Vielas:

pāris biezas šķēles jēra šķiņķa ar kaulu (kopā apmēram 600 grami)
tējkarote koriandra sēklas
pāris mazi kaltēti čili pipari ar visām sēklām
sāls, melnie pipari
pāris nelieli sīpoliņi
4 anšovu filejas
5 ķiploka daivas
divi burkāni
divas seleriju stibas
kādi 10 mazie ķiršu tomātiņi
glāze sarkanvīna (apmēram 150 ml)
olīveļļa, sviests
pāris svaigas kinzas lapiņas

Gatavot:

Gaļu nomazgā, nosusina sausu un nogriež liekos taukus un plēvītes, ja tādas tur ir klāt. Apkaisa ar sāli, pipariem un koriandra-čili maisījumu, visas garšvielas piespiež klāt/drusku ierīvē:

Sīpolus nomizo un sagriež uz pusēm vai 4 daļās, ķiplokus nomizo un ar naža spalu iedauza/sašķeļ, burkānus nomizo un sagriež prāvos gabalos. Selerijas kātus arī sagriež prāvos gabalos, tomātus atstāj veselus. Koriandra sēklas kopā ar čili pipariem miezerī saberž pulverī. Anšovus izķeksē no burciņa, notecina eļļu un rupji sakapā.

Uzkarsē parasto pannu labi karstu, uzkarsē tur šļuku olīveļļas ar sviesta piku un no abām pusēm apcep gaļu brūnu.

Uzkarsē tažīna trauku, ielej tur drusku olīveļļas, iemet sviesta piku un sasautē ķiplokus, sīpolus un anšovus, līdz kamēr anšovi pašķīst (pāris minūtes). Liek tur iekšā jēru, gaļas pannu izskalo ar drusku karstu ūdeni, ko ielej klāt tažīna traukā. Gaļai virsū krāmē burkānus, selerijas un tomātiņus, pārlej vīnu, liek virsū vāku un sautē uz vismazākās liesmiņas apmēram stundu – stundu divdesmit minūtes.

tažīns sakrauts (gaļa ir apakšā zem dārzeņu kaudzes)

Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, biezeni vai kuskusu, noslēgumā var uzkaisīt kādu svaigu kinzas lapiņu.

Receptei iedvesmojos no Džeimija Olivera un Naidžela Sleitera kulinārās daiļrades. Piebildīšu, ka ar garšvielām noteikti var eksperimentēt pēc sirds patikas – te labi derēs gan tradicionālie jēra draugi rozmarīns un timiāns, gan citrona sula/miza, kas nu vien jums ienāk prātā un liekas labi saderam kopā. Mans personīgais atklājums, meklējot jēra receptes, bija anšovu klātbūtne – tie brīnišķīgi “padziļina” jērgaļas garšu.

Šis ir pirmais ēdiens, ko taisīju tažīna traukā. Sanāca tik labi, ka nesen uztaisīju atkal un nolēmu ielikt blogā receptes pilnīgāku variantu, nekā to, ko kādreiz publicēju slejā “Dienā”.

Vielas (daudzums atkarīgs no ēdāju ksaita un tažīna trauka izmēra):

teļa gaļa, vēlams ar kauliņu, piemēram šķiņķa gabals
dārzeņi (kartupeļi, puravi, pētersīļu saknes, pastinaki, sīpoli, burkāni etc.)
garšvielas – kāds pētersīļa vai timiāna zariņš vai salvijas lapas (labi iet kopā ar teļa gaļu)
100 ml sausa baltvīna vai vermuta (var iztikt arī bez)
olīveļļa, sviesta pika, sāls un pipari

pasniegšanai – vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis

Gatavot:

Gaļu nomazgā, nosusina, sagriež mazākos gabalos un apkaisa ar sāli un pipariem. Dārzeņus notīra un sagriež apmēram vienādos gabalos. Uzsilda tažīna trauku, ielej drusku olīveļļas un iemet sviesta piciņu. Uz vidējas uguns apcep gaļu:

gaļa visupirms tiek apcepināta

Tad tai pa virsu sakrauj dārzeņus, uzmet garšvielas, uzlej vīnu/vermutu un pielej karstu ūdeni tā, lai sniegtos cepamtraukam līdz pusei. Liek virsū vāku un uz vismazākās liesmiņas sautē stundu. Tas arī viss

Vielas:

