Mani pastāvīgie lasītāji droši vien nojauš, ka iemesls, kāpēc blogs šogad aizaug ar nezālēm, ir mana meita Elza, kurai jau ir gandrīz 10 mēneši un 8 zobi!
Rāpojot viņai pakaļ un paplašinot viņas ēdienkarti, neatliek daudz laika domāt jaunas receptes pieaugušajiem… Tā kā vairāki lasītāji ir izrādījuši interesi par to, ko dodu Elzai ēst, padalīšos ar dažām idejām, kas jums varētu noderēt.
Vista
Elzas pirmā gaļa bij lauku vista, tādas tagad nopērkamas ne tikai Centrāltirgū, bet arī SKY un RIMI. Liku vistu ar garšsaknēm (burkānu, pētersīļa sakni, laurlapu, selerijas kātu) katlā, aplēju ar verdošu ūdeni tā, lai nosegts, un vārīju uz nelielas uguns stundu. Sāli vai citas garšvielas klāt neliek! Kad atdzisa, noņēmu no kauliem gaļu un to ar nelielu buljona piedevu sablenderēju. Pēcāk šo ķausi sasmērēju iekšā silikona formiņās, kurās parasti saldē ledus gabaliņus dzērieniem, un saldētavā sasaldēju. Sasalušus tos var sabērt plastmasas ķobī ar vāciņu vai aiztaisāmā “ZipLock” plastmasas maisiņā un glabāt saldētavā, un katru vakaru vienu ielikt parastajā ledusskapja nodalījumā, tad līdz rītam būs atkusis. To tad kopā ar dārzeņiem blenderēju Elzai pusdienās. Viena vista 9 mēnešu vecam bērnam nodrošina pusdienas apmēram mēnesi.
Trusis
Trusi tā gaļas maiguma un augstās uzturvērtības dēļ kā vēlamo pirmo gaļas ēdienu min visi resursi par bērnu audzināšanu, ko gadījies lasīt. Savējo pirku Dabas Dobē, kur ir skaidrs, ka tas patiešām nāk no bioloģiskas saimniecības un to laipni pieved klāt uz mājām! Trusi, sadalītu gabalos (nav svarīgi, cik un kādos), gatavo un saglabā tāpat kā vistu. Vienīgi sablenderēt gaļu bija drusku grūtāk – iespējams, pielēju pārāk maz buljona – tāpēc beigās to samalu gaļas mašīnā.
Ķirbīši
Ķirbji Elzai ļoti garšo, jo tie ir dabīgi saldi un skaistā krāsā. Es tos cepu krāsnī ar visu mizu – sagriežu gabalos, pārsedzu ar cepampapīra loksni, kas iepriekš samitrināta ūdenī, saņurcīta un tad izžmiegta sausa – 180 grādos kamēr mīksti (apmēram stundu, atkarīgs no ķirbja zortes un izmēra). Kad ķirbji izcepušies, tos atdzesēju, izkasu mīkstumu, to sablenderēju un arī salieku silikona porciju trauciņos saldētavā – šim nolūkam labi der mazo mufinu formas, ko var nopirkt veikalā Gemoss (ledus gabalu trauciņi ir pārāk mazi). Atkausētus ķirbīšus pasniedzu Elzai pusdienās sablenderētus ar gaļu un/vai citiem dārzeņiem.
Citi dārzeņi
Citus dārzeņus – burkānus, kartupeļus, saldos kartupeļus, pētersīļu saknes, pastinakus, brokoļus – es tvaicēju, ieliekot visparastākajā katlā vienkāršu drāšu sietu, ieleju katlā nedaudz karsta ūdens, vāku virsū un 20 minūtēs ir gatavs! Tvaicēšana varbūt ir drusku lielāks čakaris, nekā vienkārši dārzeņus novārīt, bet tādējādi tajos vairāk saglabājas uzturvērtīgās vielas.
