lai maliņas arī labi noklātas. Tagad formu ar visu mīklu lieciet ledusskapī uz 2 stundām.

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.

Sagatavotajā formā virsū mīklai ieklāj atbilstoši piegrieztu cepampapīru un ieber pāris saujas kaltētu pupiņu – tas nodrošinās, ka mīkla cepoties necelsies uz augšu. Šo kūkas pamatnes priekš-cepšanas metodi angliski sauc “baking blind” – kūka ir “akla”, jo tajā vēl nav pildījuma. Cep 15 minūtes, tad izņem no krāsns, noņem cepampapīru ar pupiņām (tās var saglabāt burkā līdzīgiem mērķiem un izmantot bezgalīgi daudz reižu), formu atkal ieliek krāsnī uz 5 minūtēm, lai viegli apbrūnē. Pa to laiku viegli sakuļ olu ar pienu un tiklīdz pamatne iznāk no krāsns, to no iekšpuses rūpīgi ar otiņu izsmērē ar olas-piena maisījumu – tas radīs tādu kā aizsargplēvīti un aizdrīvēs iespējamās spraugas, kas neļaus šķidrajam pildījumam sūkties cauri.

Pildījumam no abiem citroniem ar smalku rīvīti norīvē miziņu un izspiež sulu. Viegli sakuļ olas ar cukuru, pievieno saldo krējumu, tad citronu sulu ar miziņām un lej iekšā priekšizceptajā formā. Krāsnī uzreiz samazina temperatūru līdz 150 grādiem. Uzmanīgi liek formu cepeškrāsns vidējā līmenī un cep 1 stundu 10 minūtes. Gatavai kūkai pildījumam nevajadzētu būt šķidram, nedz arī gluži cietam, bet tādam drusku “ļodzīgam”, kad pakustina formu. No virspuses pildījums būs drusku apbrūnējis.

Ļauj kūkai pilnīgi atdzist, pirms to ņem ārā no formas un uz lēzena šķīvja ledusskapī atdzesē (ideālā gadījumā pa nakti). Pirms pasniegšanas tarti viegli pārkaisa ar pūdercukuru (piemēram, lietojot metāla sietiņu). Dekorēt var arī pagalam smalki – piemēram, pagājušā gada novembrī mana draudzene Līva Stokholmā šādu tarti burvīgi izdekorēja ar pūdercukuru par godu citas draudzenes Malinas dzimšansdienai, turklāt vēl pašās beigās nevērīgi uzmeta virsū no saldētavas izvilktus jāņogu ķekarus:

PS No pārpalikušajiem olbaltumiem uztaisiet bezē cepumus! Ja šodien vairs nav spēka, noglabājiet tos ledusskapī tīrā bļodiņā un taisiet rīt.