Ingvers ir mana pēdējā laika mīļākā “viela”, ko es cenšos iekļaut savā ēdienkartē gandrīz katru dienu – ziemā tas sasilda, vasarā spirdzina, visos gadalaikos uzmundrina, aizdzen nelabumu, un kopumā ir bezgala veselīgs un vienkārši garšīgs. Tas ir lēts, nopērkams gandrīz visos pārtikas veikalos un pieejams gan svaigā gan žāvētā veidā.
Ingvera izcelsme ir Dienvidaustrumāzija, augam ir neskaitāmas šķirnes, un tā lakstainā daļa atgādina īrisa ceru. Pārtikā galvenokārt izmanto ingvera sakni gan svaigā (zupās, karijos, čatnijos, mērcēs, dzērienos, marinētu, viskautkur) gan pulvera veidā (kūkās un cepumos, piemēram piparkūkās). Malaizijā veikalā manīju “jauno ingveru”, ko lieto svaigu, un “veco ingveru”, ko lieto galvenokārt termiski apstrādātu (“vecais ingvers” izskatījās līdzīgs tam, ko biju radusi redzēt Eiropas veikalos, arī pie mums). Izrādās, pusi no pasaules ingvera krājumiem saražo Indija, pārējo Ķīna, Jamaika, Taivāna, Taizeme un Nigērija. Tā rakstīts manā jauniegūtajā kulinārajā enciklopēdijā The Oxford Companion to Food!
Visvienkāršākā recepte ar ingveru galvenajā lomā ir tēja, kur pamata sastāvdaļas ir šķēlēs sagriezts ingvers, citrona sula un medus. Sajauciet šīs vielas sev tīkamās proporcijās, aplejiet ar karstu ūdeni krūzē vai kanniņā un pagaidiet vismaz 10 minūtes, lai ievelkas! Ziemas spelgonī es šo dzērienu lietoju katru vakaru (ļoti efektīvs līdzeklis saaukstēšanās un gripas profilaksei), savukārt vasarā es to atdzesēju, pievienoju ledu un dzirkstošu vai parastu minerālūdeni, un tas kļūst par atsvaidzinošu limonādi. Ja man ir pie rokas, parasti piešauju klāt arī kādu svaigu citronzāles stibu (nogriežot sakaltušo galiņu un ar naža spalu drusku “iedauzot” pārējo, lai izdalās aromātiskās eļļas) un/vai piparmērtas zariņu.
Vēl ingveru var ļoti labi pievienot svaigi spiestām sulām, lietojot dārzeņu sulu spiedi, piemēram, ābolu-burkānu-ingvera, vai apelsīnu-burkānu-ingvera. Sulas gatavošanas procesā piemet klāt nelielu svaiga ingvera gabaliņu un pēkšņi parasta sula pārvēršas par uzmundrinošu vitamīnu sprādzienu!
Sveiciens! Man arī ir iepaticies ingvers, bet pārējiem ģimenes locekļiem tā ne visai. Vai ir kāds padoms, ar ko šos varētu pievilināt. Ar dzērienu jau mēģināju, bet neizdevās:(
Sveiki! Dažreiz cilvēkiem nepatīk ingvera kodiena stiprums. To viegli regulēt, vienkārši samazinot “devu”, piemēram karstam dzērienam vai tējai pielikt vien plānu ingvera šķēlīti. Vārdu sakot, sākt ar mazumiņu, un soli pa solim gan jau ar laiku būs āķis lūpā 🙂
Ieteikums – medu pie tējas gan uzreiz nevajag likt klāt – tas jāpievieno, kad ūdens ir padzisis līdz apmēram 50 grādiem pēc Celsija. Kad medu aplej ar karstu ūdeni, tas zaudē visas vērtīgās vielas! 🙁
Domāju, ka jokus mīlot cilvēkam var uzjautāt vai viņam tīk piparkūkas 😉
Ja atbilde ir apstiprinoša, tad droši var mēģināt viņam pasniegt ingvera tēju.
Tā kā pati praktizēju ingvera lietošanu pie visiem iespējamiem ēdieniem un dzērieniem nu jau kādus gadus 2-3, tad ieteiktu neteikt, ka tas ir ingvers,bet pasniegt ingveru Bombay Masal Tea variācijā, jo piens novērsīs uzmanību no ingvera garšas – un tējai būs pievienotas arī krustnagliņas, kas uzvēdīs atmiņas par piparkūkām 😉
Lai veicas pieradināšanā 😉
Pirmkart, ekselents blogs!! 12 points go to autore Krista 🙂 . Par ingvera tēju vien piebildīšuu to , ka jo gardāka ingvera – citronzales teja paliek ja piešaun 4 -5 melnos piparus. Vismaz šādi ieteic ajūrveda.
Paldies paldies, man prieks, ka Tev patīk 🙂 Laba ideja par tiem pipariem, noprovēšu!
Man ļoti garšo ingvera tēja. To dzeru sevišķi ziemā, lai papildinātu organismu ar nepieciešamām vielām un paaugstinātu imunitāti.