Elzas zapte
Galvenā atšķirība no pieaugušo zaptes ir cukura neesamība, tāpēc Elzas zaptēm izvēlos dabīgi saldus sezonālus augļus – ābolus, bumbierus, plūmes, vasarā persikus – ko nomizotus un mazos gabaliņos sagrieztus nelielā ūdens daudzumā katlā sautēju, kamēr mīksti. Tad sablenderēju un glabāju burkā ledusskapī pāris dienas. Zaptes taisu bieži un nelielos daudzumos, jo tās ilgi nevar uzglabāt. Parasti zapti dodu Elzai ar rīta vai vakara putru.
Zaptsmaize
Tas ir Elzas mīļākais launaga ēdiens: zapte (parasti kopā ar saspiestu banānu) + bērnu sausiņu rīvmaize (ņem bērniem paredzētus sausiņus vai cepumus un blenderī samaļ pulverī)=zaptsmaize! Štrunts, ka izskatās kā putra…
Saldējuma kūka
Ne tur īsti kūka, ne saldējums, bet skan labi un garšo vēl labāk 🙂 Ņem tās pašas sastāvdaļas, kas zaptsmaizei, un klāt pieliek kādu labu bezpiedevu jogurtu vai tīrkultūru.
Viens vispārīgs padoms
Nebaidieties jaukt kopā dārzeņus ar augļiem tikai tāpēc, ka paši tādās kombinācijās tos parasti nepatērējat – maziem bērniem ļoti labi garšo kartupeļi ar āboliem, ķirbis ar aprikozēm vai burkāns ar banānu. Tādējādi var ne tikai izlietot nelielus pārpalikumus no iepriekšējās maltītes, bet arī dažādot garšas, jo šādā vecumā bērniem citas iespējas eksperimentēt ar garšām ir diezgan ierobežotas (nedrīkst sāli, cukuru, vairumu spēcīgu garšvielu). Par padomu drosmīgi maisīt kopā dažādas lietas saku paldies savai māsai, kuras meita Selma uzauga, provējot visu pēc kārtas, rezultātā ēd visu to pašu, ko vecāki un savā piektajā dzimšanas dienā pieprasīja kā dāvanu bērnu pavārgrāmatu. Ceru, ka arī Elza arī izaugs par kulināro piedzīvojumu meklētāju!
labsvakars! kaut ko šādu mēs jau sen gaidījām :). paldies! Sofijai, kuri 9 mēneši un 2,5 zobi
O, sen gaidīts ieraksts! Sveicieni Elzai no Maijas un noteikti kaut ko no šā liksim lietā.
t.i. Sofija saka paldies! Cita starpā, kur pērc pastinaku? Es neesmu to nekur redzējusi.
super,PALDIES!vismaz nedaudz tagad ir idejas, ko taisīt mazajam (kuram gan ir tikai 6 mēn), citādi-ķirbis-burkāns-puķkāposts-brokolis pārāk daudz variantu neatstāj, ja ņem vērā, ka dzeltenos (tātad ķirbi un burkānu) vairāk par 3x nedēļā nevajagot dot 🙂 mēģināšu eksperimentēt nedaudz 🙂
PS-varbūt kkur šajos bloga dziļumos ir arī bijis kkas šitādiem ķipariem,kas tikai tikko sāk kko cietāku ēst?
Ar pastinakiem ir kā ar bitēm – dažreiz izmet Rimijā, gada beigās diezgan droši viņi ir Centrāltirgū, jaunajā dārzeņu paviljonā. Sveiciens Sofijai, lai audzē zobus 🙂
Nekā cita priekš mazuļiem te vēl nav, man šis pirmais bērns 🙂 Lai veicas ar eksperimentiem, padalies ar atklājumiem un rezultātiem!
Pagājušo gadu visu ziemu pirku pastinakus, starp citu priekš tām pašām augstāk minētām vajadzībām, ekoveikalā Zaļā govs uz Brīvības ielas (netālu no Stabu ielas).
