Šī, kopā ar grauzdētām brokastu pārslām, būs mana “ēdamdāvaniņa” Ziemsvētkos. Ar cidonijām es domāju nevis tos mazos auglīšus, kas Latvijā aug krūmos un ienākas rudens sākumā, bet gan lielās Cydonia Oblonga, ko pie mums sauc par aivām.
Vielas septiņām 200ml burciņām:
5 cidonijas, kopā apmēram 1,8 kg nemizots svars
700 g cukurs
2 citronu sula
ūdens
garšvielas – piemēram anīsa zvaigznīte, 10 krustnagliņas, kanēļa mizas gabals, gareniski uz pusēm pārgriezta vaniļas pāksts
Gatavot:
Cidonijas nomizo, sagriež vispirms uz pusēm, izņem serdes, sagriež nelielos, apmēram vienāda izmēra gabalos, ko liek bļodā ar ūdeni, kam pievienota pus-citrona sula (tas nepieciešams, jo nomizotas cidonijas ļoti ātri apbrūnē). Saglabā sēkliņas no pāris cidonijām – tās liek klāt zaptei vārīšanas procesā, lai tā labāk saželētu. Kad visas cidonijas sagrieztas, tās ber katlā, pielej nedaudz ūdens (lai sniedzas apmēram līdz pusei cidoniju), atlikušo citrona sulu, sēkliņas, garšvielas un cukuru, uzvāra, un uz nelielas uguns turpina vārīt apmēram pusotru stundu. Ik pa brīdim apmaisiet zapti un vērojiet, kā tā brīnumainā kārtā maina krāsu – uz beigām paliks piesātināti sārta!
Ja vēlaties receptei mainīt apjomu, princips ir tāds, ka cukuru ņem pusi no nomizoto cidoniju svara.
Šīs pašas cidonijas ir ļoti populāras Spānijā, kur tās sauc par membrillo. Vēl populārāka ir dulce de membrillo – cidoniju pasta, ko pasniedz kā piedevu pie manchego siera, kā arī citiem cietajiem vai kazas sieriem.
Izlasīju-> nopirku-> izvārīju-> dalījos ar ģimeni, apēdām gardu muti 🙂
Paldies par cidoniju jautājuma izskaidrošanu un recepti!
Pirms dažiem gadiem Francijā klasiskajās kafijas- kruasāna- dažādu ievārījuma šķirņu brokastīs lauzījām galvu, kas tās pa cidonijām, kas ne izskatās, ne garšo kā pie mums pazīstamās. Tagad viss skaidrs gan par augļiem, gan par to, kā iegūt toreiz iepatikušos garšu. Jauki!
Izlasīju-> ieinteresējos-> gribu pamēģināt 🙂
Kas notiek ar tām sēkliņām – izvārās mīkstas un paliek ievārījumā vai kaut kādā veidā tiek aizvāktas (caur sietu?)?
Sēkliņas es beigās izvilku un izmetu, tāpat ar karoti – nav daudz – un pārējās garšas vielas atstāju iekšā!