Vielas:

kartupeļi (apmēram 700 g, bet to daudzumu izmēriet atbilstoši savām vajadzībām)
pāris cieti vārītas olas
neliela buntīte maurloku vai parasto lociņu
sauja kaperu
neliels sīpols, baltais vai sarkanais

mērcei: 2 ēdamkarotes Dižonas sinepju, 150 ml neitrālas augu eļļas (piem. vīnogu kauliņu), 4 ēdamkarotes olīveļļas, 4 ēdamkarotes citrona sulas, sāls un pipari pēc garšas

Kartupeļus novāra mīkstus, bet ne tik mīkstus, ka jūk laukā. Nomizo pirms vai pēc vārīšanas, kā jums ērtāk. Sagriež biezās šķēlēs. Olas sakapā palielos gabalos, sīpolu sagriež plānās šķēlītēs, lokus sīki sakapā. Mērcei visas sastāvadaļas labi sakuļ, vislabāk to darīt ar iegremdējamo rokas blenderi – tā, lai sanāk majonēzei līdzīga konsistence. Mērces apjomi šeit ir drusku lielāki nekā vajadzīgs salātiem, es parasti taisu vairāk un atlikumu saglabāju ledusskapī burciņā un izlietoju citiem salātiem (piemēram zaļajiem lapu) nākošajā dienā. Visas salātu sastāvdaļas sajauc ar mērci un labi izcilā. Gatavs!

Receptes pamats aizgūts no Simon Hopkinson un Lindsay Bareham grāmatas  ”The Prawn Cocktail Years”. Tur salātu mērcei ņem sarkanvīna etiķi, bet man labāk patīk citrona sulas garša. Arī kaperi ir mans papildinājums.

Okrošku mūsu ģimenes ēdienkartē ienesa mans vīrs, vēloties restaurēt bērnības garšas, atceroties, kā viņam to reiz taisīja vecmāmiņa. Okrošku var gatavot arī uz kvasa vai kefīra bāzes, lai arī to neesam mēģinājuši – manuprāt sūkalas ir ideāls fons visām vasarīgi maigajām garšām.

Vielas:

atdzesētas piena sūkalas. tās diemžēl veikalā nopirkt nevar, tāpēc nāksies vien siet Jāņu sieru ne-Jāņu sezonā mans vīrs karsē kefīru, no kura arī atdalās sūkalas, un tad lieto tās
vārīta liellopa gaļa – piemēram šķiņķa gabals, kopā ar sāli un kādām nebūt garšsaknēm novārīts mīksts
vārīti kartupeļi
svaigi gurķi
drusku citrona sula
cieti vārītas olas
dilles un lociņi

pasniegšanai – sāls, pipari, skābs krējums

Gatavot:

Zupas sastāvdaļas sagatavo un saliek uz galda tā, lai katrs pats tās var kombinēt kopā savā šķīvī pēc patikas. Atdzesētas sūkalas ielej vai nu bļodā, vai kādā krūzē, kā redzams bildē. Gaļu un olas sakapā, gurķus sagriež plānās šķēlītēs un samaisa ar citrona sulu, zaļumus sīki sakapā, kartupeļus novāra ar mizu un nomizotus liek bļodā veselus.

Katrs ēdājs sev šķīvī liek gaļu, gurķus, olas, zaļumus, virsū uzlej sūkalas, beigās pievieno krējumu, sāli un piparus pēc patikas. Kartupeļus liek blakus uz lēzena šķīvja un piekož klāt, vai arī var iegriezt klāt zupas šķīvī.

Vielas:

kartupeļi
1-2 citroni
pāris svaiga rozmarīna zariņi
sāls
olīveļļa

Gatavot:

Kartupeļus nomizo un sagriež palielos, apmēram vienādos gabalos. Liek vārīties un vāra apmēram 5-7 minūtes – lai nav vēl pilnīgi mīksti. Nokāš un atstāj tik ilgi, kamēr pienāk laiks likt krāsnī. Šitik tālu tos var sagatavot jau no rīta vai kaut iepriekšējā dienā.