Tnx, Luīzei noderēs! 😉
nu tā… lasot šo, sāku ilgoties pēc mazbērniem 🙂
man bērnu nav, bet vienalga ļoti priecājos, ka mazā Elza ļauj mammai arī drusku pa internetu padarboties:)) gaidām jaunas gardas ziņas!
Laba ideja par to vistu un zapti, bieži jau ir tā, ka nevar vairs neko izdomāt,ko tādam sīcim pagatavot. Sveicieni Elziņai!!!
o paldies, Krista, ieraksts tieši laikā =) Līvai tūlīt tūlīt sāksim dot piebarojumu.
kad Tu plāno piedāvāt ogas Elzai? Man ledusskapis pilns ar šo uc- mellenes (saldētas), saldas ērkšķogas, upenes (vai varbūt par stipru), avenes un zemenes laikam pašiem paliks, ne?
Mani avoti un ārste saka, ka ar ogām jānogaida – avenēs un ērkšķogās ir kauliņi, zemenes ir ļoti izplatīts alerģiju izraisītājs un vispār ogas tiešām ir pārāk “spēcīgas” (un turklāt skābas, piem. ērkšķogas) – labāk nogaidīt un pirms to došanas konsultēties ar ārstu. Sāc ar maigākām lietām – sautēti āboli ir baigi labie, tos maisu klāt visam kam, sākot ar jogurtu beidzot ar dārzeņu-gaļas biezeni. Es Elzai pēc 9 mēnešiem sāku lēnām dot mellenes, ļoti mazās devās, biezenī kopā ar āboliem.
Buča Līvai!
=) will do =)
Man jautājums ne par bebju tēmu, bet par buljonu. Tu raksti, ka aplej vistu ar verdošu ūdeni. Es visu laiku tiku dzirdējusi no savas mammas, ka gaļu vienmēr liek vārīties aukstā ūdenī. Kā tur īsti ir?
Pati vados pec sada principa, ko sen atpakal lasiju kada pavargramata: ja grib izvarit garsigu buljonu, tad galai jalej virsu auksts udens un javara ilgi (galu un piedevas pec tam met lauka, jo tas visu atdevusi buljonam un ir jau bezgarsigas), savukart, ja grib lietot varitu galu, ta jaaplej ar verdosu udeni un javara ne ilgak par stundu (buljons nesanaks tik specigs, bet noteikti ir lietojams).
Arī man ir maza Elza mājās, tāpēc paldies par padomiem, mana Elza tikai nupat kā sāka ēst lielo cilvēku barību un tāpēc meklēju iespējas, kā padarīt mazās ēdienkarti patīkamāku, nesabojājot to ar dažnedažādām nevajadzīgām piedevām.
Beidzot arī mums šis ir ļoti aktiali. Mārai nàkmnedēļ 10 mēneši un lēnām parādās pirmais zobiņš. Paldies par idejām! Es līdz šim saldēju jēlu gaļu pa mazām (dažu dienu) porcijām un ik pārdienas vārīju. Būs jāpamēģina savārīt uzreiz visu un saldēt jau gatavu. Nevaru saprast, kurš veids labāks?
Apsveicu ar zobiņu 🙂
Labāks ir tāds veids, kas Tev pašai liekas ērtāks. Man ērtāk šķita vārīt uzreiz vairāk (piem. veselu vistu vai trusi) un tad sasaldēt jau savārītu, jo tad pirms ēšanas mazāk darba – tikai jāuzsilda vai jāsamaisa kopā ar siltiem dārzeņiem, nevis jāšmorē pa mazam gabaliņam. Termiski apstrādātu gaļu ir vieglāk sadalīt mazās porcijās saldēšanai. Lūk tā man liekas, bet Tu dari, kā Tev liekas vislabāk!