Šīs pastētes sagatavošana aizņem apmēram pusstundu, neskaitot pāris stundas (vai nakti), ko tai būtu labi pavadīt ledusskapī.

Vielas:

500 g vistas aknu
1 vidēja izmēra burkāns
2 nelieli seleriju kāti
1 vidēji liels sīpols
nedaudz svaigas garšvielas – piemēram, salvijas lapas un/vai timiāns
100 ml sausā vermuta vai baltvīna
150 g sviests
100 ml saldais krējums
sāls, pipari
marinēti zaļi piparu graudi, dabūnami mazās burciņās (bez tiem var arī iztikt)
olīveļļa

Gatavot:

Aknas nomazgā aukstā ūdenī, nosusina un attīra no tauku krikumiem, asinsvadiem un dažādiem citiem netīrumiem (tos nogriež nost un izmet), sagriež palielos gabalos. Apmēram pusi sviesta uz ļoti lēnas uguns izkausē. Burkānu, seleriju un sīpolu notīra un sīki sakapā (es tos sametu mazā elektriskā smalcinātājā, kas ir ļoti ērti). Salviju sīki sagriež, timiāna zariņiem nobrauka lapiņas. Pannā uzkarsē pāris ēdamkarotes olīveļļas, iemet eļļā nelielu sviesta gabaliņu un uz nelielas uguns sasautē sakapātos dārzeņus – tā lai ir mīksti, bet nesacepas pavisam. Noliek malā bļodā, izslauka pannu sausu un tajā atkal uzsilda olīveļļu ar drusku sviesta. Liek pannā aknas un veikli apcep diezgan lielā karstumā, regulāri apgrozot, pāris minūtes – tā, lai vidū vēl sārtas. Pieliek klāt saceptos dārzeņus un garšvielas, pielej vīnu vai vermutu un visu kopā samaisa un sasautē vēl pāris minūtes, kamēr alkohola lielums iztvaikojis. Pielej saldo krējumu, labi samaisa un beigās pēc garšas pieber drusku sāli un piparus. Pannu noņem no uguns un ļauj drusku atdzist. Pēc tam pastēte jāsablenderē kopā ar gabalos sagrieztu atlikušo sviestu – es lietoju V-veida kokteiļu/zupu blenderi. Sablenderētā pastētē iemaisa iekšā ēdamkaroti veselos zaļos graudu piparus, ja ir izlemts tos lietot. Pašās beigās pastēti iekrāmē bļodiņās, nolīdzina virsmu un tad ar karoti pārlej pāri kausēto sviestu (sviests kausējot būs sadalījies trīs kārtās: pirmā kārta ir baltas putas pašā virsū (to esamība ir atkarīga no sviesta kvalitātes. ja ir trāpījies izcili kvalitatīvs sviests, tādu putu var arī nemaz nebūt), kas ar karoti jānosmeļ un jāmet ārā. Pastētei virsū jālej vidējā, dzelteni caurspīdīgā kārta. Apakšā paliks pienaina kārta, kas nav lietojama. Tas patiešām nav tik sarežģīti, kā izklausās!

Man beigās ļoti patīk pastētes “noformēt” – visvienkāršākais veids ir sviesta kārtiņā iemest iekšā dažus veselus konservētos zaļos piparu graudus. Drusku darbietiplīgāk, bet ļoti skaisti ir pastētēm virsū izveidot rotājumu no eļļā saceptām salvijas lapām (kā bildē) – mazā katliņā uzkarsē neitrālu augu eļļu (piemēram, vīnogu kauliņu), un uz minūti tur ieliek karsēties veselas salvijas lapas, ko tiklīdz tās ir sacepušās kraukšķīgas, ar putukaroti izzvejo, atdzesē uz papīra dvieļa loksnes un tad izkārto sviesta kārtiņā pastētes virsū.

Jebkurā gadījumā, pastētēm jāļauj atdzist, pēc kam tās var uzglabāt ledusskapī nedēļu – sviesta kārtiņa kalpos kā hermētisks vāciņš, kas neļaus tai sabojāties.