Ziemassvētku laikam piestāv rupjmaizes torte. To manā bērnībā cepa mamma, pildītu ar putukrējumu un rotātu ar mandarīnu šķēlītēm, kas padomju laikos ziemā bija vienīgais pieejamais auglis. Es to cepu katru gadu, jo tā nav baigi trekna un man ļoti garšo. Maniem viesiem un draugiem arī!
Vielas divām 26 cm diametra tortes ripām
biskvītam
10 olas
12 strīķētas ēdamkarotes rupjmaizes rīvmaizes (es pērku “Lāču” rupjmaizes rīvmaizi)
8 ēdamkarotes cukura (ņemiet gaišbrūno vai balto, kā patīk)
pāris šķipsnas sāls
garšvielas – ņemiet tējkaroti “Sirmā un Dreibanta” piparkūku garšvielas vai kombinējiet paši, piemēram, pa šķipsniņai kanēļa, muskatrieksta, kardamona, pūderingvera, smaržīgo piparu, maltas kaltētas apelsīna miziņas
krēmam
200 ml saldā (35%) krējuma
250 g Mascarpone siera
ēdamkarote citrona sulas
no 1/2 vaniļas pāksts izskrāpētas sēkliņas
ja vēlaties krēmu saldināt, pievienojiet tam pāris ēdamkarotes pūdercukuru
kāda ziemīga zapte, piemēram brūkleņu, dzērveņu, vai maisījums (man patīk Zelta Zapšu “Draiskule”, kur klāt ir pīlādžogas)
sviests vai eļļa trauka iesmērēšanai
Gatavot:
Cepamtrauku izklāj ar atbilstoši piegrieztu cepampapīru, ko kopā ar trauka malām iesmērē ar sviestu vai neitrālu eļļu. Krāsni uzkarsē līdz 200 grādiem.
Biskvītam 5 olas puto kopā ar 4 ēdamkarotēm cukura un šķipsniņu sāls, līdz gaišas, pūkainas un vairākkārt palielinājušās apjomā. Pievieno garšvielas un pa karotei, lēnām putojot, 6 ēdamkarotes rupjmaizes rīvmaizi. Daudz neputo, vien kārtīgi izcilā – vislabāk to darīt ar silikona lāpstiņu – un lej sagatavotajā cepamtraukā. Šauj krāsnī, samazina karstumu līdz 180 grādiem un cep 15 minūtes.
Tāpat cep otru ripu.
Kad tortes ripas atdzisušas, noloba cepampapīru un abas uzmanīgi pārsmērē ar zapti.
Krēmam visas sastāvdaļas saputo vidējā ātrumā, tā, lai masa vienmērīga, bet nesakuļas sviestā.
Liek kopā torti: pirmajai zaptes piesūcinātajai kārtai klāj virsū pusi krēma, liek virsū otru kārtu, ko pārklāj ar atlikušo krēmu.
Torti, protams, beigās var skaisti noformēt, piemēram pārkaisot virsu ar kakao vai kādiem daiļiem cukura rotājumiem. Var baltas nosmērēt arī malas, var cept trīs kārtas (attiecīgi ņemot papildus biskvīta sastāvdaļas un palielinot arī krēma apjomu). Pēc šīs receptes var cept arī rolbiskvītu ar piedzērušiem ķiršiem vai bez tiem (faktiski tā pati recepte, ko jau publicēju agrāk). Vārdu sakot, improvizējiet!
Diemžēl šo gardumu ārzemēs gan nevar uztaisīt!
Baņuta, ja Kanādā var nopirkt ko līdzīgu rupjmaizei, to var izkaltēt un sasmalcināt/samalt – tā mana mamma savulaik darīja, jo manā bērnībā rupjmaizes rīvmaizi veikalos nopirkt nevarēja. Sorry ja šis izklausās pārāk liels čakaris… Atceros, kā Tev šī kūka (rulete) garšoja 🙂
Man šī recepte saglabājusies no senseniem (lasi- padomju) laikiem, kad vēl nebija ne “Lāču”, ne rudzu rīvmaizes. To vietā bija sausais kvass. Sanāca ļoti garšīgi un ļoti līdzīgi kā tagad ar rīvmaizi. Varbūt tālās zemēs dzīvojošiem ir vērts to pameklēt kādos krievu pārtikas veikalos?
Liels Paldies par tortes recepti. Sekoju Jūsu blogam, taču komentāru rakstu pirmo reizi. Torte sanāk ļoti garšīga, tikai man ir radušies jautājumi, vai nevajadzētu ripas griezt uz pusēm, jo man viņas sanāca diezgan “resnas”, pufīgas, savukārt krēma likās, ka ir par maz. Izrotāju ar mandarīniem, kas deva patīkamu svaigumu.
Ripas var griezt uz pusem, es gan no ta vairos, jo negribu kepaties – vieglak, manuprat, izrekinat optimalu olu un parejo sastavdalu skaitu atbilstosi tortes formai. Pildijumu ari viegli palielinat, lai sanak tik daudz, cik patik. Priecigus svetkus!
Krista, Tu zini? Izcepu ļoti, ļoti garšīgu “Ziemas torti” no Tamāras laimīgo zosu olām 🙂
Paldies par recepti, tā aizceļoja tālāk pie tortes ēdājiem!
Super, tagad zinu :))))
Ieraudzīju šo recepti, tā gribējās pamēģināt, ka nevarēju nemaz ziemu sagaidīt. Rezultāts sanāca labs, nelielu kļūdu pieļāvu pirmajā biskvīta kārtā, pietiekami ilgi neputojot olas, līdz ar to rīvmaize sasēdās un bija drusku cieta apakša. Cepu 28 cm pannā. Skaidrs, ka ap Zsv laiku cepšu atkal! 🙂