Grāmatas visiem, kam patīk ēst

Nov 27, 2014 | Pārdomas | 1 comment

Kulinārā literatūra ir brīnišķīgs un ļoti ietilpīgs žanrs – papildus pavārgrāmatām ir sarakstīts milzum daudz pavāru memuāru, virtuves piedzīvojumu un vienkārši labu eseju. Piedāvāju savu izlasi, varbūt jums noderēs idejām Ziemassvētku dāvanām!

P1030517


Pavārgrāmatas:

 

“The Prawn Cocktail Years” – ar cieņu un humoru izcili uzrakstīta grāmata, kas apkopo klasiskās britu un populārākās Eiropas receptes, noslaukot no tām putekļus un atjaunojot tās agrākajā spožumā. Autoru misija ir atgādināt mūsdienu izlepušajiem gardēžiem, kā pa īstam garšo tādi restorānos savulaik “apvazāti” ēdieni kā piparu steiks, Vīnes šnicele, Kijevas kotlete, vērša astes zupa un Crepes Suzette. Lasīju to ar lielu interesi un mēdzu pārlasīt vēlaizvien, lai gan dažas receptes jau zinu no galvas. Brīnišķīga un izglītojoša lasāmviela, pavāriem – obligātā literatūra. Izdota 1997. gadā, autori – Simon Hopkinson un Lindsay Bareham.

Visas Yotam Ottolenghi grāmatas – jaunāko, nesen iznākušo “Plenty More”, vēl neesmu turējusi rokās (visos labāko šī gada pavārgrāmatu sarakstos tā ir pirmajās vietās), un dievinu viņa iepriekšējās “Plenty”, “Jerusalem” un pirmo “Ottolenghi. The Cookbook” (lūk pilns saraksts). Grāmatās ir galvenokārt veģetāras, Tuvo austrumu iedvesmotas receptes, arī izcilas kūkas, cepumi un mufini. Bildes ir tik skaistas, ka acis asaro. Autors kopā ar savu partneri Sami Tamimi saimnieko Londonā populārajos delikatešu veikalos “Ottolenghi” un nesen atvēra arī restorānu NOPI. Silti iesaku tur pie iespējas iegriezties un paldies draudzenei Brigitai Strodai, kas man pirms vairākiem gadiem atklāja šo brīnumu.

“Nigella Christmas” – slavenās britu pavāres-amatieres, autores un televīzijas zvaigznes Naidželas Losones (Nigella Lawson) 2008. gadā izdotā grāmata kvalitatīvi nosedz visas gada nogales svētku kulinārās vajadzības, sākot ar mājas ballītēm un Ziemassvētku mielastu un beidzot ar ēdamdāvaniņām un paģiru kokteiļiem. Kopš nopirku šo grāmatu, tas ir mans galvenais recepšu avots svētku sezonā, tītaru gatavoju tikai pēc Naidželas receptes. Grāmata ir uzrakstīta ļoti draudzīgā stilā ar praktiskiem padomiem, kas noderēs visa līmeņa gardēžiem.

“Ready for Dessert” – amerikāņu konditora un populāra blogera Deivida Lebovica (David Lebovitz) labāko saldumu recepšu izlase. Grāmatā ir ļoti smalki izklāstīti saldumu gatavošanas procesi un sastāvdaļu izvēle, jums viss paliks skaidrs par olu putošanu, riekstu grauzdēšanu, karameles vārīšanu, mērķtiecīgu šokolādes un cukuru izvēli. Saldumu amplitūda ir ļoti plaša – te atradīsiet kūkas, tortes, cepumus, saldējumus, konfektes, desertus, zaptes un saldās mērces. Sastāvdaļas norādītas gan amerikāņu, gan eiropiešu mērvienībās. Deivids nu jau vairākus gadus dzīvo Parīzē un šogad laida klajā jaunu grāmatu, kurā vairs neaprobežojas ar desertiem – “My Paris Kitchen”. Gaidu to savā pastkastītē.

Vēl viens mīļš autors, kuru pavārgrāmatas daudz lietoju un varu ieteikt – brits Nigel Slater. Mani ļoti uzrunā viņa rakstīšanas stils – tas ir pievilcīgs un vienkāršs, radot pārliecību, ka gatavošana nav baigi sarežģīta lieta un visu var improvizēt. Naidželam ir daudz grāmatu, mana iecienītākā – 2005. g. izdotā “The Kitchen Diaries”, kura sastādīta sezonāli, pa mēnešiem – autors gada laikā pieraksta, ko ēd katru dienu, atbilstoši gadalaikā pieejamajiem produktiem, garastāvoklim un izmantojot paša piemājas dārziņā izaudzēto.

 

Kulinārie memuāri, piedzīvojumi, esejas, pārtikas politika:

“Down and Out in Paris and London” ir Džordža Orvela pirmais garais darbs, ko viņš uzrakstīja 1933. gadā. Grāmata ir daļēji autobiogrāfiska. Ītonā izglītotais autors aizved lasītāju no smalkas Parīzes viesnīcas, kur viņš strādāja par trauku mazgātāju, līdz Londonas restorāniem un naktspatversmēm. Šeit neatradīsiet smalkas receptes un izēšanos – grāmata ir stāsts par izdzīvošanu, nabadzību un izsalkumu. Tā ir vienlaikus sirdi plosoša un līdz asarām humora pilna, vienkārši literāra pērle (piedodiet par šo banālo salīdzinājumu).