1 kg liellopa šķiņķa bez kaula
olīveļļa
1 vidēji liels sīpols, sakapāts
1 tējkarote ingvera pulvera
2 tējkarotes malta kanēļa
2 ēdamkarotes šķidra medus
buntīte kinzas
2 saujas žāvētas plūmes
ēdamkarote saberzta safrāna
sāls un pipari

Gatavot:

Plūmes iemērc aukstā ūdenī, savukārt safrānu nelielā trauciņā (piemēram, kafijas krūzītē) aplej ar pāris ēdamkarotēm karsta ūdens. Gaļu noskalo, nosusina, izgriež cīpslas, ja tādas ir, un sagriež kubiņos – apmēram 2 x 2 cm lielos.  Ar lineālu, saprotams, mērīt nav nepieciešams, galvenais, lai gabali ir nelieli un vairāk vai mazāk vienādi, tad tie vienmērīgi izsutināsies.

Lēnām uzkarsē tažīna pannu, tajā ielej olīveļļu, pieliek piciņu sviesta un vairākos piegājienos uz vidēji lielā karstumā apcep gaļu tā, lai tā ir no visām pusēm nedaudz apbrūnē, noliek malā uz šķīvja. Olīveļļā un sviestā nelielā karstumā sasautē sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pievieno ingveru, kanēli, pāris ēdamkarotes rupji sakapātu kinzas lapiņu, drusku uzmaļ melnos piparus un labi samaisa. Tad liek klāt apcepto gaļu kopā ar visām suliņām, kas pa šo laiku būs izdalījušās, un pielej safrānūdeni, kas, savukārt, būs kļuvis koši sarkans.  Visu samaisa/izcilā, pielej karstu ūdeni tā, lai tas sniegtos pannai līdz pusei, virsū uzliek pusi no mērcētajām plūmēm (iepriekš nospiežot ūdeni), aizvāko un sautē uz vismazākās liesmiņas 45 minūtes.

Pievieno atlikušās plūmes, medu, pārkaisa ar sāli un pipariem, izcilā un sautē vēl pusstundu. Ja nepieciešams, pielej vēl karstu ūdeni. Sautēšanas beigās gaļu vajadzētu noprovēt, lai pārliecinātos, vai ir gana mīksta, jo šķiņķa gabali un lopiņi mēdz būt visādi, un daži izsautējās ātrāk kā citi. Ja liekas nepietiekami mīksta, sautējiet vēl kādas 20 minūtes, vai kamēr ir jums pa prātam.

Pasniedz ar kuskusu vai rīsiem, pārkaisītu ar kinzas lapiņām. Tažīnu var pasniegt arī vienkārši ar maizi.

Vielas:

6 vistu kājas
olīveļļa
sviests
sāls
1 vidēji liels sīpols, sakapāts
2 sakapātas ķiploka daiviņas
īkšķa izmēra ingvera gabals, nomizots un sarīvēts
1 tējkarote kurkumas jeb turmerika pulvera
1 tējkarote paprikas pulvera
2 ēdamkarotes apelsīnu vai citronu marmelādes
1 gabals kanēļa mizas
neliela buntīte kinzas (bez tās var arī iztikt)
sauja žāvētu aprikožu

piedevām – kuskuss vai rīsi

Gatavot:

Vistas kājas noskalo aukstā ūdenī, un nosusina. Apkaisa ar sāli no abām pusēm. Lēnām uzkarsē tažīna trauka pannu, ielej tur drusku olīveļļas, ieliek sviesta piciņu un apcep vistu zeltaini brūnu no visām pusēm. Noliek malā.

Ielej pannā vēl drusku olīveļļu, pievieno sviestu un sīpolus. Sautē pāris minūtes, līdz sīpoli caurspīdīgi. Pievieno ķiploku, ingveru, kurkumu un papriku un labi samaisa. Tad liek klāt apceptās vistu kājas un visu izcilā. Pielej drusku karstu ūdeni tā, lai tas sniegtos līdz trauka pusei, ne augstāk, citādi pārplūdīs pāri (kā tas gadījās man pirmo reizi taisot. ja tas gadās arī jums, nav liela bēda – nosmeliet lieko šķidrumu ar karoti nost)! Liek virsū vāku un uz vismazākās liesmiņas sautē pusstundu. Tad pievieno aprikozes, marmelādi, kanēli, pāris zariņus kinzas un vēlreiz izmaisa, aizvāko un turpina sautēt vēl 20 minūtes – pa to laiku var sagatavot piedevas.

