Vielas:

6 lieli vai attiecīgi 8 mazāki puravu kāti

Mērcei:
2 ēdamkarotes krēmveida (nevis graudainās) Dižonas sinepes. Romāns īpaši lūdza pierakstīt, ka šitajā receptē jālieto īstās Dižonas sinepes no Francijas, nevis kaut kas, kam rakstīts virsū “Sinepes Franču Gaumē”
4 ēdamkarotes ūdens istabas temperatūrā
2 ēdamkarotes sarkanvīna etiķis
275 ml neitrāla eļļa – piemēram zemesriekstu vai vīnogu kauliņu
sāls un pipari pēc garšas

Noformēšanai:
2 cieti vārītas olas
maza buntīte lociņu (vislabāk maurloku, bet var izmantot arī parastos lokus)

Gatavot:

Puravu baltos kātus sagriež uz pusēm vai tāda izmēra gabalos, lai iet iekšā katlā. Rūpīgi nomazgā, vaktējot, vai zaļajā galā nav starp kārtām iekļuvušas smiltis. Liek katlā vārošā ūdenī, kam piebērts sāls, un vāra pusmīkstus – ja puravi lieli un resni, tad 10 minūtes, ja mazāki, var pietikt ar 5-7. Izzvejo laukā un ļauj pilnīgi atdzist.

Vinegreta mērcei ar putuslotiņu, mazā blenderītī vai ar rokas blenderi sakuļ visas sastāvdaļas izņemot eļļu, ko nelielā strūkliņā pielej pēdējo.

Atdzisušos puravus gareniski pārgriež uz pusēm un kārto padziļā traukā (piemēram stikla šālē) ar griezto pusi uz augšu vairākās kārtās. Pārlej ar mērci un pārkaisa ar uz rupjas rīves sarīvētu olu un smalki sakapātiem lociņiem – kā šajā bildē, kur gan iztrūkst lociņi, jo tos aizmirsām nopirkt:

puravi, sakrauti šālē

Šādi ietaisītus puravus parasti atstāju uz nakti ledusskapī, lai mērce labi sasūcas, bet tos var ēst arī tajā pašā dienā kā uzkodu, piedevu vai vienkārši mazu, elegantu maltīti.

Recepte aizgūta no Simon Hopkinshon un Lindsay Bareham grāmatas “The Prawn Cocktail Years”.

Vielas:

3 lieli puravu kāti
3 kartupeļi
1,5 l dārzeņu buljona (no kubiņiem ir gana labs šai vajadzībai)
vīna glāze (apmēram 150 ml) sausa baltvīna
pāris ēdamkarotes olīveļļa
nedaudz sviesta (ēdamkarotes izmēra pika)
pāris melnie piparu graudi
sāls un malti melnie pipari pēc garšas
pasniegšanai – pētersīļu zaļumi un skābs krējums

Gatavot:

Puravu balto un gaišzaļo daļu sagriež plānās ripiņās, vaktējot, vai zaļajā galā starp kārtām nav sakrājušās smiltis – tad jāatloba un jānomazgā. Katlā uz lēnas uguns uzkarsē olīveļļu un sviestu un puravus kādas 10 minūtes maisot sautē, līdz tie mīksti. Pielej vīnu un ļauj, lai gandrīz viss novārās – alkohols iztvaikos, atstājot zupai savu garšu, kas arī ir mērķis. Tad liek klāt nomizotus un nelielos gabaliņos sagrieztus kartupeļus, pielej buljonu, pieliek drusku sāli, piparu graudus un visu vāra uz nelielas uguns apmēram pusstundu. Pagaršo, pieregulē sāli, un pasniedz ar skābu krējumu un svaigiem pētersīļu zaļumiem.

Puravi+kartupeļi ir klasika/pamats, ar ko var tālāk spēlēties pēc patikas un atkarībā ledusskapja satura. Piemēram, papildināt ar citiem dārzeņiem – pētersīļu sakni (izskatās kā balts burkāns), pastinaku (tāds pats kā pētersīlis, tikai iedzeltens), tomātu (vārīšanās beigās no zupas jāizzvejo miza) u.c.  Lejiet klāt baltvīna vietā sauso vermutu, vai nelejiet nemaz, vai piemetiet klāt timiāna zariņu vai kādu citu garšaugu. Britu pavārs Naidžels Sleiters (Nigel Slater) iesaka šādai zupai vārīšanās sākumā piemest klāt sakaltušas Parmezāna siera miziņas, ko šim nolūkam krāt ledusskapī. Miziņas virumam piešķir jauku noti, tikai, kad zupa gatava, tās jāizķeksē no katla laukā. Zupu, protams, var arī blenderēt, ja ir patikšana.