Vielas:

500 g labas kvalitātes ne pārāk treknas maltas cūkgaļas
1 ola
2 citronzāles stibas
pusīkšķa izmēra invgera gabals
1 šalotes sīpols vai vidēja izmēra dzeltenais sīpols
maza buntīte loku
maza buntīte kinzas
1 svaigs čili pipars vai pustējkarote Sambals Oeleks (ellīgi stipra čili pasta, ko var nopirkt mazās burciņās)
2 ķiploka daiviņas
nepilna tējkarote sāls
drusku svaigi malti melnie pipari
neitrāla eļļa cepšanai – piemēram zemesriekstu vai vīnogu kauliņu

Gatavot:

Ingveru, ķiploku un sīpolu nomizo, čili izņem sēklas (tās var atstāt arī iekšā, ja nebaidaties no asumiem). Citronzālei noloba ārējo mizas kārtiņu un apgriež sakaltušos galus. Visas šīs garšvielas sīki sasmalcina – visērtāk to izdarīt, sametot visu kopā iekšā mazā, elektriskā kapātājā, bet ja tāda nav, kapājiet katru atsevišķi (ingveru sarīvējiet). Sakapā arī kinzu un lociņus.

Bļodā visas garšvielas un olu labi samīca kopā ar gaļu un veido kotletītes, ko cep vidējā karstumā tā, lai apkārt ir kraukšķīga garoziņa un vidū būtu līdz galam izcepušās. Tās var pasniegt kopā ar rīsiem un/vai sasautētiem Pak Čoi vai spinātiem.

Iedvesmas avots šai receptei ir Naidžela Sleitera (Nigel Slater) grāmata “Appetite”.

Skolas gados netālu no manu vecāku mājām pie Bērnu pasaules bija tāda kafejnīca “Mārīte”, kur mūžīgi pulcējās gara rinda. Pāris reizes es to rindu izstāvēju, lai dabūtu firmas ēdienu “Frikadeles Mārīte”. Frikadeles peldēja krējuma mērcē, tās pasniedza kopā ar kartupeļu biezeni un sautētiem burkāniem piedevās. Man tas likās kā Dievu ēdiens, un to garšu labi atceros vēl šodien.

Visvienkāršāk pieejamais veids, kā apmierināt savu frikadeļu kāri, laikam ir tradicionālā zupa. Mana mamma to vāra brīnišķīgi garšīgu, un, kopš es vairs nedzīvoju kopā ar vecākiem, regulāri to izmanto manis atvilināšanai ciemos. Lai kā es censtos, man pašai gluži tāda nekad nesanāk. Droši vien es kaut ko tajā salieku par daudz, vai nenociešos pielikt kādu smalku garšvielu, kas sabojā autentisko garšu. Tāpēc frikadeļu zupas recepti es jums nepiedāvāšu, ar mammām šajā ziņā nav ko sacensties

Tagad, kad esmu izaugusi liela, aizvien meklēju jaunas frikadeļu receptes. Manas iecienītākās ir frikadeles Karlsona, t.i. zviedru gaumē un frikadeles tomātu mērcē (itāļu gaumē). Esmu gatavojusi arī jērgaļas frikadeles ar koriandru un cūkgaļas kotletītes ar ingveru. Frikadeļu gatavošanā lielākais čakaris ir mazo bumbiņu viļāšana, kas aizņem tīri daudz laika, tāpēc visas frikadeļu receptes ir piemērotas laiskām nedēļas nogalēm un kolektīvai rosībai virtuvē. Lai izdodas!

Vielas:

frikadelēm
250 g liesas, maltas liellopa vai jaunlopa gaļas
250 g liesas, maltas  cūkgaļas
1 neliels sakapāts sīpols
1 ola
pustējkarote sāls
pustējkarote maltu smaržīgo piparu (angliski: Allspice)
2 maizes šķēles – baltmaize, ciabatta, graudu maizīte bet ne rupjmaize, var būt drusku apkaltusi
nedaudz piena – apmēram 200 ml, bet tas nudien nav jāmēra
drusku svaigi malti baltie pipari
sviests un olīveļļa cepšanai

mērcei
puslitrs dārzeņu vai vistas buljona (var izmantot kubiņus)
1 vidēji liels sīpols
1 vidēji liels burkāns
1 lielāks vai 2 nelieli seleriju kāti
1 ēdamkarote jāņogu želejas vai brūkleņu zaptes
150 ml saldā krējuma
pustējkarote maltu smaržīgo piparu
sāls un malti baltie pipari pēc garšas
sviests un olīveļļa cepšanai

pasniegšanai – sakapāti pētersīļi un vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis

Gatavot:

Maizi salauž gabaliņos un aplej ar pienu, lai drusku izmirkst. Pannā uzkarsē olīveļļu, pieliek nelielu sviesta gabaliņu un uz nelielas liesmiņas sasautē sīpolu, noliek malā lai padziest. Sīpola sautēšana var likties kā lieks čakaris, bet tā novērš neizceptu, cietu sīpolu gabalu klātbūtni frikadeļu viducī. Maizīti nospiež iespējami sausu un liek klāt pārējām frikadeļu sastāvdaļām, ko ar rokām rūpīgi sajauc viendabīgā masā, no kuras pēcāk izviļā apmēram vienādas, valrieksta izmēra frikadeles. Lai mīkla neliptu pie rokām, tās ik pa brīdim noskalo aukstā tekošā ūdenī. Frikadeles vairākos piegājienos olīveļļā un sviestā uz pannas apcep vienmērīgi brūnas, un sakrāmē kādā bļodā, lai pagaida mērci.