Krāsni uzkarsē līdz 200 grādiem (visticamāk tā jau būs karsta, ja no tās tikko izņemts cepetis), cepešpannu iesmērē ar olīveļļu, tajā ieber kartupeļus, pa virsū izkaisa no rozmarīna zariņiem nobraucītas lapiņas un daivās sagrieztus citrona gabalus, iepriekš no tiem virs kartupeļiem izspiežot sulu. Drusku aprasina ar olīveļļu un liek cepties pusstundu vai kamēr tik brūni, cik vēlaties. Beigās var pārkaisīt ar sāli un pipariem, ja šķiet, ka vajag vēl. Galdā var pasniegt ar visiem citrona gabaliem, kas būs skaisti karamelizējušies un, manuprāt, ļoti garšīgi, vai arī tos var izlasīt laukā, ja ir bailes, ka tie varētu kādam viesim (piemēram, bērnam) nepatikt.

Vielas:

kartupeļi un pēteresīļu saknes, aptuvenās attiecībās 2/3 un 1/3
piens
sviests
sāls

Gatavot:

Kartupeļus un pētersīļu saknes nomizo un sagriež apmēram vienādos gabalos. Liek katlā un vāra, kamēr mīksti – apmēram 15 minūtes, uz vārīšanas beigām piešaujot sāli. Sastampā un samaisa ar uzkarsētu pienu un sviestu tādās attiecībās, kādās jums patīk – ja labāk pie sirds iet šķidrāka putra, tad lejiet vairāk piena, ja ne, tad mazāk. Sviestu lai katrs lieka pēc savas sirdsapziņas. Piekoriģē sāli un gatavs!

Vēl viena versija par kartupeļu biezputru, ko esmu ļoti iecienījusi, ir pēc kartupeļu nokāšanas tos sastampāt kopā ar sauju jauno spinātu lapiņu (tādu, ko veikalos pārdod plastmasas maisos un sauc par Baby Spinach). Varbūt nav ļoti svinīgi, toties garšīgi un veselīgi:

Vielas:

3 lieli puravu kāti
3 kartupeļi
1,5 l dārzeņu buljona (no kubiņiem ir gana labs šai vajadzībai)
vīna glāze (apmēram 150 ml) sausa baltvīna
pāris ēdamkarotes olīveļļa
nedaudz sviesta (ēdamkarotes izmēra pika)
pāris melnie piparu graudi
sāls un malti melnie pipari pēc garšas
pasniegšanai – pētersīļu zaļumi un skābs krējums

Gatavot:

Puravu balto un gaišzaļo daļu sagriež plānās ripiņās, vaktējot, vai zaļajā galā starp kārtām nav sakrājušās smiltis – tad jāatloba un jānomazgā. Katlā uz lēnas uguns uzkarsē olīveļļu un sviestu un puravus kādas 10 minūtes maisot sautē, līdz tie mīksti. Pielej vīnu un ļauj, lai gandrīz viss novārās – alkohols iztvaikos, atstājot zupai savu garšu, kas arī ir mērķis. Tad liek klāt nomizotus un nelielos gabaliņos sagrieztus kartupeļus, pielej buljonu, pieliek drusku sāli, piparu graudus un visu vāra uz nelielas uguns apmēram pusstundu. Pagaršo, pieregulē sāli, un pasniedz ar skābu krējumu un svaigiem pētersīļu zaļumiem.

Puravi+kartupeļi ir klasika/pamats, ar ko var tālāk spēlēties pēc patikas un atkarībā ledusskapja satura. Piemēram, papildināt ar citiem dārzeņiem – pētersīļu sakni (izskatās kā balts burkāns), pastinaku (tāds pats kā pētersīlis, tikai iedzeltens), tomātu (vārīšanās beigās no zupas jāizzvejo miza) u.c.  Lejiet klāt baltvīna vietā sauso vermutu, vai nelejiet nemaz, vai piemetiet klāt timiāna zariņu vai kādu citu garšaugu. Britu pavārs Naidžels Sleiters (Nigel Slater) iesaka šādai zupai vārīšanās sākumā piemest klāt sakaltušas Parmezāna siera miziņas, ko šim nolūkam krāt ledusskapī. Miziņas virumam piešķir jauku noti, tikai, kad zupa gatava, tās jāizķeksē no katla laukā. Zupu, protams, var arī blenderēt, ja ir patikšana.