Papildināju savu mīļo cūkupupu salātu recepti, pievienojot kvinoju – izcils viegls ēdiens, gan pats par sevi gan kā piedeva grilējumiem. Pupas no pākstīm šovasar palīdz lobīt meita – trīsarpus gados tas ir viņas pirmais īsti lietderīgais kulinārais darbiņš. Lieki teikt, ka Elzai pašas lobītās pupas labi garšo.
Ar sastāvdaļām un daudzumiem lūdzu brīvi improvizējiet pēc savas patikas un iespējām. Ja nav/nepatīk kvinoja, ņemiet kuskusu vai ko citu!
Vielas:
cūku pupas – jo vairāk, jo labāk, iesaku ņemt vismaz pusotru kilogramu
pāris saujas kvinojas putraimu (man labāk patīk sarkanie vai raibie)
redīsu bunte (es redīsus pievienoju kraukšķīgumam, bet bez tiem var arī iztikt)
pāris lieli, gatavi tomāti – labi izskatās sarkani un dzelteni
pāris mazie baltie vai/un lillā sīpoliņi, kas loku galos
liela bunte ar garšaugiem – es parasti lieku pētersīļus, kinzu, baziliku
olīveļļa, citronu sula, sāls, pipari, kāda lāse balzām vai sarkanvīna etiķa
Gatavot:
Cūku pupas izloba no pākstīm un verdošā ūdenī (bez sāls) vāra 2 minūtes. Nokāš, atdzesē noskalojot sietā ar aukstu ūdeni un tad izloba no miziņām – to izdarīt ir mazāk ķēpīgi, kā izklausās: pupu viegli saspiežot pirkstos, tā pati izlec no miziņas. Vieglāk lobīt pupas no miziņām ir sezonas sākumā, kad tās ir jaunas un zaļas. Kad pākstis nobriest un pupas kļūst dzeltenīgas, tās izlobīt ir grūtāk.
No tomātiem, sīpoliem un garšaugiem bļodā samaisa tādu kā salsu: tomātus sagriež nelielos gabaliņos, apkaisa ar sāli un pipariem, pievieno plānās šķēlītēs sagrieztus sīpolus, sakapātus garšaugus, kādu šļuku olīveļļas, nedaudz citrona sulu un etiķi un visu labi sajauc.
Kvinoju sietā noskalo, liek katlā, aplej ar karstu ūdeni tā, lai ūdens par pāris cm vairāk, uzvāra un uz lēnas uguns karsē apmēram 10 minūtes – tas ir uz pusi mazāk, nekā parasti uz paciņām rakstīts, bet man labāk garšo, ja kvinoja nav pavisam izjukusi mīksta, bet drusku kraukšķīga. Kad gatava, nolej lieko ūdeni un atstāj katlā uzbriest/atdzist.
Redīsus sagriež plānās šķēlītēs. Maisa visu kopā, labi izcilā un liek galdā!
Citas idejas, ko darīt ar lobītām cūkupupām:
Zanes blogā pamanīju ļoti interesantu ideju, kā pasniegt bez pākstīm vārītas cūku pupas – uz maizes kā vasarīgu uzkodu.
The Guardian šīgada izlase cūkupupu receptēm, kur piedalās, piemēram, anšovi un rozmarīns
Džeimija Olivera mājaslapā ronamas 14 cūkupupu receptes
BBC Good Food ir iespaidīga cūkupupu recepšu izlase
O, sinchronicity, tikko nopirku cūkpupas un tieši šobrīd fanoju par tām! tiesa, salātus gan netaisīšu, izbaudu kā jauku sneku pie pastisa ar ledu ļoti karstā dienā – vnk ar sāli. šīs pupiņas ir nenovērtēta garša, labāk nekā čipši.
Paldies, bija ļoti gardi. šīs vasaras labākie salāti.
oo, izklausās, ka varētu būt patiešām labi!
cukupupas vispār ir tāds novārtā pamests ēdiens, labākajā gadījumā izvāra ar visu pāksti un tad šķin iekšā kopā ar kefīru vai rūgušpienu, kas arī, protams, ir garšīgi.
bet vēļ man šaussssmīgi garšo tāda kā cūku pupu pastēte ar trifeļu eļļu – bez pāksts izvārītas cūku pupas izloba no mazajām miziņām (kā šajā recepte), sastāmpā un pielej labi daudz trifeļu eļļas.
kas par baudu!!! tikai trifeļu eļļai jābūt ļoti labai, proti, izteiksmīgai!
lai visiem laba cūkupupu sezona 🙂
Šie salāti bija vienkārši ekselenti. Dēla vārda dienas viesi nebeidza tos slavēt.
Liels paldies Tev Krista par šo lapu. Esmu apņēmības pilns izmēģināt visas tavas ieteiktās brīnumgardās receptes. Kāda 1/3 jau ir tapusi un neesmu vīlies nevienā:)
Man prieks, liels paldies par atsauksmi un ceru, ka arī pārējās receptes neliks vilties 🙂
Man labi izdevās ar mūsu pašu cūku pupām; pētersīlis man šķita pārāk maigs, kinza labāk iederējās. Labs ieteikums! Jurim tas gan šķita pārāk “moderni” — un kā var tik maz cūku pupas ielikt salātos? Konzervatīvam nacionālo cūku pupu uzvārijumam deva priekšroku…
Visvairāk man patika šo salātu izskats – tie ir tik krāsaini un koši (it īpaši ar dzelteno tomātu). Vecās labās cūku pupas tie tiešām paceļ pilnīgi citā kvalitātē. Paldies autorei 🙂
tā, beidzot uztaisīju šos brīnišķīgos salātus, jau sen sapņoju to izdarīt, bet parasti gatavo mans vīrs. diemžēl cūku pupu sezona jau ir beigusies un nācās gatavot no kaltētām pupām, kuras vajadzēja iepriekš kārtīgi mērcēt, taču vienalga sanāca ļoti garšīgi un nedaudz neparasti. visi bija pārsteigti. turpināšu eksperimentēt ar šīm jaukajām receptēm!
Pameginajam, bet kaut ka likas, ka tas pupas pec 2 minusu varisanas (es gan pavariju mazliet ilgak) nebija isti gatavas, tapec salati nelikas nekas ipass, pagaidam izvelos tomer cukupupas parastas – ar saliti un kefiru 🙂
P.S. ta tomatu salsa (pareja salatu dala bez pupam) gan bija fantastiska!
Man arī negaršo viegli blanšētas cūku pupas tieši dēļ specifiskās pupu pēcgaršas. Bet es atradu labu starpstadiju, kad pupas nav izvārītas tradicionāli mīkstas, bet tādas “al dente” stilā, kad sanāk pastingrs kodiens, bet vairs nav tā svaigo pupu tekstūra. Tomēr ieteiktu paeksperimentēt vēlreiz ar pupām, kas nav pāraugušas (vārot saglabā koši zaļu krāsu, jo cūku pupas salātos ir fantastiski labas. Es gan šo recepti neesmu mēģinājusi, bet arī Yotam Ottolenghi otrajā grāmatā ir salātu recepte ar cūku pupām salikumā ar kvinoju, redīsiem un kvinoju.
Sajuka man pēdējais teikums. Yotam Ottolenghi otrajā grāmatā ir salātu recepte, kur cūku pupas ir salikumā ar kvinoju, redīsiem un avokādo. Ļoti garšīgi salāti.