Mērcei sīpolu, seleriju un burkānu notīra un smalki sakapā – es tos visus sametu mazā elektriskā smalcinātājā, lai nav jāraud, bet bez tā var arī iztikt (tad burkānu derētu sarīvēt uz rupjās rīves). Pannā uzkarsē olīveļļu un sviesta piciņu un kādas 10 minūtes uz nelielas liesmiņas dārzeņus sautē, ik pa laikam samaisot. Pielej buljonu un silda, līdz ir par apmēram trešdaļu novārījies. Iemaisa želeju vai zapti, garšvielas, uzvāra, pieliek klāt krējumu, atkal uzvāra – mērce būs skaistā silti dzeltenā krāsā:

Visbeidzot uzmanīgi iecilā iekšā frikadeles, silda pāris minūtes, viegli samaisa un pārkaisa ar pētersīļiem. Gatavs!

Šīs frikadeles vislabāk pasniegt kopā ar kartupeļu biezeni vai vienkārši vārītiem kartupeļiem. Kartupeļu biezeni taisa tā: kartupeļus vāra mīkstus ūdenī, kam piebērts sāls, apmēram 15-20 minūtes. Nokāš, ar stampiņu vai koka karoti sastampā, pielej klāt karstu pienu pēc patikšanas (atkarībā no tā, vai vēlaties stingrāku vai mīkstāku putru) un pieliek sviestu pēc sirdsapziņas (mazu piciņu vai 50g, pamatprincips šajā gadījumā ir jo vairāk, jo labāk), nogaršo un piekoriģē sāli.

Receptes pamati aizgūti no Simon Hopkinson un Lindsay Bareham grāmatas “The Prawn Cocktail Years”. Esmu to vienkāršojusi, atsakoties no diviem caur-sietu-beršanas-procesiem, kas man šķita gaužām lieki, un piekoriģējot dažas citas lietas. Rezultāts vienalga ir garšīgs! Šāds daudzums piemērots 4 izsalkušiem cilvēkiem arī tad, ja pavārs cepšanas laikā dažas frikadeles ir jau apēdis

Vielas:

Frikadelēm

250 maltas liesas liellopu gaļas
250 maltas liesas cūkgaļas
1 ola
2 ēdamkarotes smalki rīvēta Parmas vai kāda cita cieta siera
1 sarīvēta vai saberzta ķiploka daiva
1 ēdamkarote žāvētas raudenes (oregano)
3 ēdamkarotes rīvmaizes
1 līdzena tējkarote sāls
svaigi malti melnie pipari

Tomātu mērcei

1 sīpols
2 ķiploka daivas
1 ēdamkarote žāvētas raudenes (oregano)
700 gramu pudele ar passata (pašķidra tomātu mērce bez piedevām, veikala plauktā rodama stikla pudelēs. ja nevarat to atrast, var aizvietot ar rīvētiem tomātiem savā sulā, apjomā apmēram 750 ml)
100 ml piens
naža gals cukura
olīveļļa, sāls, svaigi malti melnie pipari

Pasniegšanai – garie makaroni (spaghetti vai tagliatelle) un svaigi rīvēts Parmas vai kāds cits cietais siers

Gatavot:

Es ar nolūku nerakstīju receptē “puskilo maltas gaļas”, jo daudz labāk par jau gatavu safasētu jauktu malto gaļu vai pasarg dies’ to, ko sauc par “kotlešu masu mājas”, ir nopirkt pa paša izvēlētam gabaliņam un palūgt pārdevēju samalt jūsu acu priekšā. Tirgū es tā daru katru reizi un dažreiz man šāds triks izdodas arī lielveikalos.

Visas frikadeļu sastāvdaļas ar rokām bļodā labi sajauc un veido nelielas bumbiņas, ik pa brīdim rokas noskalojot tekošā aukstā ūdenī, lai mīkla nelīp klāt. Šis ir lēns un piņķerīgs darbiņš, kur lieti noder vēl viens vai divi palīdzīgu roku pāri. Frikadeles krāmē uz šķīvjiem un, pārsegtas ar plēvi, glabā ledusskapī, līdz būs liekamas klāt mērcei.

Mērcei smalki sakapā sīpolu un ķiploku un kopā raudeni dziļā pannā olīveļļā lēnām sasautē mīkstu. Pielej passatu, tukšo pudeli līdz pusei pielej ar aukstu ūdeni, izskalo, un arī lej pannā. Pievieno nedaudz sāli, piparus un cukuru, izmaisa un karsē uz nelielas uguns kādas 10 minūtes. Tad pielej pienu, izmaisa, uzvāra un pa vienai uzmanīgi met iekšā frikadeles. Lai vienmērīgi izlīdzinātu frikadeles pa visu pannu, to var maigi sakratīt, bet maisīt vēl nevajag, lai tās neizjūk. Visu karsē uz mazas liesmiņas, daļēji apsegtu ar vāku, kādas 20 minūtes. Pa to laiku izvāra makaronus. Beigās nogaršo un piekoriģē sāli un piparus. Pasniedz, pārkaisītas ar rīvētu sieru.