Šis populārais ēdiens restorānos mēdz būt gan vienkārši izcils, gan pilnīgi sacūkāts. Sāls ir mērcē, kas gatavota ar anšoviem un ir feini pikanta. Beidzot uztaisīju tos mājās – sanāca tik gardi, ka aizrāvos un taisīju trīs dienas no vietas. Aicinu nemaitāt klasiku ar vistu vai garnelēm, bet izbaudīt tīrā veidā.
Šī ir pavisam minimālistiska recepte, kur atteicos no siera pievienošanas mērcei (manuprāt, pilnīgi pietiek ar to, kas pārkaisīts pāri) un sacepta bekona, kas bieži figurē kā svarīga Cēzara salātu sastāvdaļa.
Vielas apmēram 4 porcijām
2 vidējas vai vairākas mazākas romiešu vai little gem (ļoti līdzīgas romiešiem, parasti mazākas) salātlapu galviņas
katram ēdājam pa pāris šķēlītēm baltmaizes bagetes vai citas vienkāršas kviešu maizītes
neliels kancītis Parmas siera
mērcei:
4-6 anšovu filejas – skaits atkarīgs no anšovu izmēra, jūsu drosmes un vēlmes pēc pikantuma
1 + vēl viena nelielas ķiploka daivas
2 svaigu olu dzeltenumi*
3 ēdamkarotes citrona sulas
3/4 tējkarotes Dižonas sinepju
pāris pilieni Vusteras (Worcestershire, Lea&Perrins zīmola) mērces, bez kā es parasti iztieku, bet draudzene piekodināja, lai noteikti ierakstu receptē
2 ēdamkarotes olīveļļas
125 ml neitrālas eļļas, piemēram vīnogu kauliņu
nedaudz olīveļļas cepšanai
Gatavot:
Sagatavo grauzdiņus: maizes šķēles ieberzē ar sagrieztu ķiploka daivu un sagriež vai saplucina nelielos, apmēram vienādos gabaliņos un apcep kraukšķīgus – vai nu krāsnī, iepriekš bļodā izcilājot ar drusku olīveļļas, vai pannā uzkarsētā eļļā kraukšķīgus. Atdzesē.
Mērcei anšovus un ķiploku vidēji lielā, izturīgā bļodā klapē ar stampiņu vai koka karoti, līdz tie izšķīst (es izmantoju stampiņu no savas koka piestas). Pievieno sinepes, olu dzeltenumus, citrona sulu, Vusteras mērci un rūpīgi kuļ ar putu slotiņu, līdz veidojas viendabīga, krēmīga mērce. Pa karotei pielej olīveļļu, atkal sakuļ. Četros piecos piegājienos lej klāt neitrālo eļļu, katru reizi kārtīgi samaisot. Mērces gatavošanas process drusku līdzinās majonēzes taisīšanai. Pagaršojiet un piekoriģējiet pēc vēlēšanās citrona sulu vai olīveļļu. Sāli klāt likt nevajag, jo anšovi tāpat ir gana sāļi.
mērce procesā
Salātu lapas nomazgā, nosusina pilnīgi sausas – tas ir svarīgi, lai veidotos laba saķere ar mērci – un saplucina lielā bļodā, kur plānojiet salātus pasniegt. Tieši pirms pasniegšanas pieber grauzdiņus, visu izcilā ar mērci un beigās pārkaisa ar plāni saēvelētu sieru (man šajā gadījumā nepatīk sieru rīvēt, bet plāni sagriezt ar dārzeņu mizojamo). Pasniedz nekavējoties.
*krīzes situācijā izņēmuma kārtā olu dzeltenumus var aizstāt ar 3 ēdamkarotēm ļoti labas majonēzes.
Krista,sakiet ludzu kadus ansovus izmantojat?
Pērku MC2 Gastronomā, mazā stikla burciņā. Tā kā anšovus lieto mazās devās, svarīgi, ka atlikumu var uzglabāt – tāpēc vairos no bundžiņām.
Liels paldies par recepti! Tieši meklēju cēzara salātu mērces recepti, kurā neliek dzīvu majonēzi.. Manuprāt, tie vairs nav nekādi cēzara salāti, ja klāt pielikta majonēze. Bet ko īsti nozīmē “neitrāla eļļa”?
Neitrāla eļļa=eļļa bez izteiktas garšas, piemēram rapšu vai vīnogu kauliņu. Visam eļļas apjomam ņemt olīveļļu šajā receptē nebūtu prātīgi, jo tā ar savu rūgtenumu pārāk dominētu. Lai izdodas 🙂
Es arī taisīju trīs dienas no vietas un mēs gribam vēl! Beidzot īstie Cēzara salati, lllliels paldies!
Super, man liels prieks! Paldies par atsauksmi 🙂
Patiešām garšīgi! paldies par recepti!
Krista!Varbūt šis jautājums jau kādā receptē iztirzāts – kur Jūs pērkat olīveļļu? un kā tā pareizi jauzglabā? Man visas paliek rūgtas:( Paldies par atbildi iepriekš!
Jau ilgus gadu lietoju vienu zorti – itāļu Tenuta Roero, pressati naturali, organic extra virgin, tumši brūnā 0,75 l pudelē, kam apakša resna, bet kakliņš daudz tievāks. Nopērkama visos lielajos RIMI, Stockmann, SKY, nav ļoti dārga. Glabāju skapī, ne gaismā uz letes. Pudele manās mājās iziet pāris nedēļās, tāpēc nekad nav palikusi rūgta.
Debešķīga mērce! Noteikti atkārtošu. Liels paldies!