Tažīnu pasniedz, pārkaisītu ar kinzas lapiņām.

Kuskusu gatavojot pēc ātrās, karstās metodes, 250 g graudiņu katlā aplej ar 300 ml karsta ūdens, kam pievienota tējkarote sāls un ēdamkarote olīveļļas. Samaisa, virsū uzliek pāris piciņa sviesta, vāku un tur siltumā – piemēram, 15 minūtes uz keramiskās plīts virsmas vismazākajā karstuma pakāpē. Pirms pasniegšanas ar karoti uzirdina.

Tažīns ir tradicionāls Ziemeļāfrikas sautējums, ko gatavo māla traukā ar konusveida vāku – tā forma gatavošanas procesā nodrošina īpašu gaisa cirkulāciju, kas savukārt garantē sulīgu un veselīgu maltīti. Māksliniece stāstīja, ka tažīna trauka apakšējo daļu, ko liek uz uguns, viņa ieved no Spānijas, bet vākus darina un rotā pati. Trauku varot likt gan uz gāzes liesmas, gan keramiskās virsmas, gan ugunskurā uz oglēm. Viņas gatavotais ēdiens bija lielisks, turklāt uzjundīja atmiņas par ceļojumu uz Maroku, tāpēc izlēmu to nopirkt.

Atceļā no tirdziņa degu nepacietībā izmēģināt savu jauniegūto tažīnu, bet man pie rokas nebija receptes, tāpēc izdomāju, ka šo trauku taču var izmantot arī pavisam tradicionāliem sautējumiem. Tovakar tažīnā saliku teļa gaļu, kartupeļus, burkānus, selerijas sakni un puravus, aizdarīju ar salvijas lapām un baltvīnu un uz lēnas liesmiņas sautēju stundu. Smaržoja un garšoja brīnišķīgi! Vienīgā kļūda bija pārlieku daudz šķidruma, kas sautēšanas laikā pārplūda pāri malām, bet to viegli bija novērst, ar karoti lieko nosmeļot nost. Tagad zinu, ka šķidrumam tažīna traukā gatavošanas sākumā jābūt ne vairāk par pusi no trauka apjoma.

Nākamajam piegājienam darbināt tažīnu gatavojos rūpīgi: pavārgrāmatās un internetā izlasīju kaudzi recepšu un uzzināju, ka tradicionālas šī ēdiena versijas paģēr to gatavot ar vistu, jēru vai (retāk) liellopu, ko aizdara ar žāvētiem augļiem un garšvielu buķeti, kuras sastāvā var būt kurkuma un safrāns, kas ēdienu iekrāso skaisti dzeltenu, kanēlis, paprikas pulveris, asie pipari, ingvers, kinza, ķiploki un vēl neskaitāmas citas lietas. Bieži vien saldskābam efektam tiek pievienots medus un citrons un beigās virsū uzbērti rieksti vai sezama sēkliņas. Izlēmu gatavot vistas tažīnu Alžīras gaumē, un, drusku vienkāršojot recepti, tas notika apmēram tā: tažīna traukā apbrūnina vistas kājas, kas iepriekš apkaisīti ar sāli.  Olīveļļā sasautē smalki sakapātus sīpolus, pēc mirkļa pievieno ķiplokus, ingveru, kurkumas pulveri un papriku, tad apcepto vistu, visu labi samaisa, pielej nedaudz ūdens un ar vāku sautē pusstundu uz vismazākās liesmiņas. Tad pieliek karoti apelsīnu marmelādes, sauju žāvētu aprikožu, kanēļa miziņu, atkal visu samaisa un sautē vēl pusstundu. Tajā laikā sagatavo piedevas: kuskusu vai rīsus. Sanāca lieliski, turklāt visa māja smaržoja pēc Marokas!

Uz šo brīdi esmu izmēģinājusi divas tažīna receptes: vistas ar aprikozēm un liellopa ar žāvētām plūmēm.

Mans secinājums pēc piedzīvojuma ar tažīnu ir tāds, ka mājas apstākļos to baudīt nav ne dārgi, ne sarežģīti, bet vislielākais prieks ir par to, ka, pateicoties uzņēmīgajai māksliniecei, smagais trauks nav jāved līdzi no Āfrikas. To var iegūt viņas veikalā Muhamors Baznīcas ielā 14. Manuprāt, ļoti skaista un saimniecībā noderīga dāvana visiem gardēžiem!