“Kitchen Confidential” ir slavenā amerikāņu pavāra Anthony Bourdain slavenā autobiogrāfija, kas ļoti atklāti, pat brutāli pastāsta, kas notiek restorānu virtuvē. “Don’t eat before reading this”, draud autors. Viņš jums pastāsta, ko pavāri patiesībā domā par klientiem, kas nāk uz branču un ir gatavi maksāt padsmit dolārus par ceptām olām. Izcili un no sirds uzrakstīta, izklaidējoša, interesanta grāmata, publicēta 2000. gadā. Bourdēna nākošā grāmata, “A Cook’s Tour”, gan sagādāja lielu vilšanos.

“The Sorcerer’s Apprentices” – ļoti saistošs žurnālistes Lisa Abend apraksts par pasaules slavenākajā restorānā El Bulli pavadītu sezonu, kur šefpavāra Ferran Adria vadībā par vēdera tiesu strādā pārdesmit praktikanti no visas pasaules, ķidājot trušu smadzenes un taisot desertu no vārīta piena plēvēm. Atceros, ka tā bija pirmā ar bērnu kopšanu nesaistītā grāmata, ko izlasīju pēc tam, kad man piedzima meitiņa – neskatoties uz negulētajām naktīm, nespēju to nolikt malā. Izdota 2011. gadā.

“Man with a Pan” ir stāsti par vīriešiem, kas gatavo ēst savām ģimenēm – kāpēc viņi to dara, kā viņi līdz tam nonāca, kas ir mīļākās receptes un iecienītākās pavārgrāmatas. Ļoti sirsnīgas, atklātas un personiskas esejas par dažādu profesiju pārstāvju attiecībām ar ēdienu. Galveno varoņu vidū ir, piemēram, krimiķu autors Stīvens Kings un New York Times kulinārais rakstnieks Marks Bitmans. Grāmatas sastādītājs – New Yorker redaktors John Donohue, kurš gatavo ēst un blogo par to. Izdota 2011. gadā.

“Secret Ingredients. The New Yorker Book of Food and Drink” ir New Yorker galvenā redaktora Deivida Remnika (David Remnick) apkopotas kulinārās esejas, kas publicētas slavenajā žurnālā no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Autoru vidū ir Woody Allen, M.F.K Fisher, Anthony Bourdain, Adam Gopnik, Nora Ephron, Malcolm Gladwell, Steve Martin un tamlīdzīgi domas vai citu jomu giganti. Temati ir mežonīgi dažādi, nu, piemēram, augļu detektīvs (tas ir amata nosaukums 21. gs Ņujorkā), šņabis Krievijas asinsritē un dzīva jūras eža garša, kas vienlaikus esot tik pretīga, ka jāvemj, bet tik pievilcīga, ka gribas vēl. Šī grāmata būs piemērota dāvana pārsātinātiem, izsmalcinātiem intelektuāļiem, kam mājās jau ir Brijā-Savarēns.

“Salt.Sugar.Fat. How the food giants hooked us” ir biedējošs ziņojums par metodēm, ko izmanto pārtikas industrija ASV, lai padarītu patērētājus atkarīgus no lētas, rūpnieciski pārstrādātas pārtikas. Autors Michael Moss ir The New York Times pētnieciskais žurnālists un Pulicera prēmijas laureāts. Silti iesaku izlasīt visiem, kas brīnās, kāpēc mūsu vietējo saldumu ražotāju vai gaļas pārstrādātāju produkcijā tik daudz dīvainu sastāvdaļu. Grāmata ir pavisam jauna, izdota 2013. gadā un tulkota igauniski – ļoti ceru, ka kads izdevējs saņemsies to iztulkot un izdot arī Latvijā!

“The Flavour Thesaurus” jeb garšu enciklopēdija – izsmeļoša, praktiska un ļoti ērti lietojama neliela grāmata, kuras mērķis ir palīdzēt savstarpēji sapasēt dažādas garšas, piemēram, aknas un ābolus, rabarberus un zemenes, kadiķogas un greipfrūtu, vai safrānu un vistu. Es to bieži lietoju, kad meklēju jaunas idejas, kā vēl izmantot kādu konkrētu sastāvadaļu, piemēram salviju vai zemenes. Autors Niki Segnit, izdota 2010.g.

 

1 Comment

  1. Jolanta

    Tik forši grāmatu apraksti, visu gribas apskatīt un izlasīt! Es gribēju padalīties ar savu nesenāko ieguvumu – The Science Of Good Cooking (http://www.amazon.com/Science-Cooking-Cooks-Illustrated-Cookbooks/dp/1933615982). Neesmu nekāds dižais pavārs, mūsu zemnieku virtuvi mamma man, protams, iemācīja – kartupeļus tūkstoš veidos, miltu mērces, dažādas gaļas zupas un tā joprojām, kas, protams, nav zemē metami, bet gribējās apgūt arī ko citu. Un ne tikai sekot receptēm, bet arī saprast, ko un kāpēc daru. Tādā ziņā The Science Of Good Cooking ir ļoti noderīga. Pagaidām esmu izmēģinājusi tikai dažas receptes, un viss ir lieliski izdevies.

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂


Jaunākie komentāri