Vairāk naudas vai veselības?

Aug 28, 2013 | Pārdomas | 1 comment

Veselības ministrijai nākošgad vajag vairāk naudas, preses konferencē pagājušajā nedēļā ziņoja ministre Circene. Viņai ir plāns – akcīzes nodoklis neveselīgai pārtikai.

Kā cilvēku, kuram interesē un rūp veselīgs uzturs, mani pārsteidza šīs iniciatīvas mērķi un argumentācija. Ar tiem var iepazīties preses konferencē demonstrētajā prezentācijā, kur kā galvenais problēmjautājums uzsvērts “kur iegūt līdzekļus veselības aprūpei?”, tālāk konkretizēts, ka tie nepieciešami mediķu algu un pakalpojumu tarifu celšanai, kā arī kompensējamo zāļu sistēmai. “Ja valsts budžetā nav iespējams atrast līdzekļus”, ministrijai ir priekšlikums, kas ļautu iegūt 33,7 miljonus latu – esošo akcīzes nodokļu paaugstināšana tabakai, alkoholam un azartspēlēm un jaunu nodokļu ieviešana neveselīgām pārtikas grupām. Beigās piebilde, ka šis priekšlikums “vienlaikus uzlabotu sabiedrības paradumus, tātad arī sabiedrības veselību”.

Citiem vārdiem sakot (mana versija drusku provokatīvam kopsavilkumam): Lai paceltu algas ārstiem, mēs liksim cilvēkiem, kam jau ir sirds un asinsvadu problēmas, maksāt vairāk par lētu, nekvalitatīvu pārtiku. Plus kompensēsim viņiem medikamentus holesterīna samazināšanai.

Man šāda argumentācija liekas neloģiska. Kas notiktu, ja tie miljoni valsts budžetā nākošajam gadam tomēr atrastos – vai arī tad Veselības ministrija ierosinātu  neveselīgās pārtikas nodokli? Kā plānots mērīt, vai un kādu iespaidu šāds nodoklis atstātu uz pārtikas patēriņa paradumiem un veselību?

Es arī nedomāju, ka pēc būtības tas ir reāls un ilgtspējīgs risinājums  sabiedrības lielākajai veselības problēmai (sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, līdzīgi, kā citās attīstītajās valstīs). Man neliekas pareizi jau slimiem vai potenciālo riska grupu cilvēkiem (jo īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem) likt maksāt vēl vairāk par sāļajiem draņķiem un krāsainajiem cukurūdeņiem, kas viņiem tik ļoti garšo. Turklāt esmu pārliecināta, ka pārtikas industrija izplānos superefektīvus atbildes gājienus un apsteidzošus manevrus, lai veiksmīgi nomanipulētu ar savu izstrādājumu sastāvdaļām un piedāvātu tikpat lētas un vismaz tikpat neveselīgas alternatīvas, uz ko nodoklis neattieksies – ja neticiet, palasiet Maikla Mosa grāmatu “Salt, Sugar, Fat: how the food giants hooked us“, kas publicēta šī gada februārī.

Sirds un asinsvadu slimības ir “dzīvesstila slimības” – vairumā gadījumu tās ir rezultāts mūsu izvēlēm ēst un dzert noteiktas lietas, kustēties vai sēdēt dīvānā, smēķēt un tamlīdzīgi. Lai cilvēki mainītu savus iesīkstējušos paradumus, viņiem jāsaprot, kādas var būt sekas. Ja pat bērniem ir skaidrs, ka dzert un smēķēt ir slikti, es bieži esmu pārsteigta par to, cik maz cilvēki zin/interesējas par ēdiena ietekmi uz veselību. Lūk, te ir milzu darba lauks kvalitatīvai izglītošanai, informēšanai un veselīgu alternatīvu izgaismošanai, kur savu ieguldījumu vajadzētu dot gan ģimenes ārstiem, gan medijiem, gan skolām. Esmu pārliecināta, ka tas būs efektīvāk un ilgtspējīgāk nekā nodokļi vai aizliegumi. Par nodokļiem runājot – ja mērķis ir sabiedrības veselība, varbūt varētu apsvērt nodokļu samazināšanu veselīgām pārtikas grupām, piemēram, svaigiem augļiem un dārzeņiem?

1 Comment

  1. Linda

    Piekrītu visam augstāk minētajam! Tieši šādi argumenti un domas raisījās mūsmāju diskusijā par šo Veselības ministrijas ierosinājumu!Tā vietā, lai ministrija strādātu pie sabiedrības izglītošanas un diskutētu par veselību kā cilvēka kvalitatīvas dzīves rādītāju, tiek izgudroti dažādi nodokļi, kuru jēga ir absolūti neskaidra un manā skatījumā nejēdzība!

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