Ciemos pie kazām

Aug 6, 2018 | Pārdomas | 1 comment

Pašā vasaras karsonī aizbēgu no pilsētas uz Vidzemes pļavām netālu no Ļaudonas, kur Ruta un Stefens kopj vairāk nekā simts kazu. Viņi taisa gardāko kazas sieru Latvijā, ko paši ik sestdienu tirgo Kalnciema tirdziņā.


Bioloģiskajā saimniecībā ar nosaukumu “Burkānciems” viesojos jau otro reizi – pirmā bija pirms četriem gadiem, drīz pēc tam, kad saimnieki ar visu kazu baru turp pārcēlās no Rucavas. Kazām te ļoti patīk – plaša kūts, kur ir ēna un jauki smaržo pēc siena un piena, pļavas un pastaigas mežā, kurp kazas ved gane Mārīte. “Nāciet, meitenes!” viņa sauc, vedot visu baru pāri laukam. “Meitenēm” ap kaklu šķind zvaniņi, un viņas paklausīgi seko. Mārīte dažkārt kazām arī dziet, stāsta Stefens. Kazām pa vidu rosās trīs draudzīgi suņi, padsmit kaķi, pīles un trīsgadīgais Jurģis, kam arī ļoti garšo siers. 

Burkānciemā taisa vairāku veidu svaigos un nogatavinātos sierus, gan no savu kazu piena, gan no govspiena, ko ņem no kaimiņu saimniecības. Piedāvājumā ir svaigie sieri – vienkārši un ar garšaugiem, mocarella, feta un dažādu pakāpju vecinātie sieri, kas smukos rituļos dzīvo īpašā pagrabā. Nogatavinātos sierus ik pa brīdim apgroza un nobirstē sacietējušo apvalku – tādējādi tiem veidojas garšīga, apēdama miziņa. Visi sieri paģēr daudz roku darba, tāpēc saimniecība nodarbina trīs vietējās sievietes, kas palīdz ar siera meistarošanu, kazu ganīšanu un slaukšanu. Vēl Burkānciemā vai sastapt brīvprātīgos strādniekus no visas pasaules, kas tur uzturas pieredzes apmaiņā. Savas viesošanās laikā satiku studenti no Japānas, un Stefens galvā saskaitīja, ka kopā viņi jau uzņēmuši viesbrīvprātīgos no vismaz 22 valstīm! Starptautiskie praktikanti ir atstājuši košas pēdas – piemēram, apgleznojot Stefena taisītās virtuves skapīšu durvis ar siera vēsturi dažādās pasaules malās. Saimniecībā gandrīz viss taisīts Stefena rokām – jumts, mēbeles, iekšdarbi. 

Vakariņās Ruta gatavo smaržīgu sacepumu ar fetas sieru un pašaudzētiem kabačiem, tomātiem un bazilika. Mums pievienojas bitenieks Andrejs Briedis no kaimiņu bioloģiskās saimniecības “Priežukalni” – ar viņu iepazinos, kad filmējām raidījumu “Ēdiena daba”. Andrejs ir noguris, jo visu nakti cīnījies ar vanagu, kas uzglūn vistām, un vēl taču par bitēm jārūpējas. Nākošajā dienā viņi ar Stefenu plāno pļaut sienu, bet traktoram uzsprāgusi baterija. Ikdienas rūpes ir dzīves daļa, bet Burkānciema saimnieki ir laimīgi un priecīgi par paveikto, un piesardzīgi kaļ nākotnes plānus saimniecības paplašināšanai, degustāciju un citu pakalpojumu piedāvāšanai.

Pašā vakarā, kad karstums atlaidies, mēs visi mirkstam kubulā āboļdārzā, vērojam krītošas zvaigznes un runājam par dzīvi, kas nav vienmēr viegla, bet pavisam noteikti – laba. Pēc šīs ciemošanās man sirds vēl ilgi būs pilna ar prieku un lepnumu par tik uzņēmīgiem, atvērtiem, dzīvesgudriem un čakliem cilvēkiem – jo vairāk tādi rosīsies Latvijas laukos, jo dzīve ies uz augšu visiem, kas viņiem apkārt. Paldies par jūsu sirsnīgo viesmīlību, draugi. Mīļie rīdzinieki – Rutas un Stefena sieri ir garšīgākais iemesls regulāri iegriezies Kalnciema tirdziņā, jo citur tos nopirkt nevar!

1 Comment

  1. Steffen Mueller

    Ciao Krista,
    ich bin gerade in Romania and will take some fantastik sheep hard cheese home. I would like to present it to you, and want to ask you if you/I could use your chanals to promote it?
    I can give you the story and fantastic pictures of it! Its like back in time by keeping the animals, in an fantastic surroundings of Kapatian mountains – with old spanish recipe (Machego) and modern hygine.
    Please give a sign = we would be happy about
    Ruta and Steffen

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